Orākuls
Vecuma ierobežojuma brīdinājums!
Šis ir forums pieaugušiem cilvēkiem.
Tas nozīmē, ja tev vēl nav 18 gadu,
gaidīsim tevi savā pulkā vēlāk Smile
Pārkāpuma gadījumā tavi vecāki tiks informēti! Orakuls

Garīgā brieduma un pašapziņas brīdinājums!
Ja nespēj pastāvēt par savu viedokli bez garīga disbalansa,
kā arī apzinies, ka sev netīkamas diskusijas rezultātā nespēj patstāvīgi pamest forumu;
Tev reģistrēšanās ir aizliegta!

Orakuls

Ieradumi, zināšanas, kultūras mantojums vai kods

Apskatīt iepiekšējo tematu Apskatīt nākamo tematu Go down

Ieradumi, zināšanas, kultūras mantojums vai kods

Post  Orākuls on Pirmdiena 12 Janvāris 2015, 12:52

Mēs visi pārņemam kādus ieradumus, kurus pieņemam kā pašsaprotamu sistēmu.
To saknes parasti meklējamas senču vēsturē, mentalitātē un pieredzē.

Piedāvāju tēmu diskusijai par dažādām lietām, kas ikdienā mums šķiet pašsaprotamas,
bet iespējams mēs pat nezinām, kāpēc vispārpieņemtais ir tieši tā.


Pirmais par ko es aizdomājos ir kreisās un labās rokas kustība satiksmē.
Saīsināti dēvēta par LHD un RHD.

Mums, kā kreisās rokas ieradumu pēcnācējiem ''pareizā šķiet'' kreisā.
Bet Anglijā vai citās valstīs uzskata ka labā.

Kā tad ir patiesībā?
Iedomāsimies vienu un to pašu ceļu.
Kur no punkta A būtu jāaizbrauc līdz punktam B un jāatgriežas sākuma punktā.



Un ko mēs varam konstatēt?



Ka patiesībā RHD jeb labās rokas kustība ir atbilstoša pulksteņu rādītāju virzienam.
Tātad faktiski pareiza Priecigs

Interesanti, kura no satiksmes kustībām, kur un kad dzima pirmā? Priecigs

_________________

Orākuls
Admin

Number of posts : 36467
Foruma reputācija : 73399
Join date : 23.02.13
Dzīvesvieta : Galvaspilsēta

Apskatīt lietotāja(-u) profilu http://orakuls.forumotion.com

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Ieradumi, zināšanas, kultūras mantojums vai kods

Post  Orākuls on Svētdena 29 Marts 2015, 14:18

PŪPOLU SVĒTDIENA.

25184. Pūpolsvētdienas rītā vajagot tam cilvēkam, kas
mājā pirmais pieceļoties, no rīta paņemt pūpolu
slotiņu un pērt vēl gulošos mājiniekus, skaitot
šādus vārdus: "Pūpolī, pūpolī, apaļš kā pūpols,
sarkans kā ābols, vesels kā ūdens, bagāts kā zeme!"
Varot arī teikt: "Pūpolī, pūpolī. Slimība ārā,
veselība iekšā!" Tad šie nopūpoļotie esot visu gadu
veseli, bagāti, apaļi un sarkani.
/A. Aizsils, Lubāna./

25185. Pūpolu svētdienas rītā kūla ar pūpolu slotiņām
sevišķi bērnus, gultā gulošos, uzrunājot: "Audz,
apaļš kā pūpols! Veselība iekšā, neveselība ārā!"
Pūpolu slotiņas paglabāja, tās nesot svētību mājā.
/Aizkrācnieks, Tirza./

25186. Pūpoldienas rītā katrs cenšas agrāk piecelties un
ar pūpoliem tos, kas vēl gultā, piepērt, lai dabūtu
no tiem par soda maksu Lieldienas rītā olas. Pie
pēršanas dzied tā: "Virbu, varbu olas, olas, Olas
vidū, pūpols apkārt."
/L. Vīgante, Jelgavas apr., Jaunpils./

25187. Pūpolu dienas rītā jāsalauž pūpoli un ar tiem jāper
tas cilvēks, kam grib labu vēlēt, un jāsaka: "Esi
mīksts un apaļš kā pūpols!" /G. Pols, Baldone./

