Orākuls
Vecuma ierobežojuma brīdinājums!
Šis ir forums pieaugušiem cilvēkiem.
Tas nozīmē, ja tev vēl nav 18 gadu,
gaidīsim tevi savā pulkā vēlāk Smile
Pārkāpuma gadījumā tavi vecāki tiks informēti! Orakuls

Garīgā brieduma un pašapziņas brīdinājums!
Ja nespēj pastāvēt par savu viedokli bez garīga disbalansa,
kā arī apzinies, ka sev netīkamas diskusijas rezultātā nespēj patstāvīgi pamest forumu;
Tev reģistrēšanās ir aizliegta!

Orakuls

Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!

Lapa 3 no 3 Previous  1, 2, 3

Apskatīt iepiekšējo tematu Apskatīt nākamo tematu Go down

Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!

Post  Melvnis on Otrdiena 29 Decembris 2015, 23:41

Vecīt, tev nav tālu līdz timrotam, varēsiet abi uzbliezt blitci un uzstāties ... cirkū .. . Priecigs

_________________
Ej.Lido.Krīti.Celies.Ej.Dirst!. .

Melvnis

Taurus Number of posts : 45
Foruma reputācija : 509
Join date : 01.11.15
Age : 46

Apskatīt lietotāja(-u) profilu

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!

Post  jim-beam on Trešdiena 20 Aprīlis 2016, 11:20

Ainiņa no centrā rosīgajiem Bumbulīts; Kindzulis; Pirmais un Fartuks:

Nevajadzēja jaukt brendiju ar vīnu, nevajadzēja. Zināja taču. Var iet no vājākā uz stiprāko, bet nekad otrādi. Tagad nu sēdi un mokies. Bumbulīts iestrebj vēl minerālīti cerībā, ka paliks labāk. Sūdīgi, bet ko lai dara? Katram savs krusts nesams.

Rīgā tā iet vienmēr. Šeit ir tik daudz trokšņa un kņadas, un putekļu. Un, kā atbrauc uz šejieni, tā neizbēgami sanāk kodiens. Neizbēgami. Visam pa virsu valda pamatīgs karstums, Bumbulītim maika slapja kā no priekšas, tā no aizmugures, kamēr Kindzulis vispār izmeties vienos šortos un šļopkās.

Buss noparkots kaut kādas lielas štrāses malā un ik pa brīdim nošūpojas kā laiva viļņos, kad garām pašauj kāds smagais. Mājas iekļauj Bumbulīti klaustrofobijas ielejā, turklāt kādas mājas – gar sienām visādas jokainas kolonnas un bārdaini veči bez kājām, kas pārdomu pilni balsta idiotiskas, nefunkcionālas parodijas par pundurbalkoniem. Kretīnisms. Vienā no tām mājām šobrīd Fartuks ar Pirmo tēlo, ka strādā, par sešsimt trīsdesmit eiro uz visu brigādi. Tas saucas "skursteņa siltināšana" – klīnim iestāsta, ka viņam skurstenis nenormāli svīst un tur noteikti jāielaiž truba iekšā, citādi darva skursteni izēdīs no iekšas, šuves pārvērtīsies par melnām plaisām un viss uzkritīs kādam uz galvas.

Kas baigi palīdz tādās situācijās, ir mazi bērni. Ja viens tāds skraida apkārt, kad tu piemini to uz galvas krišanu, tad var pat pielikt pie cenas kādus simts eiro.

Tā arī viss forši salikās. Redz, veči te vienam pusbiezajam rīdzinieku pārim ielika grīdas tikko nopirktā dzīvoklī jūgendstila mājā, normāla haltūra, tikai Bumbulītim tāda sajūta, ka vajadzētu drusku vēl pie vienām sāpēm, bet īsti nekā darāma vairs nebija palicis. Taču īsts brigadieris vienmēr atradīs kaut ko darāmu! Šis skatās – viesistabā funkcionāls kamīns. Vai, cik jums jauki izskatās tas bērniņš uz kamīna fona… Kurināsiet? Tiešām? Ahā, a jums skurstenis nosiltināts? Nē? Nu ko jūs, galīgi, atvainojiet, traki, vai?

Un tā tālāk, kamēr skursteņa siltināšana kabatā. Turklāt neba jau nu kāds ies tur mocīties un likt baigās trubas visā garumā – skurstenim nav ne vainas, cukas pa pirmo, ventilācija un kas tik vēl ne. Tās trubas rātni guļ busa aizmugurē, četrsimt eiro ietaupījums. Fartuks ar Pirmo šobrīd uz jumta stellē skurstenī iekšā vienu pusmetrīgu posmu pokazuhai, lai redz, ka kaut kas ticis stiepts un darīts. Tie abi vismaz spēj šodien kustēties, jo iepriekšējā dienā nevis koda kopā Kindzuli un Bumbulīti, bet rātni strādāja vienā citā objektā.

Ha, vakar viņi apskauda mūs, šodien mēs viņus. Tāda ir dzīve, domā Bumbulīts. Galva tā kā drusku griežas, un pat bez trubiņā pūšanas skaidrs, ka pa organismu joprojām joņo kāda promile alkohola. Tagad vajadzētu ugunsdzēšanas nolūkos izdzert kādu mārku kefīra un tad kārtīgi izgulēties.

Viņš iedomājas par kefīru, un no domas vien viņam iesmeldzas pakrūtē, bet no turienes pa visu organismu noskrien tāds kā ilgu un cerību vilnis. Auksts, no ledusskapja… Tāds drusku kodīgs, tāds, kuram var just to nelielo ogļskābās gāzes daudzumu, kas ir labā kefīrā iekšā. Kefīrā, starp citu, arī esot neliels alkohola procents. Un reizēm tieši mazumiņš var svētību nest, vai tad ne?

Garām aiztrauc autobuss, un karavela notrīs no gaisa kustības.

Tās trubas aiziet Bumbulītim par ideju dārza mājiņai, kamēr brigāde sadala honi uz visiem. Ieskaitot Kindzuli, jo tāda bija noruna.

Celtnieka sirdij vajadzētu priecāties un līksmi pukstēt, bet tā vietā Resnais tikai sten un vaikstās. Varētu teikt, ka šodien viņā galīgi nav darba prieka. Šodien viņš kā boings ar apzāģētiem spārniem. Kā pingvīns tuksnesī vai ķengurs istabā ar zemiem griestiem.

Un Kindzulis arī nav tas cilvēks, kuram paģirās gribētos sēdēt blakus. Ja Bumbulītis šobrīd netēlo strādāšanu tāpēc, ka ir briesmīgi pohains, tad Kindzulis vienkārši joprojām ir šmigā un var nopisties no tā jumta ka divi deviņi.

Bumbulītis apskauj stūri ar abām rokām un izdveš drausmīgu nopūtu. Šķiet, ka muskuļu savilkšanās rokās un mugurā atsaucas ar kontrakcijām galvā, un tas ir ellīgi nepatīkami. Viņš pievelk kājas tuvāk sēdeklim, un rodas sajūta, ka galvā kāds izgriež smadzenes kā slapju dvieli.

– Bumbulīt, tev vajag palasīt par ajūrvēdu, – viegli šļupstot, ierunājas Kindzulis. – Čakras tev jātīra, saproti. Tad viss alkohola tvans izkūpēs pa porām laukā viens un divi. Tev tikai jāzina pareizās āsanas.

Bumbulītis pagriež pret viņu aizpampušu ģīmi un izgrūž pār lūpām neiecietīgu, aizkaitinājumu izsakošu purkšķi.

– Un tu visus pareizos ānusus personīgi pazīsti, es tā saprotu?

– Nu, ne pilnībā, – Kindzulis vientiesīgi palaiž garām ļauno ironiju, – vairāk jau mana sieva. Viņa iet jōgas pulciņā jau trešo gadu. Un ne jau ānusi tie ir, bet āsanas. Vingrinājumi, saproti?

– Vingrinājumi var mainīties, toties ānuss tik un tā paliek ānuss, – Bumbulīts paliek pie sava.

Viņš atkal iemalko no "Mangaļu" pudeles un noslauka lūpas. Busā jūtams peregars, par spīti līdz lejai norullētajam logam.

– Tās visas ir totālas muļķības. Ar jōgu lai indieši nodarbojas. Kas man kā latvietim.

– Tu tak zini, ka latvieši cēlušies no Indijas.

– KO?

– Atmigrēja, – Kindzulis pārgudri paskaidro. – Palasi Brastiņu Ernestu.

– Paga… Atmigrēja? Latvieši? No Indijas? A kāpēc latviešu tautasdziesmās ir par visu ko, tikai ne par ziloņiem?

– Nu un? Kā tev liekas, kas ir vairāk iespējams – ka senlatvieši pabijuši uz Mēness vai arī Indijā? – Kindzulis acīmredzami noskaņots filozofiski. – Tomēr tautasdziesmas par raķetēm mums ir.

– Nu, nu. Tautasdziesmas par raķetēm.

– Par ko tad tas ir, ja ne par raķetēm:

Pirzdams gailīts laktā lēca,

Nu būs laba vasariņa!

Viņš palaiž smieklu, taču Bumbulītis ir pārāk pohains, lai uztvertu tādus smalkumus. Kindzulis atkal paliek nopietns.

– Jōgām bija tāda valoda sanskrits. Tur esot vairāki simti vārdu, kas ir tādi paši kā latviešu valodā. Es vienā žurnālā lasīju, ka sanskrits vispār ir cēlies no latviešu valodas. Un arī vasaras saulgriežus Indijā svin, kā mēs Jāņus.

– Oi, Jāni, – Bumbulītis savelk ģīmi, – tu tak esi pielējies vēl pirms pašiem Jāņiem!

– Tas nav svarīgi, pielējies vai ne! Īstie jōgas, viņi var dzert, cik grib. Uztaisi pareizo āsanu, un toksīni izlido ārā no ķermeņa – všššīīīīh! Vot, tā. Un var dzert atkal. Nopietni! Īsts jōga pārdzers mūs ar tevi kā sīkos.

Šinī brīdī no vārtrūmes iznirst Pirmais ar Fartuku. Darbs pabeigts! Pusmetru iemaukt skurstenī jau nav diez ko grūti.

– Kindzulis jau dod vaļā pirms Jāņiem, – paziņo Bumbulītis, kad šie abi ir ierausušies busā un aizcirtuši durvis tā, ka viss nošūpojas. Uz brīdi Bumbulītim paliek nelabi, taču viņš saņemas un turpina. – Senlatvieši, izrādās, ir jājuši pa gaisu ar pirdošiem gaiļiem kā ar raķetēm. Lidinājās uz velna paraušanu kā Gagarins. Un vēl viņi nodarbojās ar visādiem pretpaģiru ānusiem.

Abi atbraucēji novērtē joku ar atbilstošu rēku, Kindzuļa vārgajos iebildumos, ka vingrinājumus sauc par āsanām, neviens neieklausās. Fartuks pat sajūsmā uzsit pa šofera sēdekli. Nabaga Bumbulītim uzkrīt galvassāpes kā cementa maiss, un viņš vaidēdams aizsedz seju ar plaukstu.

– Eu, a senlatvieši no sakultām gaiļa olām neko netaisīja? – Pirmais iebaksta Fartukam ar elkoni.

– Nē, tas bija ezītis miglā, – izmet Fartuks. – Ezītim bija mūžīgie Jāņi, caur to arī tā migla.

– Starp citu, – Kindzulis vēršas pie jaunatnācējiem, – jōgas ir izdomājuši speciālās āsanas pohām. Govs poza ir laba, un tad vēl līķa poza arī palīdz atslābināties.

Garām pa ielu pabrauc smagais ar metāllūžņiem, dārdēdams kā elles pavēlnieka divriči, un Mumbulītis vairs nevar izturēt busa šūpošanos – viņš žigli izlec laukā, atstādams durvis līdz galam vaļā, un, pieķēries pie ietves asfaltā iestiprinātas ceļazīmes staba, saliecas līkumā, it kā gribētu sev iespiest galvu starp ceļiem.

– Nez kā jōgas sauc šito pozu, – reaktīvos trokšņus brigadiera pusē komentē Pirmais.

Kindzulis kādu brīdi domīgs skatās, tad lēnām atver busa durvis un izlien ārā. Lai arī viņš joprojām viegli grīļojas, spalvainās kājas ar šļopkām viņu nekļūdīgi aiznes līdz pašam brigadierim, kur viņš arī drošības pēc satver ceļazīmes metāla stabu.

– Bumbulīt, klausies, – viņš uzrunā sviedru pleķi uz brigadiera saliektās muguras. – Govs āsana varētu būt tieši tas, kas tev vajadzīgs.

Bumbulīts paceļ nosvīdušu, samocītu seju ar maisiem zem acīm, kurās versmo vārdiem nepasakāmais, un cieš klusu.

– Vobščim jādara tā, – iztulkojis klusumu kā piekrišanas zīmi, Kindzulis nolaižas četrrāpus uz sasilušā asfalta, prātīgi izvairīdamies no Bumbulīša vakardienas ēdiena paliekām, – nostājies uz visām četrām un tad izloki muguru uz augšu: viens, div, tad atkal uz leju: trīs, četr…

– Es nezinu, kā to sauc pie jōgām, bet Latvijā to zīmi sauc "Apstāties aizliegts", – tikmēr iesaucas busā sēdošais Pirmais. – Mums jātrin prom! Bumbulītis ir nostājies tieši zem zīmes!

Busa vaļējās durvis šofera pusē dreb un virinās garām braucošo spēkratu radītajā turbulencē, bet tikmēr Kindzulim pašam palicis slikti no govs āsanas, un viņš sāk sparīgi dīrāt āzi turpat blakus Bumbulīša noklātajam tepiķim.

– Eu, Bumbulīt! – Pirmais izkaras pa logu, – pietiks putnu barību birdināt, tu esi zem zīmes nostājies! Maucam prom!

Apkārt rīb un traucas Rīga, mūždien aizņemtā pilsēta, kurā katrs, kam vien ir kāds braucamais, cenšas ar to nokļūt citur. Nez kāpēc cilvēkiem nekad nevar būt labi tur, kur viņi jau ir.

Bumbulīts atskatās uz Pirmo, tad viņa acis atkal pievēršas govs āsanā stāvošajam Kindzulim, kurš ir tā nosvīdis, ka zirgaste piesūkusies tumša ar sviedriem un pielipusi pie muguras, un nabagam kuņģis no jauna apgriežas otrādi.

– Būs jau gana ar tiem ānusiem, – Fartuks ieaurojas, spraukdamies Pirmajam blakus busa logā, – eu, veči, metiet mieru, mums tiešām jābrauc!

Kindzulis ir nedaudz atguvies un sāk lēnām slieties kājās.

– Tu esi neinteliģents, – viņš aizkritušā balsī saka, – vai tad pats neredzi, ka jōgu vingrinājumi strādā? Es tikko atbrīvojos no toksīniem! Un tos vingrinājumus sauc par āsanām, starp citu! Šitā, piemēram, bija bitilāsana jeb govs poza!

Buss atkal noraustās, un pāris garām braucošas mašīnas uzpīpina atvērtajām durvīm.

– Es zinu tikai vienu, – Kindzulim pretī auro Fartuks, nu jau skaizdamies ne pa jokam, – ka menti drātēs nevis govi, bet gan Bumbulīti, turklāt viņu drātēs nekur citur kā tieši ānusā...

Šajā brīdī atskan briesmīga graboņa, buss konvulsīvi noraustās no sitiena, un veči šokā noskatās, kā pārdesmit metrus garā slīdienā pa ielu, šaušalīgas šņirkstoņas pavadīts, cenšas nobremzēt melns džips, zem kura parautas apakšā busa priekšējās durvis. Beidzot šoferim izdodas mašīnu savaldīt, un tā apstājas šķērsām pāri braukšanas joslai.

***

Uz tiesu RestArt'e saģērba Bumbulīti kāzu uzvalkā – jaunam naudas nebija. Bumbulītis jau nebūtu Bumbulītis, ja spētu savu jaunības dienu uzvalku atkal aizpogāt, tāpēc dabūja uzstāties tiesas priekšā ar atpogātu žaketi.

– Galvenais, tu viņiem par tiem jōgām nestāsti, – RestArt'e viņam cieši piekodināja. – Citādi parasta cietuma vietā tevi iebāzīs cietuma psihenē, un no turienes varbūt neiznāksi laukā vispār nekad.

Viņu tiesāja barga dāma ar lielām brillēm un seju sausu un skarbu kā likumu ruļļa pergaments(Niknās Peles Jaunkundze). Pat tiesneses ķēde viņai ap kaklu likās kā pārāk valšķīgs un sejas nopietnībai neatbilstošs rotājums.

– Ko jūs darījāt, kad notika sadursme? – Pele viņam bargi vaicāja.

Bumbulītis kādu brīdi minstinājās, stulbi pablenza uz RestArt'i zālē, tad uz Peli, tad atkal uz RestArt'i, tad atkal uz Peli un pilnīgā prātā apstulbībā šāva laukā:

– Redziet, es tanī dienā ļoti slikti jutos, un man kolēģis uz ielas rādīja ānusu pret paģirām, kā jōgas to dara!

Vēlāk klātesošie atzina: ja Pele nebūtu tik skaļi zviegusi, Bumbulītim noteikti būtu iešķiebts skarbāks sods. Pat melnā džipa šoferis(Sviestc) nevarēja nomierināties un slaucīja asaras, vēl iedams laukā no zāles.


Tālūk gadās Rīgas centrā....

_________________
baigais kupāts!!! Basketball
Sievieti BimBamam !
Es neesmu tajā vecumā, kad neko nesaprot un dara muļķības. Es esmu vecumā, kad tās dara apzināti un ar baudu.

jim-beam

Scorpio Number of posts : 17869
Foruma reputācija : 28557
Join date : 02.03.13
Age : 36
Dzīvesvieta : Rīgas nomale

Apskatīt lietotāja(-u) profilu

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!

Post  subject75 on Ceturtdiena 21 Aprīlis 2016, 07:56


subject75

Number of posts : 52
Foruma reputācija : 700
Join date : 06.06.15

Apskatīt lietotāja(-u) profilu

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!

Post  Sviestc on Pirmdiena 27 Jūnijs 2016, 09:47

Ļoļiks un Boļiks ,Labrītt, nebija parasti Juglas bomži. Kindzulis atkal
Šami bija uzņēmēji,kas ne tikai uzņem ugunīgo dziru,tramvaja galapunktā un uz vilciena sliedēm sēžot, bet bija arī nodibinājuši savu uzņēmumu
Jugļu tukšās taras rotācijas koncernu "Ļoļiks and Boļiks Corporation".

Uzņēmuma darbība nebija pārāk sarežģīta, bet atbildīga gan.
Katru darba dienas rītu, sakot jau no 10;00, abi uzņēmīgie darboņi devās uz Berģu alus tirgu.
Ļoļiks,tirgus iekšējā teritorijā, slapstījas gar tukšās taras kastēm un meklēja "nepiesietas" pudelītes,
kuras meta pāri žogam vietā, kur otrā pusē ar tīklu, virs piepūsta madrača, tās ķēra Boļiks.

Šādā veidā pastrādājot, vismaz 3-4 stundas, un "samakšķerējot" vismaz 4-5 kastes ar tukšo taru, uzņēmēji, pusdienas pauzi ieturējuši,
ķērās pie ikdienas darbu otrā posma.
Boļiks visu ieguvumu sakrāmēja savā S- klases Audi ( kaut kas līdzīgs S-klases mersim, bet tikai vēl krutāks ), un zolīdu ancuku uzvilcis, brauca uz to pašu Berģu alus tirgu, savu ieguvumu nodot.
Super

_________________
MC "Apskalotie" Prezidents.

Sviestc

Number of posts : 23942
Foruma reputācija : 28836
Join date : 15.03.13
Dzīvesvieta : Pie kanāla

Apskatīt lietotāja(-u) profilu http://www.spsauto.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Lapa 3 no 3 Previous  1, 2, 3

Apskatīt iepiekšējo tematu Apskatīt nākamo tematu Atpakaļ uz augšu


 
Permissions in this forum:
Jūs nevarat atbildēt tematos šajā forumā