Saturs
Portal
Individuālas publikācijas
Meklēt
Reģistrēties
IeietAlkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
+10
Melvnis
Orākuls
diibii
Pele
Edgars
Melvins
ursus
Sviestc
Jānītis
Dzvile
14 posters
Lapa 3 no 4
Lapa 3 no 4 • 
1, 2, 3, 4
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
Melvnis Otrdiena 29 Decembris 2015, 23:41
Vecīt, tev nav tālu līdz timrotam, varēsiet abi uzbliezt blitci un uzstāties ... cirkū .. . 
_________________
Ej.Lido.Krīti.Celies.Ej.Dirst!. .
Melvnis-
Number of posts : 99
Foruma reputācija : 3297
Join date : 01.11.15
Age : 53
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
jim-beam Trešdiena 20 Aprīlis 2016, 11:20
Ainiņa no centrā rosīgajiem Bumbulīts; Kindzulis; Pirmais un Fartuks:
Nevajadzēja jaukt brendiju ar vīnu, nevajadzēja. Zināja taču. Var iet no vājākā uz stiprāko, bet nekad otrādi. Tagad nu sēdi un mokies. Bumbulīts iestrebj vēl minerālīti cerībā, ka paliks labāk. Sūdīgi, bet ko lai dara? Katram savs krusts nesams.
Rīgā tā iet vienmēr. Šeit ir tik daudz trokšņa un kņadas, un putekļu. Un, kā atbrauc uz šejieni, tā neizbēgami sanāk kodiens. Neizbēgami. Visam pa virsu valda pamatīgs karstums, Bumbulītim maika slapja kā no priekšas, tā no aizmugures, kamēr Kindzulis vispār izmeties vienos šortos un šļopkās.
Buss noparkots kaut kādas lielas štrāses malā un ik pa brīdim nošūpojas kā laiva viļņos, kad garām pašauj kāds smagais. Mājas iekļauj Bumbulīti klaustrofobijas ielejā, turklāt kādas mājas – gar sienām visādas jokainas kolonnas un bārdaini veči bez kājām, kas pārdomu pilni balsta idiotiskas, nefunkcionālas parodijas par pundurbalkoniem. Kretīnisms. Vienā no tām mājām šobrīd Fartuks ar Pirmo tēlo, ka strādā, par sešsimt trīsdesmit eiro uz visu brigādi. Tas saucas "skursteņa siltināšana" – klīnim iestāsta, ka viņam skurstenis nenormāli svīst un tur noteikti jāielaiž truba iekšā, citādi darva skursteni izēdīs no iekšas, šuves pārvērtīsies par melnām plaisām un viss uzkritīs kādam uz galvas.
Kas baigi palīdz tādās situācijās, ir mazi bērni. Ja viens tāds skraida apkārt, kad tu piemini to uz galvas krišanu, tad var pat pielikt pie cenas kādus simts eiro.
Tā arī viss forši salikās. Redz, veči te vienam pusbiezajam rīdzinieku pārim ielika grīdas tikko nopirktā dzīvoklī jūgendstila mājā, normāla haltūra, tikai Bumbulītim tāda sajūta, ka vajadzētu drusku vēl pie vienām sāpēm, bet īsti nekā darāma vairs nebija palicis. Taču īsts brigadieris vienmēr atradīs kaut ko darāmu! Šis skatās – viesistabā funkcionāls kamīns. Vai, cik jums jauki izskatās tas bērniņš uz kamīna fona… Kurināsiet? Tiešām? Ahā, a jums skurstenis nosiltināts? Nē? Nu ko jūs, galīgi, atvainojiet, traki, vai?
Un tā tālāk, kamēr skursteņa siltināšana kabatā. Turklāt neba jau nu kāds ies tur mocīties un likt baigās trubas visā garumā – skurstenim nav ne vainas, cukas pa pirmo, ventilācija un kas tik vēl ne. Tās trubas rātni guļ busa aizmugurē, četrsimt eiro ietaupījums. Fartuks ar Pirmo šobrīd uz jumta stellē skurstenī iekšā vienu pusmetrīgu posmu pokazuhai, lai redz, ka kaut kas ticis stiepts un darīts. Tie abi vismaz spēj šodien kustēties, jo iepriekšējā dienā nevis koda kopā Kindzuli un Bumbulīti, bet rātni strādāja vienā citā objektā.
Ha, vakar viņi apskauda mūs, šodien mēs viņus. Tāda ir dzīve, domā Bumbulīts. Galva tā kā drusku griežas, un pat bez trubiņā pūšanas skaidrs, ka pa organismu joprojām joņo kāda promile alkohola. Tagad vajadzētu ugunsdzēšanas nolūkos izdzert kādu mārku kefīra un tad kārtīgi izgulēties.
Viņš iedomājas par kefīru, un no domas vien viņam iesmeldzas pakrūtē, bet no turienes pa visu organismu noskrien tāds kā ilgu un cerību vilnis. Auksts, no ledusskapja… Tāds drusku kodīgs, tāds, kuram var just to nelielo ogļskābās gāzes daudzumu, kas ir labā kefīrā iekšā. Kefīrā, starp citu, arī esot neliels alkohola procents. Un reizēm tieši mazumiņš var svētību nest, vai tad ne?
Garām aiztrauc autobuss, un karavela notrīs no gaisa kustības.
Tās trubas aiziet Bumbulītim par ideju dārza mājiņai, kamēr brigāde sadala honi uz visiem. Ieskaitot Kindzuli, jo tāda bija noruna.
Celtnieka sirdij vajadzētu priecāties un līksmi pukstēt, bet tā vietā Resnais tikai sten un vaikstās. Varētu teikt, ka šodien viņā galīgi nav darba prieka. Šodien viņš kā boings ar apzāģētiem spārniem. Kā pingvīns tuksnesī vai ķengurs istabā ar zemiem griestiem.
Un Kindzulis arī nav tas cilvēks, kuram paģirās gribētos sēdēt blakus. Ja Bumbulītis šobrīd netēlo strādāšanu tāpēc, ka ir briesmīgi pohains, tad Kindzulis vienkārši joprojām ir šmigā un var nopisties no tā jumta ka divi deviņi.
Bumbulītis apskauj stūri ar abām rokām un izdveš drausmīgu nopūtu. Šķiet, ka muskuļu savilkšanās rokās un mugurā atsaucas ar kontrakcijām galvā, un tas ir ellīgi nepatīkami. Viņš pievelk kājas tuvāk sēdeklim, un rodas sajūta, ka galvā kāds izgriež smadzenes kā slapju dvieli.
– Bumbulīt, tev vajag palasīt par ajūrvēdu, – viegli šļupstot, ierunājas Kindzulis. – Čakras tev jātīra, saproti. Tad viss alkohola tvans izkūpēs pa porām laukā viens un divi. Tev tikai jāzina pareizās āsanas.
Bumbulītis pagriež pret viņu aizpampušu ģīmi un izgrūž pār lūpām neiecietīgu, aizkaitinājumu izsakošu purkšķi.
– Un tu visus pareizos ānusus personīgi pazīsti, es tā saprotu?
– Nu, ne pilnībā, – Kindzulis vientiesīgi palaiž garām ļauno ironiju, – vairāk jau mana sieva. Viņa iet jōgas pulciņā jau trešo gadu. Un ne jau ānusi tie ir, bet āsanas. Vingrinājumi, saproti?
– Vingrinājumi var mainīties, toties ānuss tik un tā paliek ānuss, – Bumbulīts paliek pie sava.
Viņš atkal iemalko no "Mangaļu" pudeles un noslauka lūpas. Busā jūtams peregars, par spīti līdz lejai norullētajam logam.
– Tās visas ir totālas muļķības. Ar jōgu lai indieši nodarbojas. Kas man kā latvietim.
– Tu tak zini, ka latvieši cēlušies no Indijas.
– KO?
– Atmigrēja, – Kindzulis pārgudri paskaidro. – Palasi Brastiņu Ernestu.
– Paga… Atmigrēja? Latvieši? No Indijas? A kāpēc latviešu tautasdziesmās ir par visu ko, tikai ne par ziloņiem?
– Nu un? Kā tev liekas, kas ir vairāk iespējams – ka senlatvieši pabijuši uz Mēness vai arī Indijā? – Kindzulis acīmredzami noskaņots filozofiski. – Tomēr tautasdziesmas par raķetēm mums ir.
– Nu, nu. Tautasdziesmas par raķetēm.
– Par ko tad tas ir, ja ne par raķetēm:
Pirzdams gailīts laktā lēca,
Nu būs laba vasariņa!
Viņš palaiž smieklu, taču Bumbulītis ir pārāk pohains, lai uztvertu tādus smalkumus. Kindzulis atkal paliek nopietns.
– Jōgām bija tāda valoda sanskrits. Tur esot vairāki simti vārdu, kas ir tādi paši kā latviešu valodā. Es vienā žurnālā lasīju, ka sanskrits vispār ir cēlies no latviešu valodas. Un arī vasaras saulgriežus Indijā svin, kā mēs Jāņus.
– Oi, Jāni, – Bumbulītis savelk ģīmi, – tu tak esi pielējies vēl pirms pašiem Jāņiem!
– Tas nav svarīgi, pielējies vai ne! Īstie jōgas, viņi var dzert, cik grib. Uztaisi pareizo āsanu, un toksīni izlido ārā no ķermeņa – všššīīīīh! Vot, tā. Un var dzert atkal. Nopietni! Īsts jōga pārdzers mūs ar tevi kā sīkos.