25188. Pūpolu svētdienas rītu, kamēr vēl citi guļ, manījās
kāds agrāk piecelties un nopērt citus ar pūpoliem
sacīdams: "Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols!"
/J. Rubenis, Ērgļi./

25189. Pūpolu svētdienā priekš saules jānogriež kārkli ar
pūpoliem un jānoper guļošie cilvēki, teicot:
"Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!"
tad tie būs veseli visu gadu.
/J. Apsalons, Sēļpils./

25190. Pūpolu svētdienas rītā tas, kurš pirmais uzceļas,
dabon pūpolus un ņem tos pērt, kuri vēl guļ. Pie
pēršanas skaita šādus vārdus: "Apaļš kā pūpols,
vesels kā pauts", kurus atkārto vairākas reizes.
/K. Corbiks, Sīpele./

25191. Pūpolu svētdienā jāņem pūpolu zars, jāsit ar to
kādam un jāsaka: "Apaļš kā pūpols, lunkans kā
žagars!" Tad augot vesels un izveicīgs.
/K. Corbiks, Jelgava./

25192. Pūpolu svētdienas rītu kādam no mājiniekiem
jāpieceļas agrāki par citiem, jānoiet uz mežu,
jānolauž tur pūpolu rīkste no apses vai kārkliem,
jāsteidzas uz mājām un gulētāji jāmodina ar
pēršanu, pie kam jāsaka: "Apaļš kā pūpols! Ruņģītis
ruņģots kā pūpols." Tas jādara tādēļ, lai viņi
nākošu vasaru visi būtu veseli un spirgti. [Ir
jāšaubās, vai ruņģis nav tīšām ielikts.]
/Alksnis-Zundulis, Dobele./

25193. Pūpolu svētdienā bērni jāper ar pūpoliem, jo tad
tie aug apaļi kā pūpoli un ir rātni.
/A. Užāne, Skujene./

25194. Pūpolu svētdienā vajag priekš gaismas ar pūpoliem
pērt cilvēkus, tad tie labi mudīgi.
/R. Bērziņš, Džūkste./

25195. Pūpolu svētdienā jāceļas priekš saules un jānoper
cits ar pūpoliem, lai aug apaļš kā pūpols.
/O. Līde, Rauna./

25196. Pūpolu svētdienā agri no rīta, pirms saulītes
lēkšanas, jāper visi cilvēki un kustoņi ar
pūpoliem, tad kustoņi un lopi paliekot brangāki,
bet cilvēki - skaistāki. /K. Briežkalns, Dole./

25197. Pūpolu svētdienas rītā jākuļas ar pūpoliem, lai
augtu apaļš kā pūpols, lai veselība ietu iekšā un
slimība ārā un lai augtu mīksti zirņi, kādēļ arī
zirņi jāvāra un jāēd. /F. Heidene, Talsi./

25198. Ja Pūpolu svētdienas rītā agri perot cilvēkus ar
pūpolainu vītolu zariem un sakot: "Slimība ārā,
veselība iekšā!" tad slimības nelīpot.
/J. Bitaks, Litene./

25199. Ja Pūpolu svētdienā ar pūpoliem per cilvēkus, tad
tie ir mudīgi. /K. Lieljuks, Tērvete./

25200. Pūpolsvētdienas rītā, kurš pirmais pieceļas, ir ar
pūpoliem jāvirbā un jāsaka: "Slimība ārā, veselība
iekšā." Senākos laikos gājuši pat uz otru māju
virbāt, pie kam par to virbātājam deva pūpolus.
/A. Skrūze, Saikava./

25201. Ja pūpolu svētdienas rītu per ar pūpoliem gulētājus
un perot saka: "Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols,
sārts kā ābols, sārts kā ābols", tad tie, kas tiek
nopērti, ir visu gadu apaļi kā pūpoli un sārti kā
āboli. /M. Macpāne, Alsunga./

25202. Pūpolu svētdienā ap saules lēkšanu jāiet uz mežu
pēc pūpoliem, tad izaug apaļš kā pūpolis.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./

25203. Pūpolu svētdienas rītā visi mājnieki jānoper ar
pūpolu zariem, tad nopērtiem nākamā gadā nebūs
jāslimo. /V. Hāzena, Nītaure./

25204. Ja Pūpolsvētdien netiek nopērts, tad visu gadu
slimos. /M. Šķipsna, Gulbene./

25205. Pūpolu svētdienā bērni jāper ar pūpoliem un jāteic:
"Audzi apaļš kā pūpols un sārts kā lēcoša saulīte!"
Tad bērni izaug veseli un apaļi.
/A. Leimane, Mārsnēni./

25206. Pūpolsvētdienā peras ar pūpoliem, lai būtu laba
veselība, un skaita šā: "Virbū, virbū! Apaļš kā
pūpols, sarkans kā sīpols! Slimība ārā, veselība
iekšā! Virbū, virbū! Dosi olu, dosi olu? Virbū,
virbū!" /A. Zālīte, Bērzpils./

25207. Ja pūpolsvētdien kāds slims, tas jānoper ar
pūpoliem, tad paliek vesels.
/E. Aizpurve, Lubāna./

25208. Pūpolu svētdienā per ar pūpoliem un saka: "Erbo,
erbo, apaļš kā pūpols, sarkans kā sīpols, veselība
iekšā, slimība ārā." /A. Aizsils, Lubāna./

25209. Ja kādam cilvēkam grib vēlēt labu, tad tas ir
Pūpolu svētdienas rītā jānopūpulo skaitot: "Pūpulu,
pūpulu, apaļš kā pūpols; veselība iekšā, slimība
lauka", tad tas cilvēks būs vesels un stiprs.
/Ā. Jugane, Beļava./

25210. Pūpolu svētdienā puiši kūla meitas ar pūpoliem un
par to meitai bija Lieldienās puišam jādod ola.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

25211. Pūpolu svētdienā per ar pūpoliem, lai blusas nekož.
/A. Aizsils, Lubāna./

25212. Ar pūpoliem pēruši cilvēkus un lopus, lai tiem labi
klātos. Baznīcā svētītos pūpolus aizsprauž aiz
istabas spāres, lai pērkons neiesperot. Tos
kūpinājuši arī ap slimiem cilvēkiem un lopiem.
Vajagot norīt vienu pūpolu, tad vasarā nebūšot
bailes no pērkona. /B. Eriņa, Latgale./

25213. Pūpolu svētdienā, kad nosvēta pūpolus, aizbāž tos
aiz sijas un sargā, lai būtu ko bērnus pērt; saka,
ka to gadu godīgi bērni. /J. Rupjais, Asūne./

25214. Pūpolu svētdienā taisa pūpolu koka krustiņus,
kurus svētī baznīcā, lai pērkons mājā nespertu.
/P. Š., Preiļi./

25215. Pūpolu svētdienā cilvēkam vajaga apēst trīs pūpolu
pumpurus, tad tas nekad neslimos ar drudzi.
/R. Prikne, Asūne./

25216. Pūpolu svētdienā jāapēd trīs pūpolas, tad pērkons
nespers. /J. Rečs, Silajāņi./

25217. Pyupuļus, kurus nūsvētej Pyupuļu dīnā, vajag
īspraust kaut kur muojas jumtā, tad vosoru pārkyuns
naspers. /T. Nagle, Varakļāni./

25218. Lai nebūtu bailes no pērkona, tad Pūpoldienā jāapēd
viens pumpuriņš no pūpola. /J. Zvaigzne, Rēzekne./

25219. Kas Pyupoldīnā nūrein pyupola zīdu, tam nabyus bais
pārkyuņa. /Jaunais Vords, 1932. III, 22./

25220. Pūpolu svētdienā esot jābūt visu dienu mājās, tad
dzīve ejot visu gadu labi. /E. Aizpurve, Lubāna./

25221. Pūpolu svētdienas rītā visi lopi jānokuļ ar
pūpoliem, tad lopi veseli. /P. Čakars, Ranka./

25222. Pūpolsvētdienā arī lopi jāper ar pūpoliem, lai tie
būtu veseli un apaļi kā pūpoli.
/E. Aizpurve, Lubāna./

25223. Ja Pūpolu svētdienas rītā agri perot zirgus un
lopus ar pūpolainu vītolu zariem, tad lopi labi
barojoties. /J. Bitaks, Litene./

25224. Pūpolu svētdienas rītā govis jāperot ar pūpoliem,
lai būtu brangas. /M. Priedīte, Meirāni./

25225. Ja Pūpolu svētdienā govis noper ar pūpoliem, tad
labas govis. /K. Kristape, Olaine./

25226. Ar pyupolom juokyupynoj gūv's, tad vilki naīt kluot.
/A. Ancāna, Eglūna./

25227. Pūpolu svētdienā lopi jāper ar pūpoliem, lai tie
būtu apaļi. /K. Lieljuks, Tērvete./

25228. Pūpolu svētdienā per lopus ar pūpoliem, lai tie
būtu labi apaļi. /R. Bērziņš, Džūkste./

25229. Pūpolu svētdienas rītā jāper ar pūpoliem jēri,
kumeļi, telēni un jāsaka: "Apaļš kā pūpols, dibens
kā sīpols!" Tad tie labāk padodoties.
/K. Strautiņš, Mēdzūla./

25230. Pūpolu dienā priekš saules lēkta jāpiedzirda govis
apaļas, tad viņas ir apaļas visu gadu kā pūpoli.
/V. Krieviņš, Daugmale./

25231. Pūpolu svētdienā ļaudis baznīcā tīšām kāsē, lai
aitām būtu jēri pa pāriem. /K. Priknis, Asūne./

25232. Pūpolu svētdienā saimnieces dod aitām pūpolu
pumpurus, lai tās pa vasaru turētos pie mājas.
/K. Priknis, Asūne./

25233. Pūpolu svētdienas rītā priekš saules ganiņam
jānomazgājas tekošā strautiņā, tad ganos nenāks
miegs. /J. Apsalons, Sērpils./

25234. Lai vasaru nenodegtu, tad Pūpoldienas, Zaļās
ceturtdienas un Lielās piektdienas rītā bez saules
jāiet uz upi mazgāties. /E. Laime, Tirza./

25235. Ja Pūpolsvētdienas rītā, saulei lecot, mazgā muti
upē, tad paliks skaists. /R. Svekre, Valka./

25236. Dienās starp Pūpolsvētdienu un Zaļo ceturtdienu
jāiet pirms saules lēkta uz upi muti mazgāt, tad
kļūst skaists. /J. Pļaviņš, Skrīveri./

25237. Ja Pūpolu svētdienā galvu sukā, utis aug kā pūpoli.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./

25238. Kad Pūpolu svētdienā sukā galvu, tad ir utis kā
pūpoli. /J. Treimans, Bērze./

25239. Pūpolu svētdienā nedrīkst galvu sukāt, jo tad augot
tik lielas utis kā pūpoli. /K. Corbiks, Valgunde./

25240. Pūpolu svētdienā nedrīkst matus sukāt, citādi galvā
sametas utis tik lielas kā pūpoli.
/J. A. Jansons, Grenči./

25241. Kad Pūpolu svētdienā sukā galvu, tad aug lielas
utis. /A. L.-Puškaitis. J. Steglavs, Jelgava./

25242. Pūpolsvētdienā nedrīkst matus sukāt, sitādi utis
pieaugs kā pūpoli. /A. Zālīte, Bērzpils./

25243. Ja Pūpolu svētdienā sukā galvu, tad utis aug kā
pūpoli. /A. Šneidere, Pampāļi./

25244. Pūpolu svētdienas rītā nav jāsukā mati, jo tad
matos utis aug kā pūpoli. /A. Brāka, Meirāni./

25245. Pūpolsvētdienā nedrīkst matus sukāt, citādi utis
augs kā pūpoli. /L. Reiteris, Lubāna./

25246. Ja Pūpolu svētdienā sukā matus, tad aug utis pūpolu
lielumā. /K. Lieljuks, Tērvete./

25247. Pūpolu svētdienā nedrīkst ieskāt galvu, jo tad utis
aug kā pūpoli. /E. Bokura, Vecauce./

25248. Pūpolu svētdienā vāra pūpolu putru: biezu putru ar
zirņiem. /K. Jansons, Vijciems./

25249. Pūpolu svētdienā Zane allaž pupas un zirņus vārīja,
jo tad tie tai gadā labi izdošoties.
/C. Fuchss, Zane, 1852, 12./

25250. Pūpolu svētdienā jāvāra zirņu biezputra.
/M. Bērziņš, Vaidava./

25251. Pūpolu svētdienā jāvāra zirņi, lai zirņi padodas
mīksti. /E. Aizpurve, Lubāna./

25252. Pūpolnīcā ēd sausus novārītus zirņus un peras no
rīta ar pūpoliem. Kas no rīta agrāk pieceļas, tam
brīv citus izpērt pūpoliem, pie kam runā: "Ne es
peru, pūpols per!"
/S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./

25253. Pūpolu svētdienā vāra zirņu biezputru, lai nākamo
gadu laba raža ar aitām. /A. Bērziņa, Aloja./

25254. Pūpolu sestdienā vāra cūkas galvu, tad cūkas
barojas labi. /M. Brīdaka, Jaunroze./

25255. Pūpolu svētdienā vajag vārīt cūkas galvas kausu ar
klimpām, lai sivēni aug tik apaļi kā pūpoli un tik
gludi kā klimpas. /A. Bundža, Ķieģeļi./

25256. Pūpolu svētdienā jānoķer kurmis, jāapglauda un tad
ar to pašu roku jānoglauda zirgi, tad tie būs apaļi.
/E. Aizpurve, Lubāna./

25257. Kad Pūpolu svētdienā vai Zaļā ceturtdienā noķer
kurmi, to apglauda un ar to pašu roku apglauda
zirgus stallī, tad tie resni un brangi.
/J. Steglavs, Jelgava./

25258. Pūpolu svētkos jādod govīm ēst sautēti sīpoli, tad
būs vairāk krējuma pie piena. /V. Līce, Līgatne./

25259. Lai govis vasaru nebizotu, tad tām Pūpolu svētdien
jānoberž mugura ar ledu. /J. Cinovskis, Snēpele./

25260. Pūpolu sestdienas vakarā aiz kūts paspārnes rīkste
jāaizbāž, lai vasaru govis nebaidās.
/K. Jansons, Pilda./

25261. Pūpolu svētdienā kūti un stalli izpušķoja ar
pūpoliem, tad lopi labi padevās.
/H. Skujiņš, Palsmane./

25262. Lai kūtī mušas neaugtu, tad Pūpolsvētdienas, Zaļās
ceturtdienas un Lielās piektdienas rītā bez saules
jānoslauka kūts griesti. /E. Laime, Tirza./

25263. Pūpolu svētdienas rītā, nevienam nezinot, jāiet uz
kaimiņiem aitām vilnu cirpt, tad tam bites
neiznīkstot. /E. Aizpurve, Lubāna./

25264. Pūpolu svētdienā nedrīkst neko no meža nest mājā,
citādi vasaru čūskas nāks mājās.
/A. Gulbis, Nogale./

25265. Ja Pūpolu svētdienā iet pēc pūpoliem, tad vasarā
redz daudz čūsku. /V. Holcmane, Vandzene./

25266. Pūpolsvētdienā svētītie pūpoli jāmet ugunī, kad
pērkons tuvojas. No šiem dūmiem izšķirsies negaisa
mākoņi. /A. Zālīte, Bērzpils./

25267. Pūpoļu svētdienā izgrābj pelnus no krāsns, kurus
tad vēlāku sēj kopā ar rāceņiem, lai tos tārpi
neēstu. /P. Š., Preiļi./

25268. Kurš gans Pūpolu svētdienā agri no rīta pirmais
ienesīs istabā (kukņā) skaidas, tas vasarā atradīs
daudz putnu perekļu. /O. Darbiņš, Birži./

25269. Kas Pūpolu svētdien dzird dzeguzi kūkojam, tam tai
gadā jāmirst. /J. Cinovskis, Snēpele./

_________________

Orākuls
Admin

Number of posts : 36467
Foruma reputācija : 73399
Join date : 23.02.13
Dzīvesvieta : Galvaspilsēta

Apskatīt lietotāja(-u) profilu http://orakuls.forumotion.com

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Ieradumi, zināšanas, kultūras mantojums vai kods

Post  VMR on Pirmdiena 22 Jūnijs 2015, 11:18

Par ieradumiem, labs Priecigs

Стоял на остановке,ждал автобуса, мимо пробегал паренек. Спросил у меня "сколько время", постукивая по запястью, где обычно носят часы. Я задумался о том, насколько важно в нашей жизни невербальное общение и мне в голову пришла мысль, а не проверить ли важность невербального общения на практике?

Всем известно, что человек общается не только вербально, но и при помощи жестов. К примеру:
- Сколько времени? Стучим по запястью, где обычно часы.
- Можно сигарету? Подносим два пальца к губам, будто держим сигарету.
- Два кофе пожалуйста! Обязательно показываем пальцами что именно два кофе.

А теперь, приступим к эксперименту! Выхожу в курилку, выбираю в качестве "подопытного кролика" неприметного мужичка лет 40-ка. