Uzmini - Kas tas ir?

P.S.
Tagad mums katram ir pa Balvai.

Kur tas ir? maziņš,zaļš un grauž akmeņus?

ursus rakstīja:Kur tas ir? maziņš,zaļš un grauž akmeņus?

Mazais zaļais akmeņgrauzis.

atbildi neieskaitu...

KUR TAS IR ?

tas bija tik sen,ka man tagad jāizdomā...ko es ar to biju domājis...

P.S. ja zemei izurbtu cauri tuneli,un mestu akmeni. Vai akmenis izlidotu cauri ? pamatojiet kāpēc tā domājiet.

ursus rakstīja:

ja zemei izurbtu cauri tuneli,un mestu akmeni. Vai akmenis izlidotu cauri ? pamatojiet kāpēc tā domājiet.

Tāda bābu vāvuļošana vien sanāk par tēmu "kā būtu, ja būtu".
Nav teikts, ka tas vispār ir iespējams, neviens to nav mēģinājis.
Neesmu zemi no malas redzējis, nezinu, vai tai vispār ir otra puse...

u154 rakstīja:

ursus rakstīja:

ja zemei izurbtu cauri tuneli,un mestu akmeni. Vai akmenis izlidotu cauri ? pamatojiet kāpēc tā domājiet.

Tāda bābu vāvuļošana vien sanāk par tēmu "kā būtu, ja  būtu".
Nav teikts, ka tas vispār ir iespējams, neviens to nav mēģinājis.
Neesmu zemi no malas redzējis, nezinu, vai tai vispār ir otra puse...

davaj, ejiet līdz plakanzemei, un tad pēc būstera!

ursus rakstīja:atbildi neieskaitu...

KUR TAS IR ?

tas bija tik sen,ka man tagad jāizdomā...ko es ar to biju domājis...

P.S. ja zemei izurbtu cauri tuneli,un mestu akmeni. Vai akmenis izlidotu cauri ? pamatojiet kāpēc tā domājiet.

Jaunā, krietni reālistiskākā analīzē pierādīts, ka cauri Zemei varētu izkrist par 4 minūtēm ātrāk, nekā domāts līdz šim – aptuveni 38 minūšu laikā.

Gravitācijas tunelis ir problēma, kas bieži vien tiek apskatīta fizikas ievadā, jo tā uzskatāmi demonstrē gan Ņūtona gravitācijas likums , gan izplatītu, bet ļoti svarīgu cikliskās kustības veidu.

Lai problēmu atrisinātu, studentiem ir jāaprēķina, kā mainās gravitācijas spēks, kas iedarbojas uz objektu, tam krītot caur tuneli.

Šeit parasti sākas problēmas un novirzes no realitātes, jo studenti pieņem, ka Zemei, gluži kā biljarda bumbai, blīvums viscaur ir nemainīgs – aptuveni 5500 kg kubikmetrā. Šādā gadījumā gravitācijas spēka stiprums, kas objektu “velk” uz Zemes centru mainās proporcionāli attālumam no centra.

Realitātē Zemes blīvums, protams, nav vienmērīgs. Zemes garoza un mantija ir mazāk blīva, bet kodols – ievērojami blīvāks, nekā pārējie slāņi. Domājot par šo jautājumu, Aleksandrs Klocs (Alexander Klotz) no Monreālas universitātes (Kanāda) sāka meklēt, kā būtu veicama precīzāka analīze.

Lai iegūtu pēc iespējas reālāku Zemes masas sadalījumu, pētnieks izmantoja viendimensionālo PREM (Preliminary reference Earth model) Zemes modeli, kas veidots, izmantojot seismiskos datus. Tas parāda, ka Zemes blīvums mainās no mazāk nekā 1000 kilogramiem kubikmetrā virsmas tuvumā līdz pat aptuveni 13,000 kilogramiem kubikmetrā kodola centrā 6371 km dziļumā. PREM modelis parāda arī kraso blīvuma pārmaiņu pie ārējā kodola 3500 km attālumā no Zemes centra.