Šinī brīdī no vārtrūmes iznirst Pirmais ar Fartuku. Darbs pabeigts! Pusmetru iemaukt skurstenī jau nav diez ko grūti.
– Kindzulis jau dod vaļā pirms Jāņiem, – paziņo Bumbulītis, kad šie abi ir ierausušies busā un aizcirtuši durvis tā, ka viss nošūpojas. Uz brīdi Bumbulītim paliek nelabi, taču viņš saņemas un turpina. – Senlatvieši, izrādās, ir jājuši pa gaisu ar pirdošiem gaiļiem kā ar raķetēm. Lidinājās uz velna paraušanu kā Gagarins. Un vēl viņi nodarbojās ar visādiem pretpaģiru ānusiem.
Abi atbraucēji novērtē joku ar atbilstošu rēku, Kindzuļa vārgajos iebildumos, ka vingrinājumus sauc par āsanām, neviens neieklausās. Fartuks pat sajūsmā uzsit pa šofera sēdekli. Nabaga Bumbulītim uzkrīt galvassāpes kā cementa maiss, un viņš vaidēdams aizsedz seju ar plaukstu.
– Eu, a senlatvieši no sakultām gaiļa olām neko netaisīja? – Pirmais iebaksta Fartukam ar elkoni.
– Nē, tas bija ezītis miglā, – izmet Fartuks. – Ezītim bija mūžīgie Jāņi, caur to arī tā migla.
– Starp citu, – Kindzulis vēršas pie jaunatnācējiem, – jōgas ir izdomājuši speciālās āsanas pohām. Govs poza ir laba, un tad vēl līķa poza arī palīdz atslābināties.
Garām pa ielu pabrauc smagais ar metāllūžņiem, dārdēdams kā elles pavēlnieka divriči, un Mumbulītis vairs nevar izturēt busa šūpošanos – viņš žigli izlec laukā, atstādams durvis līdz galam vaļā, un, pieķēries pie ietves asfaltā iestiprinātas ceļazīmes staba, saliecas līkumā, it kā gribētu sev iespiest galvu starp ceļiem.
– Nez kā jōgas sauc šito pozu, – reaktīvos trokšņus brigadiera pusē komentē Pirmais.
Kindzulis kādu brīdi domīgs skatās, tad lēnām atver busa durvis un izlien ārā. Lai arī viņš joprojām viegli grīļojas, spalvainās kājas ar šļopkām viņu nekļūdīgi aiznes līdz pašam brigadierim, kur viņš arī drošības pēc satver ceļazīmes metāla stabu.
– Bumbulīt, klausies, – viņš uzrunā sviedru pleķi uz brigadiera saliektās muguras. – Govs āsana varētu būt tieši tas, kas tev vajadzīgs.
Bumbulīts paceļ nosvīdušu, samocītu seju ar maisiem zem acīm, kurās versmo vārdiem nepasakāmais, un cieš klusu.
– Vobščim jādara tā, – iztulkojis klusumu kā piekrišanas zīmi, Kindzulis nolaižas četrrāpus uz sasilušā asfalta, prātīgi izvairīdamies no Bumbulīša vakardienas ēdiena paliekām, – nostājies uz visām četrām un tad izloki muguru uz augšu: viens, div, tad atkal uz leju: trīs, četr…
– Es nezinu, kā to sauc pie jōgām, bet Latvijā to zīmi sauc "Apstāties aizliegts", – tikmēr iesaucas busā sēdošais Pirmais. – Mums jātrin prom! Bumbulītis ir nostājies tieši zem zīmes!
Busa vaļējās durvis šofera pusē dreb un virinās garām braucošo spēkratu radītajā turbulencē, bet tikmēr Kindzulim pašam palicis slikti no govs āsanas, un viņš sāk sparīgi dīrāt āzi turpat blakus Bumbulīša noklātajam tepiķim.
– Eu, Bumbulīt! – Pirmais izkaras pa logu, – pietiks putnu barību birdināt, tu esi zem zīmes nostājies! Maucam prom!
Apkārt rīb un traucas Rīga, mūždien aizņemtā pilsēta, kurā katrs, kam vien ir kāds braucamais, cenšas ar to nokļūt citur. Nez kāpēc cilvēkiem nekad nevar būt labi tur, kur viņi jau ir.
Bumbulīts atskatās uz Pirmo, tad viņa acis atkal pievēršas govs āsanā stāvošajam Kindzulim, kurš ir tā nosvīdis, ka zirgaste piesūkusies tumša ar sviedriem un pielipusi pie muguras, un nabagam kuņģis no jauna apgriežas otrādi.
– Būs jau gana ar tiem ānusiem, – Fartuks ieaurojas, spraukdamies Pirmajam blakus busa logā, – eu, veči, metiet mieru, mums tiešām jābrauc!
Kindzulis ir nedaudz atguvies un sāk lēnām slieties kājās.
– Tu esi neinteliģents, – viņš aizkritušā balsī saka, – vai tad pats neredzi, ka jōgu vingrinājumi strādā? Es tikko atbrīvojos no toksīniem! Un tos vingrinājumus sauc par āsanām, starp citu! Šitā, piemēram, bija bitilāsana jeb govs poza!
Buss atkal noraustās, un pāris garām braucošas mašīnas uzpīpina atvērtajām durvīm.
– Es zinu tikai vienu, – Kindzulim pretī auro Fartuks, nu jau skaizdamies ne pa jokam, – ka menti drātēs nevis govi, bet gan Bumbulīti, turklāt viņu drātēs nekur citur kā tieši ānusā...
Šajā brīdī atskan briesmīga graboņa, buss konvulsīvi noraustās no sitiena, un veči šokā noskatās, kā pārdesmit metrus garā slīdienā pa ielu, šaušalīgas šņirkstoņas pavadīts, cenšas nobremzēt melns džips, zem kura parautas apakšā busa priekšējās durvis. Beidzot šoferim izdodas mašīnu savaldīt, un tā apstājas šķērsām pāri braukšanas joslai.
***
Uz tiesu RestArt'e saģērba Bumbulīti kāzu uzvalkā – jaunam naudas nebija. Bumbulītis jau nebūtu Bumbulītis, ja spētu savu jaunības dienu uzvalku atkal aizpogāt, tāpēc dabūja uzstāties tiesas priekšā ar atpogātu žaketi.
– Galvenais, tu viņiem par tiem jōgām nestāsti, – RestArt'e viņam cieši piekodināja. – Citādi parasta cietuma vietā tevi iebāzīs cietuma psihenē, un no turienes varbūt neiznāksi laukā vispār nekad.
Viņu tiesāja barga dāma ar lielām brillēm un seju sausu un skarbu kā likumu ruļļa pergaments(Niknās Peles Jaunkundze). Pat tiesneses ķēde viņai ap kaklu likās kā pārāk valšķīgs un sejas nopietnībai neatbilstošs rotājums.
– Ko jūs darījāt, kad notika sadursme? – Pele viņam bargi vaicāja.
Bumbulītis kādu brīdi minstinājās, stulbi pablenza uz RestArt'i zālē, tad uz Peli, tad atkal uz RestArt'i, tad atkal uz Peli un pilnīgā prātā apstulbībā šāva laukā:
– Redziet, es tanī dienā ļoti slikti jutos, un man kolēģis uz ielas rādīja ānusu pret paģirām, kā jōgas to dara!
Vēlāk klātesošie atzina: ja Pele nebūtu tik skaļi zviegusi, Bumbulītim noteikti būtu iešķiebts skarbāks sods. Pat melnā džipa šoferis(Sviestc) nevarēja nomierināties un slaucīja asaras, vēl iedams laukā no zāles.
Tālūk gadās Rīgas centrā....
Nevajadzēja jaukt brendiju ar vīnu, nevajadzēja. Zināja taču. Var iet no vājākā uz stiprāko, bet nekad otrādi. Tagad nu sēdi un mokies. Bumbulīts iestrebj vēl minerālīti cerībā, ka paliks labāk. Sūdīgi, bet ko lai dara? Katram savs krusts nesams.
Rīgā tā iet vienmēr. Šeit ir tik daudz trokšņa un kņadas, un putekļu. Un, kā atbrauc uz šejieni, tā neizbēgami sanāk kodiens. Neizbēgami. Visam pa virsu valda pamatīgs karstums, Bumbulītim maika slapja kā no priekšas, tā no aizmugures, kamēr Kindzulis vispār izmeties vienos šortos un šļopkās.
Buss noparkots kaut kādas lielas štrāses malā un ik pa brīdim nošūpojas kā laiva viļņos, kad garām pašauj kāds smagais. Mājas iekļauj Bumbulīti klaustrofobijas ielejā, turklāt kādas mājas – gar sienām visādas jokainas kolonnas un bārdaini veči bez kājām, kas pārdomu pilni balsta idiotiskas, nefunkcionālas parodijas par pundurbalkoniem. Kretīnisms. Vienā no tām mājām šobrīd Fartuks ar Pirmo tēlo, ka strādā, par sešsimt trīsdesmit eiro uz visu brigādi. Tas saucas "skursteņa siltināšana" – klīnim iestāsta, ka viņam skurstenis nenormāli svīst un tur noteikti jāielaiž truba iekšā, citādi darva skursteni izēdīs no iekšas, šuves pārvērtīsies par melnām plaisām un viss uzkritīs kādam uz galvas.
Kas baigi palīdz tādās situācijās, ir mazi bērni. Ja viens tāds skraida apkārt, kad tu piemini to uz galvas krišanu, tad var pat pielikt pie cenas kādus simts eiro.
Tā arī viss forši salikās. Redz, veči te vienam pusbiezajam rīdzinieku pārim ielika grīdas tikko nopirktā dzīvoklī jūgendstila mājā, normāla haltūra, tikai Bumbulītim tāda sajūta, ka vajadzētu drusku vēl pie vienām sāpēm, bet īsti nekā darāma vairs nebija palicis. Taču īsts brigadieris vienmēr atradīs kaut ko darāmu! Šis skatās – viesistabā funkcionāls kamīns. Vai, cik jums jauki izskatās tas bērniņš uz kamīna fona… Kurināsiet? Tiešām? Ahā, a jums skurstenis nosiltināts? Nē? Nu ko jūs, galīgi, atvainojiet, traki, vai?
Un tā tālāk, kamēr skursteņa siltināšana kabatā. Turklāt neba jau nu kāds ies tur mocīties un likt baigās trubas visā garumā – skurstenim nav ne vainas, cukas pa pirmo, ventilācija un kas tik vēl ne. Tās trubas rātni guļ busa aizmugurē, četrsimt eiro ietaupījums. Fartuks ar Pirmo šobrīd uz jumta stellē skurstenī iekšā vienu pusmetrīgu posmu pokazuhai, lai redz, ka kaut kas ticis stiepts un darīts. Tie abi vismaz spēj šodien kustēties, jo iepriekšējā dienā nevis koda kopā Kindzuli un Bumbulīti, bet rātni strādāja vienā citā objektā.
Ha, vakar viņi apskauda mūs, šodien mēs viņus. Tāda ir dzīve, domā Bumbulīts. Galva tā kā drusku griežas, un pat bez trubiņā pūšanas skaidrs, ka pa organismu joprojām joņo kāda promile alkohola. Tagad vajadzētu ugunsdzēšanas nolūkos izdzert kādu mārku kefīra un tad kārtīgi izgulēties.
Viņš iedomājas par kefīru, un no domas vien viņam iesmeldzas pakrūtē, bet no turienes pa visu organismu noskrien tāds kā ilgu un cerību vilnis. Auksts, no ledusskapja… Tāds drusku kodīgs, tāds, kuram var just to nelielo ogļskābās gāzes daudzumu, kas ir labā kefīrā iekšā. Kefīrā, starp citu, arī esot neliels alkohola procents. Un reizēm tieši mazumiņš var svētību nest, vai tad ne?
Garām aiztrauc autobuss, un karavela notrīs no gaisa kustības.
Tās trubas aiziet Bumbulītim par ideju dārza mājiņai, kamēr brigāde sadala honi uz visiem. Ieskaitot Kindzuli, jo tāda bija noruna.
Celtnieka sirdij vajadzētu priecāties un līksmi pukstēt, bet tā vietā Resnais tikai sten un vaikstās. Varētu teikt, ka šodien viņā galīgi nav darba prieka. Šodien viņš kā boings ar apzāģētiem spārniem. Kā pingvīns tuksnesī vai ķengurs istabā ar zemiem griestiem.
Un Kindzulis arī nav tas cilvēks, kuram paģirās gribētos sēdēt blakus. Ja Bumbulītis šobrīd netēlo strādāšanu tāpēc, ka ir briesmīgi pohains, tad Kindzulis vienkārši joprojām ir šmigā un var nopisties no tā jumta ka divi deviņi.
Bumbulītis apskauj stūri ar abām rokām un izdveš drausmīgu nopūtu. Šķiet, ka muskuļu savilkšanās rokās un mugurā atsaucas ar kontrakcijām galvā, un tas ir ellīgi nepatīkami. Viņš pievelk kājas tuvāk sēdeklim, un rodas sajūta, ka galvā kāds izgriež smadzenes kā slapju dvieli.
– Bumbulīt, tev vajag palasīt par ajūrvēdu, – viegli šļupstot, ierunājas Kindzulis. – Čakras tev jātīra, saproti. Tad viss alkohola tvans izkūpēs pa porām laukā viens un divi. Tev tikai jāzina pareizās āsanas.
Bumbulītis pagriež pret viņu aizpampušu ģīmi un izgrūž pār lūpām neiecietīgu, aizkaitinājumu izsakošu purkšķi.
– Un tu visus pareizos ānusus personīgi pazīsti, es tā saprotu?
– Nu, ne pilnībā, – Kindzulis vientiesīgi palaiž garām ļauno ironiju, – vairāk jau mana sieva. Viņa iet jōgas pulciņā jau trešo gadu. Un ne jau ānusi tie ir, bet āsanas. Vingrinājumi, saproti?
– Vingrinājumi var mainīties, toties ānuss tik un tā paliek ānuss, – Bumbulīts paliek pie sava.
Viņš atkal iemalko no "Mangaļu" pudeles un noslauka lūpas. Busā jūtams peregars, par spīti līdz lejai norullētajam logam.
– Tās visas ir totālas muļķības. Ar jōgu lai indieši nodarbojas. Kas man kā latvietim.
– Tu tak zini, ka latvieši cēlušies no Indijas.
– KO?
– Atmigrēja, – Kindzulis pārgudri paskaidro. – Palasi Brastiņu Ernestu.
– Paga… Atmigrēja? Latvieši? No Indijas? A kāpēc latviešu tautasdziesmās ir par visu ko, tikai ne par ziloņiem?
– Nu un? Kā tev liekas, kas ir vairāk iespējams – ka senlatvieši pabijuši uz Mēness vai arī Indijā? – Kindzulis acīmredzami noskaņots filozofiski. – Tomēr tautasdziesmas par raķetēm mums ir.
– Nu, nu. Tautasdziesmas par raķetēm.
– Par ko tad tas ir, ja ne par raķetēm:
Pirzdams gailīts laktā lēca,
Nu būs laba vasariņa!
Viņš palaiž smieklu, taču Bumbulītis ir pārāk pohains, lai uztvertu tādus smalkumus. Kindzulis atkal paliek nopietns.
– Jōgām bija tāda valoda sanskrits. Tur esot vairāki simti vārdu, kas ir tādi paši kā latviešu valodā. Es vienā žurnālā lasīju, ka sanskrits vispār ir cēlies no latviešu valodas. Un arī vasaras saulgriežus Indijā svin, kā mēs Jāņus.
– Oi, Jāni, – Bumbulītis savelk ģīmi, – tu tak esi pielējies vēl pirms pašiem Jāņiem!
– Tas nav svarīgi, pielējies vai ne! Īstie jōgas, viņi var dzert, cik grib. Uztaisi pareizo āsanu, un toksīni izlido ārā no ķermeņa – všššīīīīh! Vot, tā. Un var dzert atkal. Nopietni! Īsts jōga pārdzers mūs ar tevi kā sīkos.
Šinī brīdī no vārtrūmes iznirst Pirmais ar Fartuku. Darbs pabeigts! Pusmetru iemaukt skurstenī jau nav diez ko grūti.
– Kindzulis jau dod vaļā pirms Jāņiem, – paziņo Bumbulītis, kad šie abi ir ierausušies busā un aizcirtuši durvis tā, ka viss nošūpojas. Uz brīdi Bumbulītim paliek nelabi, taču viņš saņemas un turpina. – Senlatvieši, izrādās, ir jājuši pa gaisu ar pirdošiem gaiļiem kā ar raķetēm. Lidinājās uz velna paraušanu kā Gagarins. Un vēl viņi nodarbojās ar visādiem pretpaģiru ānusiem.
Abi atbraucēji novērtē joku ar atbilstošu rēku, Kindzuļa vārgajos iebildumos, ka vingrinājumus sauc par āsanām, neviens neieklausās. Fartuks pat sajūsmā uzsit pa šofera sēdekli. Nabaga Bumbulītim uzkrīt galvassāpes kā cementa maiss, un viņš vaidēdams aizsedz seju ar plaukstu.
– Eu, a senlatvieši no sakultām gaiļa olām neko netaisīja? – Pirmais iebaksta Fartukam ar elkoni.
– Nē, tas bija ezītis miglā, – izmet Fartuks. – Ezītim bija mūžīgie Jāņi, caur to arī tā migla.
– Starp citu, – Kindzulis vēršas pie jaunatnācējiem, – jōgas ir izdomājuši speciālās āsanas pohām. Govs poza ir laba, un tad vēl līķa poza arī palīdz atslābināties.
Garām pa ielu pabrauc smagais ar metāllūžņiem, dārdēdams kā elles pavēlnieka divriči, un Mumbulītis vairs nevar izturēt busa šūpošanos – viņš žigli izlec laukā, atstādams durvis līdz galam vaļā, un, pieķēries pie ietves asfaltā iestiprinātas ceļazīmes staba, saliecas līkumā, it kā gribētu sev iespiest galvu starp ceļiem.
– Nez kā jōgas sauc šito pozu, – reaktīvos trokšņus brigadiera pusē komentē Pirmais.
Kindzulis kādu brīdi domīgs skatās, tad lēnām atver busa durvis un izlien ārā. Lai arī viņš joprojām viegli grīļojas, spalvainās kājas ar šļopkām viņu nekļūdīgi aiznes līdz pašam brigadierim, kur viņš arī drošības pēc satver ceļazīmes metāla stabu.
– Bumbulīt, klausies, – viņš uzrunā sviedru pleķi uz brigadiera saliektās muguras. – Govs āsana varētu būt tieši tas, kas tev vajadzīgs.
Bumbulīts paceļ nosvīdušu, samocītu seju ar maisiem zem acīm, kurās versmo vārdiem nepasakāmais, un cieš klusu.
– Vobščim jādara tā, – iztulkojis klusumu kā piekrišanas zīmi, Kindzulis nolaižas četrrāpus uz sasilušā asfalta, prātīgi izvairīdamies no Bumbulīša vakardienas ēdiena paliekām, – nostājies uz visām četrām un tad izloki muguru uz augšu: viens, div, tad atkal uz leju: trīs, četr…
– Es nezinu, kā to sauc pie jōgām, bet Latvijā to zīmi sauc "Apstāties aizliegts", – tikmēr iesaucas busā sēdošais Pirmais. – Mums jātrin prom! Bumbulītis ir nostājies tieši zem zīmes!
Busa vaļējās durvis šofera pusē dreb un virinās garām braucošo spēkratu radītajā turbulencē, bet tikmēr Kindzulim pašam palicis slikti no govs āsanas, un viņš sāk sparīgi dīrāt āzi turpat blakus Bumbulīša noklātajam tepiķim.
– Eu, Bumbulīt! – Pirmais izkaras pa logu, – pietiks putnu barību birdināt, tu esi zem zīmes nostājies! Maucam prom!
Apkārt rīb un traucas Rīga, mūždien aizņemtā pilsēta, kurā katrs, kam vien ir kāds braucamais, cenšas ar to nokļūt citur. Nez kāpēc cilvēkiem nekad nevar būt labi tur, kur viņi jau ir.
Bumbulīts atskatās uz Pirmo, tad viņa acis atkal pievēršas govs āsanā stāvošajam Kindzulim, kurš ir tā nosvīdis, ka zirgaste piesūkusies tumša ar sviedriem un pielipusi pie muguras, un nabagam kuņģis no jauna apgriežas otrādi.
– Būs jau gana ar tiem ānusiem, – Fartuks ieaurojas, spraukdamies Pirmajam blakus busa logā, – eu, veči, metiet mieru, mums tiešām jābrauc!
Kindzulis ir nedaudz atguvies un sāk lēnām slieties kājās.
– Tu esi neinteliģents, – viņš aizkritušā balsī saka, – vai tad pats neredzi, ka jōgu vingrinājumi strādā? Es tikko atbrīvojos no toksīniem! Un tos vingrinājumus sauc par āsanām, starp citu! Šitā, piemēram, bija bitilāsana jeb govs poza!
Buss atkal noraustās, un pāris garām braucošas mašīnas uzpīpina atvērtajām durvīm.
– Es zinu tikai vienu, – Kindzulim pretī auro Fartuks, nu jau skaizdamies ne pa jokam, – ka menti drātēs nevis govi, bet gan Bumbulīti, turklāt viņu drātēs nekur citur kā tieši ānusā...
Šajā brīdī atskan briesmīga graboņa, buss konvulsīvi noraustās no sitiena, un veči šokā noskatās, kā pārdesmit metrus garā slīdienā pa ielu, šaušalīgas šņirkstoņas pavadīts, cenšas nobremzēt melns džips, zem kura parautas apakšā busa priekšējās durvis. Beidzot šoferim izdodas mašīnu savaldīt, un tā apstājas šķērsām pāri braukšanas joslai.
***
Uz tiesu RestArt'e saģērba Bumbulīti kāzu uzvalkā – jaunam naudas nebija. Bumbulītis jau nebūtu Bumbulītis, ja spētu savu jaunības dienu uzvalku atkal aizpogāt, tāpēc dabūja uzstāties tiesas priekšā ar atpogātu žaketi.
– Galvenais, tu viņiem par tiem jōgām nestāsti, – RestArt'e viņam cieši piekodināja. – Citādi parasta cietuma vietā tevi iebāzīs cietuma psihenē, un no turienes varbūt neiznāksi laukā vispār nekad.
Viņu tiesāja barga dāma ar lielām brillēm un seju sausu un skarbu kā likumu ruļļa pergaments(Niknās Peles Jaunkundze). Pat tiesneses ķēde viņai ap kaklu likās kā pārāk valšķīgs un sejas nopietnībai neatbilstošs rotājums.
– Ko jūs darījāt, kad notika sadursme? – Pele viņam bargi vaicāja.
Bumbulītis kādu brīdi minstinājās, stulbi pablenza uz RestArt'i zālē, tad uz Peli, tad atkal uz RestArt'i, tad atkal uz Peli un pilnīgā prātā apstulbībā šāva laukā:
– Redziet, es tanī dienā ļoti slikti jutos, un man kolēģis uz ielas rādīja ānusu pret paģirām, kā jōgas to dara!
Vēlāk klātesošie atzina: ja Pele nebūtu tik skaļi zviegusi, Bumbulītim noteikti būtu iešķiebts skarbāks sods. Pat melnā džipa šoferis(Sviestc) nevarēja nomierināties un slaucīja asaras, vēl iedams laukā no zāles.
Tālūk gadās Rīgas centrā....
_________________
baigais kupāts!!!
Es neesmu tajā vecumā, kad neko nesaprot un dara muļķības. Es esmu vecumā, kad tās dara apzināti un ar baudu.
jim-beam-
Number of posts : 17720
Foruma reputācija : 33089
Join date : 02.03.13
Age : 43
Dzīvesvieta : tur kur ir intresanti orakulam
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
subject75 Ceturtdiena 21 Aprīlis 2016, 07:56
subject75- Number of posts : 103
Foruma reputācija : 3452
Join date : 06.06.15
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
Sviestc Pirmdiena 27 Jūnijs 2016, 09:47
Ļoļiks un Boļiks ,Labrītt, nebija parasti Juglas bomži. 
Šami bija uzņēmēji,kas ne tikai uzņem ugunīgo dziru,tramvaja galapunktā un uz vilciena sliedēm sēžot, bet bija arī nodibinājuši savu uzņēmumu
Jugļu tukšās taras rotācijas koncernu "Ļoļiks and Boļiks Corporation".
Uzņēmuma darbība nebija pārāk sarežģīta, bet atbildīga gan.
Katru darba dienas rītu, sakot jau no 10;00, abi uzņēmīgie darboņi devās uz Berģu alus tirgu.
Ļoļiks,tirgus iekšējā teritorijā, slapstījas gar tukšās taras kastēm un meklēja "nepiesietas" pudelītes,
kuras meta pāri žogam vietā, kur otrā pusē ar tīklu, virs piepūsta madrača, tās ķēra Boļiks.
Šādā veidā pastrādājot, vismaz 3-4 stundas, un "samakšķerējot" vismaz 4-5 kastes ar tukšo taru, uzņēmēji, pusdienas pauzi ieturējuši,
ķērās pie ikdienas darbu otrā posma.
Boļiks visu ieguvumu sakrāmēja savā S- klases Audi ( kaut kas līdzīgs S-klases mersim, bet tikai vēl krutāks ), un zolīdu ancuku uzvilcis, brauca uz to pašu Berģu alus tirgu, savu ieguvumu nodot.
Šami bija uzņēmēji,kas ne tikai uzņem ugunīgo dziru,tramvaja galapunktā un uz vilciena sliedēm sēžot, bet bija arī nodibinājuši savu uzņēmumu
Jugļu tukšās taras rotācijas koncernu "Ļoļiks and Boļiks Corporation".
Uzņēmuma darbība nebija pārāk sarežģīta, bet atbildīga gan.
Katru darba dienas rītu, sakot jau no 10;00, abi uzņēmīgie darboņi devās uz Berģu alus tirgu.
Ļoļiks,tirgus iekšējā teritorijā, slapstījas gar tukšās taras kastēm un meklēja "nepiesietas" pudelītes,
kuras meta pāri žogam vietā, kur otrā pusē ar tīklu, virs piepūsta madrača, tās ķēra Boļiks.
Šādā veidā pastrādājot, vismaz 3-4 stundas, un "samakšķerējot" vismaz 4-5 kastes ar tukšo taru, uzņēmēji, pusdienas pauzi ieturējuši,
ķērās pie ikdienas darbu otrā posma.
Boļiks visu ieguvumu sakrāmēja savā S- klases Audi ( kaut kas līdzīgs S-klases mersim, bet tikai vēl krutāks ), un zolīdu ancuku uzvilcis, brauca uz to pašu Berģu alus tirgu, savu ieguvumu nodot.
_________________
Murgošanas un muldēšanas Speciālists, kā arī 1984. gada disko dziesmu eksperts.
Sviestc- Number of posts : 30456
Foruma reputācija : 45975
Join date : 15.03.13
Dzīvesvieta : Pilsētas parkā -
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
Orākuls Piektdiena 10 Marts 2017, 14:56
Ir rīts.
Acīmredzot agrs. Jo viņam ir jābūt pirmajam. Viņam ir jābūt gatavam.
Viss sāksies apmēram pie likteņupes Juglas-Baltezera kanāls krasta. Drīz.
Tomēr vēl ir pietiekami daudz laika.
Pirmā satarukuma vilnis ir izplēnējis, jo tik tiešām viņš ir ieradies par agru.
Šur tur redz pa kādai pastnieku automašīnai, šur tur pa komerctransportam.
Garām ar netīri slapju putekļu mākoni aiztraucas pārkrauts baļķvedējs.
Dzestrs...viņš padomā.
Un atceras par pašu labāko kafejnīcu pasaulē.
Vismaz tā to pozicionē paši kafejnīcas īpašnieki.
Viņš lēnām pieripo ar savu auto pie kafejnīcas ''Piepe''.
Pieklauvē.
Durvis par izbrīnu netaver vecais kafejnīcas īpašnieks,
kuru pazīst visi 90to gadu biezie, bet gan viņa dēls...
''dēls''...''memļa'' skarbi nomurmina viņš un pieliecot galvu,
lai tā neatsitas pret durvju aili,
un sagriežoties sāniski, lai varētu iekļūt siltumā pa šaurajām durvīm ienāk kafejnīcā.
Kāpēc gan visi to sauc par krutāko vietu? ...viņš pie sevis domā.
Tak parasts šķūnis...kur nu vēl to saukt par bārbekjū restorānu
( ...to viņš bija izlasījis tajā feisbukā )
- Ko uzsildīt?
(viņa pārdomas pārtrauc jaunais kafejnīcas darbonis)
- Uzsildīt?
Man vajag uzsildīt riepas! Pie sevis nomurmina viņš...
- Ko lūdzu? ( jaunietis cenšoties saglabāt klientu apkalpošanas protokolu vaicā )
- Man lūdzu tēju! Man šodien sacensības!
Būtu labi, ja varētu autiņam riepas uzsildīt!
Es kādreiz kiss.id. vēstuļu kopās autolistē izlasīju,
ka pirms sacensībām riepas vajag uzsildīt!
(viņš tēvišķi paziņo jaunajam apkalpotājam)
(apkalpotājs īsti nesaprotot par kādu vēstuļu kopu runā milzīgais un īgnais vīrs,
pa netīro kafejnīcas lodziņu novērtējot klienta automobīli,
ar kuru pēc jaunieša domām brauc tikai lauku pāķi,
...tomēr vēloties uzturēt sarunu, saka: )
- Lai labāk ietu, vajag gaisa filtru nomainīt
- Gaisa filtru man jau nomainīja bonusā, kad laboja aizmugurējās diodes un bloku, memļa!
(Un ieskatījies mikroviļnu krāsns pulkstenī, skarbi norūc - ''paldies par tēju'')
Izsvempies no meža būdas, kuru feisbukā sauc par bārbekjū restorānu,
viņš sēžas auto un pēc mirkļa jau ir iedomātajā sacensību starta vietā uz Jaunciema gatves.
Ieskatās spogulī! Un jā! Tas tuvojas!
Tas ir viņš! Pareizais! Tas kurš visus noliek, bet pats ir pēdējais sūds!
It kā nekas pagaidām neliecina par to,
ka šobrīd Pareizais jau būtu izrādījies satiksmē pilnīgs mēsls,
tāpēc Ursis uz brīdi atslābst skatīties spogulī.
Viņš ar acīm noglāsta sava auto mēraparātu panelī mirdzošo uzrakstu ''passat''
(...kāpēc gan panelī vadītājam būtu jāatgādina, ar ko viņš brauc?
...aizdomājas viņš....
...bet vienalga, tas ir tik skaisti )
Tad pacēlis acis pret spoguli, redz ( kā viņš pats mīl izteikties ) - pakaļā
...Pareizo ar audi, kam esot tādi izmeši, ka Juglā iedzīvotāji vācot parakstus par caurbraukšanas nodokli.
Jā! Pareizais nav parādījis PAGRIEZIENU!
Ursis šajā brīdī sakoncentrējoties, galvā metodiski sakārto visus pāridarījumus,
ko ir lasījis no Orākula. ...Arī iedomātos! ...Tīri dopingam.
Šajā brīdī arī Orākuls ir jau pamanījis konkurenci uz ceļa.
Iespējams, tas ir viens no tiem Pasātiem, kas neļauj viņam būt ceļa valdniekam.
Tāpēc četru apļu emblēmai mirdzot, tas sāk iekarot izdevīgāko vietu uz trases.
Tā nu Ursis un Orākuls jau atrodas uz Brīvīb...tfu...trases stipri iekarsuši.
Vienīgais, kas viņus pirmajā sacensību posmā attur attīstīt lielāku ātrumu par 90 kilometriem stundā,
ir hipotētiskais - garlaikotais cilvēks, kurš izliek elektriskus slazdus pretī Brīvdabas muzejam.
Šoreiz trijkājainā slazda un garlaikotā cilvēka bulku vāģī nav.
Sākas reālās sacensības - par īstu veču godu!
Abās desmitgadīgajās automašīnās gāzes pedāļi tiek iespiesti grīdā.
Kaut arī Urša automašīnā no divu litru dīzeļa ir izspiesti milzums spēcīgu zirgu,
pa starpu ir dzirdams kaut kāds ''tik tik tik'',
...taču tas ir sīkums! Jo Pareizais Orākuls nevar ne panākt, ne apsteigt, ne apdzīt!
Šrots tas audi!
Tuvojoties Juglai, abi sacensību dalībnieki ir attīstījuši tādu gaismas ātrumu,
ka uz Ušakova svaigi krāsotā skatu tiltiņa pie Juglas kanāla, divi,
mutes pavērušie jugļi paspēj tik iesaukties... ''re - trakie!''
Ņemot vērā, ka ceļš pie Juglas iet lejā no kalna,
Orākula auto sāk strauji tuvoties Urša pakaļai.
Iespējams pat nenovēršamais....
Ursis zibenīgi veic auditu sava auto vadības svirās...un VO!
Kaut arī netaisnīgi, bet viņš tūlīt dabūs!
Ursis ar trīcošu milzīgu roku, gandrīz nolauzdams pogu,
ieslēdz aizmugurējo MIGLAS lukturi !!
Orākulam pēkšņi gar acīm sametas sarkans.
visa dzīve it kā sekundēs pazib prātā.
Orākuls ir tik apstulbis, ka nespēj vairs pat stūri pagrozīt...
Jāatmetas...
Ursis ieskatās spogulī....jā, attālinās!
Tā ir uzvara!
Šo dienu interneta bērni vēl ilgi atcerēsies.
Acīmredzot agrs. Jo viņam ir jābūt pirmajam. Viņam ir jābūt gatavam.
Viss sāksies apmēram pie likteņupes Juglas-Baltezera kanāls krasta. Drīz.
Tomēr vēl ir pietiekami daudz laika.
Pirmā satarukuma vilnis ir izplēnējis, jo tik tiešām viņš ir ieradies par agru.
Šur tur redz pa kādai pastnieku automašīnai, šur tur pa komerctransportam.
Garām ar netīri slapju putekļu mākoni aiztraucas pārkrauts baļķvedējs.
Dzestrs...viņš padomā.
Un atceras par pašu labāko kafejnīcu pasaulē.
Vismaz tā to pozicionē paši kafejnīcas īpašnieki.
Viņš lēnām pieripo ar savu auto pie kafejnīcas ''Piepe''.
Pieklauvē.
Durvis par izbrīnu netaver vecais kafejnīcas īpašnieks,
kuru pazīst visi 90to gadu biezie, bet gan viņa dēls...
''dēls''...''memļa'' skarbi nomurmina viņš un pieliecot galvu,
lai tā neatsitas pret durvju aili,
un sagriežoties sāniski, lai varētu iekļūt siltumā pa šaurajām durvīm ienāk kafejnīcā.
Kāpēc gan visi to sauc par krutāko vietu? ...viņš pie sevis domā.
Tak parasts šķūnis...kur nu vēl to saukt par bārbekjū restorānu
( ...to viņš bija izlasījis tajā feisbukā )
- Ko uzsildīt?
(viņa pārdomas pārtrauc jaunais kafejnīcas darbonis)
- Uzsildīt?
Man vajag uzsildīt riepas! Pie sevis nomurmina viņš...
- Ko lūdzu? ( jaunietis cenšoties saglabāt klientu apkalpošanas protokolu vaicā )
- Man lūdzu tēju! Man šodien sacensības!
Būtu labi, ja varētu autiņam riepas uzsildīt!
Es kādreiz kiss.id. vēstuļu kopās autolistē izlasīju,
ka pirms sacensībām riepas vajag uzsildīt!
(viņš tēvišķi paziņo jaunajam apkalpotājam)
(apkalpotājs īsti nesaprotot par kādu vēstuļu kopu runā milzīgais un īgnais vīrs,
pa netīro kafejnīcas lodziņu novērtējot klienta automobīli,
ar kuru pēc jaunieša domām brauc tikai lauku pāķi,
...tomēr vēloties uzturēt sarunu, saka: )
- Lai labāk ietu, vajag gaisa filtru nomainīt
- Gaisa filtru man jau nomainīja bonusā, kad laboja aizmugurējās diodes un bloku, memļa!
(Un ieskatījies mikroviļnu krāsns pulkstenī, skarbi norūc - ''paldies par tēju'')
Izsvempies no meža būdas, kuru feisbukā sauc par bārbekjū restorānu,
viņš sēžas auto un pēc mirkļa jau ir iedomātajā sacensību starta vietā uz Jaunciema gatves.
Ieskatās spogulī! Un jā! Tas tuvojas!
Tas ir viņš! Pareizais! Tas kurš visus noliek, bet pats ir pēdējais sūds!
It kā nekas pagaidām neliecina par to,
ka šobrīd Pareizais jau būtu izrādījies satiksmē pilnīgs mēsls,
tāpēc Ursis uz brīdi atslābst skatīties spogulī.
Viņš ar acīm noglāsta sava auto mēraparātu panelī mirdzošo uzrakstu ''passat''
(...kāpēc gan panelī vadītājam būtu jāatgādina, ar ko viņš brauc?
...aizdomājas viņš.......bet vienalga, tas ir tik skaisti
)Tad pacēlis acis pret spoguli, redz ( kā viņš pats mīl izteikties ) - pakaļā
...Pareizo ar audi, kam esot tādi izmeši, ka Juglā iedzīvotāji vācot parakstus par caurbraukšanas nodokli.
Jā! Pareizais nav parādījis PAGRIEZIENU!
Ursis šajā brīdī sakoncentrējoties, galvā metodiski sakārto visus pāridarījumus,
ko ir lasījis no Orākula. ...Arī iedomātos! ...Tīri dopingam.
Šajā brīdī arī Orākuls ir jau pamanījis konkurenci uz ceļa.
Iespējams, tas ir viens no tiem Pasātiem, kas neļauj viņam būt ceļa valdniekam.
Tāpēc četru apļu emblēmai mirdzot, tas sāk iekarot izdevīgāko vietu uz trases.
Tā nu Ursis un Orākuls jau atrodas uz Brīvīb...tfu...trases stipri iekarsuši.
Vienīgais, kas viņus pirmajā sacensību posmā attur attīstīt lielāku ātrumu par 90 kilometriem stundā,
ir hipotētiskais - garlaikotais cilvēks, kurš izliek elektriskus slazdus pretī Brīvdabas muzejam.
Šoreiz trijkājainā slazda un garlaikotā cilvēka bulku vāģī nav.
Sākas reālās sacensības - par īstu veču godu!
Abās desmitgadīgajās automašīnās gāzes pedāļi tiek iespiesti grīdā.
Kaut arī Urša automašīnā no divu litru dīzeļa ir izspiesti milzums spēcīgu zirgu,
pa starpu ir dzirdams kaut kāds ''tik tik tik'',
...taču tas ir sīkums! Jo Pareizais Orākuls nevar ne panākt, ne apsteigt, ne apdzīt!
Šrots tas audi!
Tuvojoties Juglai, abi sacensību dalībnieki ir attīstījuši tādu gaismas ātrumu,
ka uz Ušakova svaigi krāsotā skatu tiltiņa pie Juglas kanāla, divi,
mutes pavērušie jugļi paspēj tik iesaukties... ''re - trakie!''
Ņemot vērā, ka ceļš pie Juglas iet lejā no kalna,
Orākula auto sāk strauji tuvoties Urša pakaļai.
Iespējams pat nenovēršamais....
Ursis zibenīgi veic auditu sava auto vadības svirās...un VO!
Kaut arī netaisnīgi, bet viņš tūlīt dabūs!
Ursis ar trīcošu milzīgu roku, gandrīz nolauzdams pogu,
ieslēdz aizmugurējo MIGLAS lukturi !!
Orākulam pēkšņi gar acīm sametas sarkans.
visa dzīve it kā sekundēs pazib prātā.
Orākuls ir tik apstulbis, ka nespēj vairs pat stūri pagrozīt...
Jāatmetas...
Ursis ieskatās spogulī....jā, attālinās!
Tā ir uzvara!
Šo dienu interneta bērni vēl ilgi atcerēsies.
_________________
Orākuls- Admin
- Number of posts : 43526
Foruma reputācija : 103863
Join date : 23.02.13
Dzīvesvieta : Paradīze -
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
Edgars Piektdiena 10 Marts 2017, 22:25
ņizkij paklon!
_________________
LR2 toreiz uzskatīju un joprojām uzskatu par tādu atkritumu, ka labāk klausītos mirstošu kucēnu gaudās, nekā ļautu šlāgeriem izvarot savas smadzenes.
cehs.lv
Edgars-
Number of posts : 17221
Foruma reputācija : 27986
Join date : 25.02.13
Age : 41
Dzīvesvieta : Stabu iela -
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
Melvins Sestdiena 11 Marts 2017, 00:19
Ir Labs! 
_________________
Ej.Lido.Krīti.Celies.Ej.Lido.. .
Melvins- Number of posts : 7999
Foruma reputācija : 23291
Join date : 25.02.13
Age : 53
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
jim-beam Sestdiena 11 Marts 2017, 08:11
ple ursusiņš pat Orakuli ir davedis! 
_________________
baigais kupāts!!!
Es neesmu tajā vecumā, kad neko nesaprot un dara muļķības. Es esmu vecumā, kad tās dara apzināti un ar baudu.
jim-beam- Number of posts : 17720
Foruma reputācija : 33089
Join date : 02.03.13
Age : 43
Dzīvesvieta : tur kur ir intresanti orakulam
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
Dzvile Sestdiena 10 Februāris 2018, 15:26
Uz sadrupušās skatuves dēļiem uzrāpjas Dzvile. Pieturoties pie kūjas viņš aplaiž skatu apkārt.
Telpa piesmakusi ar sastāvējušos gaisu.Putekļi pārklājušies biezā kārtā ap lielāko daļu dekorāciju.
Tavu brīnumu,viens prožektors vēl darbojas,apspīdot laktu.Uz kuras Pūce uzsēdusies,kaut ko šķirsta vecā režijā.
Ik pa laikam pār skatuvi pārbizo Pele,meklējot sieru vai kādu krānu.
Stūri iebāztajā plašu atskaņotājā palikusi veca plate-Ozola reps-šneps.
Iznākot no alkaholiķu dispansera,ik pēc nedeļas šo plati Sviestc apmaisa tjpu
apgriež uz otru pusi.
Riepām kaucot piebrauc Škoda.Melvins paņemot vecu drāts gabalu,iebaksta Pūcei astē.Nu lai būtu ,kā vienmēr.
Un aiznesas veikt,jau kuro reizi,pēdējo maksājmu par kaut ko.
"Velns,glāze apgāzās."
Nopukst Dzvile.
"Vajadzētu kaut kā šito visu izkustināt,varbūt bitcoin naudu piesaistīt,tad jau jaunus aktierus varētu sadabūt."
"Nav vērts,šito vajadzēja klapēc ciet jau 5 gadus atpakaļ!"
Noķērcas Pūce vecas vārnas balsī.
Pele satrūkstas,paķer vecu lupatu un aizskrien glābt Depo budžetu.
Telpa piesmakusi ar sastāvējušos gaisu.Putekļi pārklājušies biezā kārtā ap lielāko daļu dekorāciju.
Tavu brīnumu,viens prožektors vēl darbojas,apspīdot laktu.Uz kuras Pūce uzsēdusies,kaut ko šķirsta vecā režijā.
Ik pa laikam pār skatuvi pārbizo Pele,meklējot sieru vai kādu krānu.
Stūri iebāztajā plašu atskaņotājā palikusi veca plate-Ozola reps-šneps.
Iznākot no alkaholiķu dispansera,ik pēc nedeļas šo plati Sviestc apmaisa tjpu
apgriež uz otru pusi.
Riepām kaucot piebrauc Škoda.Melvins paņemot vecu drāts gabalu,iebaksta Pūcei astē.Nu lai būtu ,kā vienmēr.
Un aiznesas veikt,jau kuro reizi,pēdējo maksājmu par kaut ko.
"Velns,glāze apgāzās."
Nopukst Dzvile.
"Vajadzētu kaut kā šito visu izkustināt,varbūt bitcoin naudu piesaistīt,tad jau jaunus aktierus varētu sadabūt."
"Nav vērts,šito vajadzēja klapēc ciet jau 5 gadus atpakaļ!"
Noķērcas Pūce vecas vārnas balsī.
Pele satrūkstas,paķer vecu lupatu un aizskrien glābt Depo budžetu.
_________________
"Liekot roku uz sirds, varu teikt, ka mana sirdsapziņa ir tīra," paziņoja Ušakovs
Dzvile- Number of posts : 21174
Foruma reputācija : 38048
Join date : 09.03.13
Age : 46
Dzīvesvieta : Somerset
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
Orākuls Svētdena 14 Jūnijs 2020, 11:04
Mono aina.
Bija kāda nedēļa pirms Saulgriežiem!
Kuriem? ...kas gan to vairs atcerās!
Viņš sēdēja savā vecajā krēslā kā jau katru vakaru.
Vaidziņš bija jau iekritis, bet glāžainās acis skatījās saulrietā
...vai arī kaut kur pāri Juglas ezeram...kur pavasaros āliņģos pazūd pa kādam makšķerniekam.
Fonā skanēja kaut kādu vecu krievu jaunības mūzika,
ar kuru viņš sevi asociēja kā jaunības degsmes piepildītu dumpinieku.
''Gāzes sektors''. Tā bija uzrakstīts uz nodriskātās 525 metru magnetafona lentes kārbiņas sāna.
Kaimiņi, kaut arī slāvi,
to vienkārši sauca par ''pošļāķinu''.
Priekšā, uz galda viņam stāvēja populārajā sludinājumu portālā pirkts klēpja dators,
kura zemas izšķirtspējas monitorā ņirbēja balta lapa ar daudzsološu uzrakstu ''Orākuls'',
un puspudele alus.
Vajadzētu brilles! ...viņš pie sevis nodomāja...
...ai, nu gan jau...esmu vēl tīri sprigans...
un kaut tā lapa ir izplūdusi, es tāpat zinu kas tur rakstīts!
Un ja arī kāds ierakstītu tekstu ar daudziem maziem burtiem,
to tāpat nelasītu.
Bet te jau neviena nav....
Kādu laiku pavēderē jau bišķi spieda...varēja jau izturēt,
bet tomēr nepatīkami. Urīna pūslis bija uzvarējis pensijas vecuma slinkumu.
Viņš piecēlās, lai rūtainajās čībās aizšļūkātu līdz tualetei.
Pačurājis, viņš devās atpakaļ krēsla virzienā...taču pusceļā satrūkās.
Strauji apgriezies, viņš devās atpakaļ sanitārā mezgla virzienā.
''Striķis, divi metri, ziepes!'' ...
TV dzirdētā reklāma viņam bija iedvesusi izdzīvošanas instinktu -
mazgāt rokas!
Atvēris krānu, viņš konstatēja, ka Namu Pārvalde atkal ir atslēgusi ūdeni viņa dzīvoklim.
Tas tracināja! Kā parasti.
Vajadzēja kādu izlamāt! ...sodīt!
Bet ko lai nakts vidū pārmāca...?
Ar pulsējošu dzīslu pieres rajonā viņš iesvempās atpakaļ savā izsēdētajā krēslā.
..un te pēkšņi...viņa iecienītajā lapā, VIŅAM bija pienācis ziņojums!
...no cita pensionāra...kurš depresijas mākts sevi bija nosaucis par Melnu.
Un Melns bija atļāvies VIŅAM uzrakstīt garu ziņojumu ar maziem burtiem!!!
Sviests dedzīgi ar strupajiem pirkstiem sāka sist pa klaviatūras taustiņiem.
Norādot, ko domā par pensionāru Melns, un kā tam būtu pareizāk turpināt atlikušo mūža daļu.
Ausa jau gaisma.
Atbildi nesagaidījis Sviests pīrādziņa pozu ieņēmis,
savā krēslā aizsnaudās.
Bija kāda nedēļa pirms Saulgriežiem!
Kuriem? ...kas gan to vairs atcerās!
Viņš sēdēja savā vecajā krēslā kā jau katru vakaru.
Vaidziņš bija jau iekritis, bet glāžainās acis skatījās saulrietā
...vai arī kaut kur pāri Juglas ezeram...kur pavasaros āliņģos pazūd pa kādam makšķerniekam.
Fonā skanēja kaut kādu vecu krievu jaunības mūzika,
ar kuru viņš sevi asociēja kā jaunības degsmes piepildītu dumpinieku.
''Gāzes sektors''. Tā bija uzrakstīts uz nodriskātās 525 metru magnetafona lentes kārbiņas sāna.
Kaimiņi, kaut arī slāvi,
to vienkārši sauca par ''pošļāķinu''.
Priekšā, uz galda viņam stāvēja populārajā sludinājumu portālā pirkts klēpja dators,
kura zemas izšķirtspējas monitorā ņirbēja balta lapa ar daudzsološu uzrakstu ''Orākuls'',
un puspudele alus.
Vajadzētu brilles! ...viņš pie sevis nodomāja...
...ai, nu gan jau...esmu vēl tīri sprigans...
un kaut tā lapa ir izplūdusi, es tāpat zinu kas tur rakstīts!
Un ja arī kāds ierakstītu tekstu ar daudziem maziem burtiem,
to tāpat nelasītu.
Bet te jau neviena nav....
Kādu laiku pavēderē jau bišķi spieda...varēja jau izturēt,
bet tomēr nepatīkami. Urīna pūslis bija uzvarējis pensijas vecuma slinkumu.
Viņš piecēlās, lai rūtainajās čībās aizšļūkātu līdz tualetei.
Pačurājis, viņš devās atpakaļ krēsla virzienā...taču pusceļā satrūkās.
Strauji apgriezies, viņš devās atpakaļ sanitārā mezgla virzienā.
''Striķis, divi metri, ziepes!'' ...
TV dzirdētā reklāma viņam bija iedvesusi izdzīvošanas instinktu -
mazgāt rokas!
Atvēris krānu, viņš konstatēja, ka Namu Pārvalde atkal ir atslēgusi ūdeni viņa dzīvoklim.
Tas tracināja! Kā parasti.
Vajadzēja kādu izlamāt! ...sodīt!
Bet ko lai nakts vidū pārmāca...?
Ar pulsējošu dzīslu pieres rajonā viņš iesvempās atpakaļ savā izsēdētajā krēslā.
..un te pēkšņi...viņa iecienītajā lapā, VIŅAM bija pienācis ziņojums!
...no cita pensionāra...kurš depresijas mākts sevi bija nosaucis par Melnu.
Un Melns bija atļāvies VIŅAM uzrakstīt garu ziņojumu ar maziem burtiem!!!
Sviests dedzīgi ar strupajiem pirkstiem sāka sist pa klaviatūras taustiņiem.
Norādot, ko domā par pensionāru Melns, un kā tam būtu pareizāk turpināt atlikušo mūža daļu.
Ausa jau gaisma.
Atbildi nesagaidījis Sviests pīrādziņa pozu ieņēmis,
savā krēslā aizsnaudās.
_________________
Orākuls- Admin
- Number of posts : 43526
Foruma reputācija : 103863
Join date : 23.02.13
Dzīvesvieta : Paradīze -
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
Melns Svētdena 14 Jūnijs 2020, 15:44
Klausies, Tev drusku patrenēties, un varēsi stāstus rakstīt. Es bez jokiem un sarkasma. Uzrakstīts labi, interesanti lasīt.
Melns- Number of posts : 887
Foruma reputācija : 7417
Join date : 14.12.13
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
Sviestc Svētdena 14 Jūnijs 2020, 17:41
Redzot to, cik ļoti Orākuls ir iedziļinājies manā sadzīvē un, cik var noprast, arī par to pārdzīvo.
Es nolēmu mainīties!
Es nolēmu mainīties!
_________________
Murgošanas un muldēšanas Speciālists, kā arī 1984. gada disko dziesmu eksperts.
Sviestc- Number of posts : 30456
Foruma reputācija : 45975
Join date : 15.03.13
Dzīvesvieta : Pilsētas parkā -
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
ursus Otrdiena 16 Jūnijs 2020, 21:40
ar grūtībām izlasīju palagus,bet ne VISU. tik katru trešo vārdu,vairāk nebij ne laika ne spēka.
ursus-
Number of posts : 9978
Foruma reputācija : 23141
Join date : 08.08.13
Age : 83
Dzīvesvieta : šMugļi
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
Sviestc Sestdiena 20 Jūnijs 2020, 01:15
Cik cilvēku, tik arī viedokļu.ursus rakstīja:ar grūtībām izlasīju palagus,bet ne VISU. tik katru trešo vārdu,vairāk nebij ne laika ne spēka.
Un visu izlasīt nespēsi, pat ja gribēsi...
Tāpēc, vispār nevaig neko lasīt, bet vaig tikai drukāt!
_________________
Murgošanas un muldēšanas Speciālists, kā arī 1984. gada disko dziesmu eksperts.
Sviestc- Number of posts : 30456
Foruma reputācija : 45975
Join date : 15.03.13
Dzīvesvieta : Pilsētas parkā -
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
Sviestc Sestdiena 12 Septembris 2020, 17:18
Vakar bija pirmā reize, kad es sāku nožēlot par to, ka garāžā ieliku klavieres.
Pamatdoma bija būt kultūrai un mākslai tuvāk, bet kas no tā sanāca?
Sākumā, paņēmis 3 pudelītes bauskas gaišā alus, nolēmu nesteidzoties ievilkt garāžas bedrē gaismu.
Kad biju kādu stundiņu pastrādājis, atnāca viens no maniem jaunajiem kaimiņiem ar šnabja pudeli un tekstu
"Ogo! Skatos ka Tev ir klavieres, vai neiebilsti ja es uzspēlēšu?"
Nu, vienvārdsakot sākām spēlēt tās klavieres.
Pēc brīža atnāca otrs kaimiņš ar litru Jēgermeistara un tekstu
"kārtoju garāžā makšerlietas un sadzirdēju klavieru skaņu , vai drīkst paklausīties? "
nu turpinājām trijatā spēlēt un klausīties klavieres.
Pagāja kāda pusstunda un ieradās trešais kaimiņš, nesdams krēslu ar tekstu
"dzirdēju ka te koncerts notiek, bet tā kā veikals jau ir ciet un viskiju atnest nevaru, atnesu krēslu"
( vispār jau man ir aizdoma, ka Šams to atrada pie miskastes izmestu, bet nu labi, nebūtu jau smuki apvainot jauno garāžas kaimiņu, kurš ir ieradies uz Banketu ar dāvanu )
NU un tad mēs tur 4 koncertējām līdz kādiem, nu aptuveni 1:00 naktī...
kā atnācu mājās - neatceros, miglaini tik to, ka pa ceļam vairākas reizes nokritu...
par ko vēsta arī mans šodienas paskats
un viens no vakar iegūtiem paziņām- kaimiņiem, man šodien zvanīja
( kur viņš vispār dabūja manu telefona nummuru? ) un pateica ka kaut kur pusceļā starp Juglu un Teiku esot pazaudējis savu velosipēdu, un vai es neesmu redzējis to rajonā mētājoties?
Vienvārdsakot, šī tiekšanās pēc kaut kā gaiša un skaista ir novedusi pie prastas nodzeršanās..
Nožēlojami!
Pamatdoma bija būt kultūrai un mākslai tuvāk, bet kas no tā sanāca?
Sākumā, paņēmis 3 pudelītes bauskas gaišā alus, nolēmu nesteidzoties ievilkt garāžas bedrē gaismu.
Kad biju kādu stundiņu pastrādājis, atnāca viens no maniem jaunajiem kaimiņiem ar šnabja pudeli un tekstu
"Ogo! Skatos ka Tev ir klavieres, vai neiebilsti ja es uzspēlēšu?"
Nu, vienvārdsakot sākām spēlēt tās klavieres.
Pēc brīža atnāca otrs kaimiņš ar litru Jēgermeistara un tekstu
"kārtoju garāžā makšerlietas un sadzirdēju klavieru skaņu
, vai drīkst paklausīties? "nu turpinājām trijatā spēlēt un klausīties klavieres.
Pagāja kāda pusstunda un ieradās trešais kaimiņš, nesdams krēslu ar tekstu
"dzirdēju ka te koncerts notiek, bet tā kā veikals jau ir ciet un viskiju atnest nevaru, atnesu krēslu"
( vispār jau man ir aizdoma, ka Šams to atrada pie miskastes izmestu, bet nu labi, nebūtu jau smuki apvainot jauno garāžas kaimiņu, kurš ir ieradies uz Banketu ar dāvanu
)NU un tad mēs tur 4 koncertējām līdz kādiem, nu aptuveni 1:00 naktī...
kā atnācu mājās - neatceros, miglaini tik to, ka pa ceļam vairākas reizes nokritu...
par ko vēsta arī mans šodienas paskats
un viens no vakar iegūtiem paziņām- kaimiņiem, man šodien zvanīja
( kur viņš vispār dabūja manu telefona nummuru?
) un pateica ka kaut kur pusceļā starp Juglu un Teiku esot pazaudējis savu velosipēdu, un vai es neesmu redzējis to rajonā mētājoties? Vienvārdsakot, šī tiekšanās pēc kaut kā gaiša un skaista ir novedusi pie prastas nodzeršanās..
Nožēlojami!
_________________
Murgošanas un muldēšanas Speciālists, kā arī 1984. gada disko dziesmu eksperts.
Sviestc- Number of posts : 30456
Foruma reputācija : 45975
Join date : 15.03.13
Dzīvesvieta : Pilsētas parkā -
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
ursus Sestdiena 12 Septembris 2020, 20:10
nožēlojami ? tas būtu BEZ klavieris !
ursus- Number of posts : 9978
Foruma reputācija : 23141
Join date : 08.08.13
Age : 83
Dzīvesvieta : šMugļi
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
Sviestc Ceturtdiena 28 Janvāris 2021, 20:42
Malvins rakstīja:Dzīres rit pilnā sparā. Svinības svin jau ursus,bims,sviestcs un dorisa.
Kā pēdējie steidz pele,orākuls un melvins.
orākulam un melvinam aizņemtas rokas ar garšīgo dzērienu kastēm.
pa priekšu steidz pele,lai atvērtu durvis uz kultūras centru,vai ja durvis ciet,laicīgi klauvētu,lai laiž iekšā.
tanī mirklī atveras logs un parādās...dibens...ar pričendāļiem ...
pele neko nenojauš,stāv zem loga.
to ierauga melvins un sāk skaļi zviegt, saprotot ka BŪS.
orākulis izmet no rokām garšigo dzērienu kastes,un metas glābt situāciju.
...nepaspēj.
atskan skaļi melvina rēcieni(zviedzieni),neskatoties, ka aiz sajūsmas viņam izkritušas no rokām ...garšīgo dzērienu kastes.
tanī mirklī...logam lido garām kaijas,jo domā,ka saimnieks atkal šīs pabarot nolēmis. noķer krītušos labumus knābī...,bet tad attopas,ka tas nav ēdamais,un izbīlī izlaiž no knābja...
tieši virs skaļi rēcošā melvina... un tikai tad orākuls un pele saprot,kam bija jānotiek...īstenībā.
aizkars aizveras...
_________________
Murgošanas un muldēšanas Speciālists, kā arī 1984. gada disko dziesmu eksperts.
Sviestc- Number of posts : 30456
Foruma reputācija : 45975
Join date : 15.03.13
Dzīvesvieta : Pilsētas parkā -
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
Malvins Ceturtdiena 28 Janvāris 2021, 20:56
jebkura raksta lietošana bez autora iekrišanas,ir krimināli sodāma. īpaši ja pārkopē ar kļūdām.
Malvins- Number of posts : 625
Foruma reputācija : 4675
Join date : 26.09.14
Age : 103
Dzīvesvieta : Malta
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
Sviestc Ceturtdiena 28 Janvāris 2021, 21:02
Kādā klusā vokarā Ursis, jeb Malvins Vecmilgrāvnieks, nolēma kaut ko uzrakstīt bez kļūdām.Malvins rakstīja:jebkura raksta lietošana bez autora iekrišanas,ir krimināli sodāma. īpaši ja pārkopē ar kļūdām.
Piezvanīja savai latviešu valodas skolotājai no pamatskolas laikiem un kopā apsēdušies milgrāvja garāžās uz Jawām, nolēma sacerēt stāstu.
Bet, sakarā ar to, ka skolotāja, 97 gadus veca būdama, bija pakurla,
šis, iepriekš rakstītais stāsts sanāca tāds, kāds nu sanāca...
_________________
Murgošanas un muldēšanas Speciālists, kā arī 1984. gada disko dziesmu eksperts.
Sviestc- Number of posts : 30456
Foruma reputācija : 45975
Join date : 15.03.13
Dzīvesvieta : Pilsētas parkā -
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
Orākuls Trešdiena 03 Februāris 2021, 19:34
Sviestc rakstīja:Bija agrs, 3. februāra, rīts,
kad KuMC "Nāra" noritēja 42 Ziemassvētku svinību diena.
Ursis ar Orākulu, kā jau ierasts, skatījās 900 sekundes, lai sekotu līdz pandēmijas gaitai pasaulē,
bet Sviestc tikmēr bija aizgājis pavemt pie Galvenās Juglas mizkastes
( eh, vecs paliek, iekšas vairs netur...
Un tieši tajā brīdī ierodās Melvins,
bet redzot ka ar Ursi un Orākulu runāt ir bezjēdzīgi,
jo Viņa, atturībnieka inteliģences līmenis neļauj nolaizties tik zemu, lai uzrunāto šos alkānus,
bet Sviestc ir kur pamucis, un arī ja nemuktu, žēl tak būtu sist to sirmo vīru...
tāpēc ( ieraduma inerces vadīts ) sadauzījis vienu, no netālu stāvošiem taksometriem
Melvins, lepni pacēlis galvu, devās LV robežas virzienā cīnīties ar ķenguriem!!!
_________________
Orākuls- Admin
- Number of posts : 43526
Foruma reputācija : 103863
Join date : 23.02.13
Dzīvesvieta : Paradīze -
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
ursus Piektdiena 05 Februāris 2021, 11:22
Kad tuvākais pillā mēness ???
ursus- Number of posts : 9978
Foruma reputācija : 23141
Join date : 08.08.13
Age : 83
Dzīvesvieta : šMugļi
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
ursus Pirmdiena 08 Februāris 2021, 16:16
laikam jau pillā,kad pillā ...
ursus- Number of posts : 9978
Foruma reputācija : 23141
Join date : 08.08.13
Age : 83
Dzīvesvieta : šMugļi
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
Sviestc Trešdiena 12 Jūlijs 2023, 21:21
Šodien Ursim bija laimīgā diena, izdevās piedarbināt jaunJawu ( nu to kuru Malāzijā ražo ).
Nu un fakts ka atbrauca uz Juglu palielīties, lūk tai nav kurbuļa, nav jādarbina ar kāju, kā vecJawas, bet var "pielaist" iestumjot.
Vispār jau ar to aperātu pabraukt var, bet tikai ne pret kalnu, tāpēc Ursim ir speciāla navigācijas programma, kura piemeklē ceļus bez slīpuma un pretvēja un nemitigi piedāvā braukt pa Pleskavas šoseju, līdz Sēnītei un atpakaļ.
Bet kopumā jau o.k. kad palikšu mazāks, tad tādu mopēdu sev varbūt arī nopirkšu.
).Nu un fakts ka atbrauca uz Juglu palielīties, lūk tai nav kurbuļa, nav jādarbina ar kāju, kā vecJawas, bet var "pielaist" iestumjot.
Vispār jau ar to aperātu pabraukt var, bet tikai ne pret kalnu, tāpēc Ursim ir speciāla navigācijas programma, kura piemeklē ceļus bez slīpuma un pretvēja un nemitigi piedāvā braukt pa Pleskavas šoseju, līdz Sēnītei un atpakaļ.
Bet kopumā jau o.k. kad palikšu mazāks, tad tādu mopēdu sev varbūt arī nopirkšu.
_________________
Murgošanas un muldēšanas Speciālists, kā arī 1984. gada disko dziesmu eksperts.
Sviestc- Number of posts : 30456
Foruma reputācija : 45975
Join date : 15.03.13
Dzīvesvieta : Pilsētas parkā -
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
ursus Trešdiena 12 Jūlijs 2023, 21:32
nu varbūt trūkst nedaudz.
bet tev viņā ir par daudz,pārāk asa,pārāk,pārāk...piedodiet ,lai manā vecumā...uz ...noliktu.
ir ok.
bet tev viņā ir par daudz,pārāk asa,pārāk,pārāk...piedodiet ,lai manā vecumā...uz ...noliktu.
ir ok.
ursus- Number of posts : 9978
Foruma reputācija : 23141
Join date : 08.08.13
Age : 83
Dzīvesvieta : šMugļi
Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!
ursus Trešdiena 12 Jūlijs 2023, 21:47
testējām trīs naktis,piecas dienas....ufff
ursus- Number of posts : 9978
Foruma reputācija : 23141
Join date : 08.08.13
Age : 83
Dzīvesvieta : šMugļi
Lapa 3 no 4 • 1, 2, 3, 4
Lapa 3 no 4
Permissions in this forum:
Jūs nevarat atbildēt tematos šajā forumā|
|
|