Izmantojot šos datus, Klocs aprēķināja, ka objekts cauri Zemei varētu izkrist 38 minūšu un 11 sekunžu laikā iepriekš pieņemto 42 minūšu un 12 sekunžu vietā.
Interesanti, ka Klocs ieguva gandrīz to pašu rezultātu (38 minūtes) arī tad, ja viņš pieņēma, ka gravitācijas spēks visu ceļu saglabājas nemainīgs - tāds pats, kāds tas bija pie Zemes virsas, kad objekts sāka kritienu Zemes centra virzienā.

Nemainīgam gravitācijas spēkam būtu nepieciešams cits blīvuma sadalījums – tāds, kas konstanti strauji pieaug, samazinoties attālumam no Zemes centra. Attālumam no Zemes centra samazinoties divas reizes, blīvumam vajadzētu palielināties divkārši un centrā sasniegt bezgalīgu blīvumu.

Taču, ja realitātē tā nav, kāpēc gan aprēķins ar nemainīgu gravitācijas spēku darbojas tik labi? Atbilde slēpjas Zemes masas sadalījumā. Tās dēļ gravitācijas spēks saglabājas relatīvi nemainīgs un patiesībā pie ārējā kodola tas pat mazliet pieaug. Savukārt turpmākajā ceļā pēc ārējā kodola sasniegšanas gravitācijas spēks samazinās ar ātrumu, kāds pieņemts iepriekš. Brīdī, kad objekts sasniedz Zemes centru, tā ātrums jau ir milzīgs un kodolu tas šķērso ļoti strauji. Tātad vietā, kur nemainīgais gravitācijas spēks pavisam noteikti ir kļūdains pieņēmums, tas pavada ļoti īsu brīdi un gala rezultātā aprēķins ir gana precīzs.

Tā kā, par iepriekšējo jautājumu, viss ir skaidrs,
atļaušos uzdot nākošo.

Ja podā iekrīt zobu protēze,
tā nogrimst vai uzpeld?

atbilde ir daudz vienkāršāka. Pat ja varētu izurbt caurumu cauri zemei,pat ja akmens varētu izlidot cauri,TAS NAV IESPĒJAMS !

JO !

tur priekšā ...mazais zaļais akmeņgrauzis...

pat ,ja zeme plakana.

Sviestc rakstīja:Tā kā, par iepriekšējo jautājumu, viss ir skaidrs,
atļaušos uzdot nākošo.

Ja podā iekrīt zobu protēze,
tā nogrimst vai uzpeld?

iesprūst podā,bet es gribētu precizēt kā zobu protēze. orākuļa,peles vai bima?

jo mūsējā ar sviestcu...nevar izkrist.

Ja zemei izurbtu cauri tuneli un mestu akmeni, akmenis neizlidos cauri, ja netiks nodrošinātas specifiskas apstākļu un fizikālās prasības, kas ļautu akmenim šādi izturēt.

Šeit ir daži iemesli, kāpēc akmenis neizlidotu cauri, pamatojoties uz fizikas likumiem:

1.    Svarīgākais faktors ir gravitācija: Zeme piesaista visus objektus ar masu uz leju, un šī piesaiste ir pazīstama kā gravitācija. Akmenis, kas tiek mestīts caur tuneli, saskarsies ar zemes gravitācijas piesaisti, un, ja tā masas un ātruma parametri netiks nodrošināti tādi, lai pārvarētu gravitācijas ietekmi, tas neizlidos cauri.
   
    
   
2. Atmosfēras ietekme: Ja akmenis ir mests caur gaisu, tas tiks ietekmēts arī atmosfēras pretestības un citiem faktoriem, kas var ietekmēt tā ceļu. Šī pretestība veicinās akmena palikšanu tuvumā tunela ieejas.
   
    
   
3. Enerģijas zudumi: Akmenim, kas tiek mestīts, būs jāpārvar dažādi enerģijas zudumi, piemēram, treniņa siltuma radīšana un citas pretestības. Šie zudumi samazinās akmena ātrumu, kas attiecīgi ietekmēs tā spēju pārvarēt gravitāciju.
   

Kopumā, lai akmenis izlidos cauri tuneli, tam būtu jābūt ļoti lielai sākotnējai ātrumam un jāizvairās no visām ietekmēm, kas to varētu apturēt. Tas prasītu ļoti specifiskus apstākļus, kuru radīšana praksē būtu ļoti sarežģīta un iespējams neiespējama.

Sviestc rakstīja:Tā kā, par iepriekšējo jautājumu, viss ir skaidrs,
atļaušos uzdot nākošo.

Ja podā iekrīt zobu protēze,
tā nogrimst vai uzpeld?

Pareizā atbilde

keramiskā - nogrimst,
plastmasa - uzpeld.

p.s.
nolaižot ūdeni, nogrimst abas.

Zobu protēze, iekritot ūdenī vai citā šķidrumā, parasti nogrimst. Tas ir saistīts ar to, ka protēze, kuru izgatavojusi lielākā daļa cilvēku, izgatavota no materiāliem, kas ir smagāki par ūdeni.

Parasti zobu protēzes ir izgatavotas no plastmasas, metāla vai citiem materiāliem, kas ir blīvāki nekā ūdens. Tādēļ, iekrītot ūdenī, tās uzvedas saskaņā ar fizikas likumiem un noslīkst.

Protams, ir iespējamas izņēmuma situācijas, ja protēze ir izgatavota no īpašiem materiāliem vai ir speciāli pielāgota, lai uzpeldētu. Tomēr šādas situācijas ir retas un atkarīgas no konkrētās protēzes konstrukcijas un izgatavošanas materiāliem.

Sviestc rakstīja:

keramiskā - nogrimst,
plastmasa - uzpeld.

p.s.
nolaižot ūdeni, nogrimst abas.

Varētu padomāt, ka esi visus variantus izmēģinājis praksē...

u154 rakstīja:Zobu protēze, iekritot ūdenī vai citā šķidrumā, parasti nogrimst. Tas ir saistīts ar to, ka protēze, kuru izgatavojusi lielākā daļa cilvēku, izgatavota no materiāliem, kas ir smagāki par ūdeni.

Parasti zobu protēzes ir izgatavotas no plastmasas, metāla vai citiem materiāliem, kas ir blīvāki nekā ūdens. Tādēļ, iekrītot ūdenī, tās uzvedas saskaņā ar fizikas likumiem un noslīkst.

Protams, ir iespējamas izņēmuma situācijas, ja protēze ir izgatavota no īpašiem materiāliem vai ir speciāli pielāgota, lai uzpeldētu. Tomēr šādas situācijas ir retas un atkarīgas no konkrētās protēzes konstrukcijas un izgatavošanas materiāliem.

1)Ja pods nav pievienots, tad visdrīzāk tajā nav ūdens. Keramikā negrimst nevienas protēzes.
2)Ja podā ir ūdens, vai tajā paralēli ūdenim ir arī citas substances?
Kāds ir šo substanču procentuālais daudzums?
Kāds ir šo substanču blīvums?
P.S. Ja šķidrums podā tiek vārīts, tad vispār viss nav tik viennozīmīgi.

Sviestc rakstīja:

u154 rakstīja:Zobu protēze, iekritot ūdenī vai citā šķidrumā, parasti nogrimst. Tas ir saistīts ar to, ka protēze, kuru izgatavojusi lielākā daļa cilvēku, izgatavota no materiāliem, kas ir smagāki par ūdeni.

Parasti zobu protēzes ir izgatavotas no plastmasas, metāla vai citiem materiāliem, kas ir blīvāki nekā ūdens. Tādēļ, iekrītot ūdenī, tās uzvedas saskaņā ar fizikas likumiem un noslīkst.

Protams, ir iespējamas izņēmuma situācijas, ja protēze ir izgatavota no īpašiem materiāliem vai ir speciāli pielāgota, lai uzpeldētu. Tomēr šādas situācijas ir retas un atkarīgas no konkrētās protēzes konstrukcijas un izgatavošanas materiāliem.

1)Ja pods nav pievienots, tad visdrīzāk tajā nav ūdens. Keramikā negrimst nevienas protēzes.
2)Ja podā ir ūdens, vai tajā paralēli ūdenim ir arī citas substances?
Kāds ir šo substanču procentuālais daudzums?
Kāds ir šo substanču blīvums?
P.S. Ja šķidrums podā tiek vārīts, tad vispār viss nav tik viennozīmīgi.

 

1.  Jā, ja pods nav pievienots un tajā nav ūdens, tad keramikas protēze, kuru iemet podā, nederīs iekšūdenim, jo keramika neuzturas virs ūdens.
   
   
      
   
2. Ja podā ir ūdens, tajā var būt dažādas piedevas vai minerālvielas, kas atkarīgs no ūdens avota. Ūdens sastāvs var ietvert minerālvielas, kā nātrija, kālija, magnija, kalcija, sulfāti, hlorīdi u.c. Procentuālais daudzums un šo vielu blīvums ir atkarīgs no ūdens avota un reģiona.
   

Ja ūdens tiek vārīts, tas var izraisīt minerālvielu koncentrācijas izmaiņas un pat nogulsnes, atkarībā no ūdens sastāva. Vārīšana var izraisīt ūdens tīrīšanos no dažādām piedevām, bet tas ir atkarīgs no tā, ko tieši satur ūdens.

u154 rakstīja:

Sviestc rakstīja:

u154 rakstīja:Zobu protēze, iekritot ūdenī vai citā šķidrumā, parasti nogrimst. Tas ir saistīts ar to, ka protēze, kuru izgatavojusi lielākā daļa cilvēku, izgatavota no materiāliem, kas ir smagāki par ūdeni.

Parasti zobu protēzes ir izgatavotas no plastmasas, metāla vai citiem materiāliem, kas ir blīvāki nekā ūdens. Tādēļ, iekrītot ūdenī, tās uzvedas saskaņā ar fizikas likumiem un noslīkst.

Protams, ir iespējamas izņēmuma situācijas, ja protēze ir izgatavota no īpašiem materiāliem vai ir speciāli pielāgota, lai uzpeldētu. Tomēr šādas situācijas ir retas un atkarīgas no konkrētās protēzes konstrukcijas un izgatavošanas materiāliem.

1)Ja pods nav pievienots, tad visdrīzāk tajā nav ūdens. Keramikā negrimst nevienas protēzes.
2)Ja podā ir ūdens, vai tajā paralēli ūdenim ir arī citas substances?
Kāds ir šo substanču procentuālais daudzums?
Kāds ir šo substanču blīvums?
P.S. Ja šķidrums podā tiek vārīts, tad vispār viss nav tik viennozīmīgi.

 

1.  Jā, ja pods nav pievienots un tajā nav ūdens, tad keramikas protēze, kuru iemet podā, nederīs iekšūdenim, jo keramika neuzturas virs ūdens.
   
   
      
   
2. Ja podā ir ūdens, tajā var būt dažādas piedevas vai minerālvielas, kas atkarīgs no ūdens avota. Ūdens sastāvs var ietvert minerālvielas, kā nātrija, kālija, magnija, kalcija, sulfāti, hlorīdi u.c. Procentuālais daudzums un šo vielu blīvums ir atkarīgs no ūdens avota un reģiona.
   

Ja ūdens tiek vārīts, tas var izraisīt minerālvielu koncentrācijas izmaiņas un pat nogulsnes, atkarībā no ūdens sastāva. Vārīšana var izraisīt ūdens tīrīšanos no dažādām piedevām, bet tas ir atkarīgs no tā, ko tieši satur ūdens.

Jā!
Bet par ko tad īsti mēs te runājam?

Ursi. Help!

Uzmanību! Konkurss!
Kas ir šī ģimenīte, un kurā gadā ir uzņemts foto?

Tas ir A.Cīrulītis ar tanti un onku gadā, kad vēl Leonīds Iļjičs bij' dzīvs

Spriežot pēc pudelēm diez vai
+ tas viss izskatās dārgāk, kā psrs

Pele ar bimu ,savvaļā,izveduši orākuli

Jūs ņirgājaties, vai toč padumi...


P.S.
Tā ir zviedru ģimenīte..
un nav bilde no Iļiča laikiem, toreiz vēl krāsu foto nebija!

Nu jā, tas ģērbšanās stils, tara.
Tas viss uz skandināviem velk.
Ja skatās uz ģīmjiem, velk uz ABBA pusi.

Orākuls rakstīja:Nu jā, tas ģērbšanās stils, tara.
Tas viss uz skandināviem velk.
Ja skatās uz ģīmjiem, velk uz ABBA pusi.

Bingo!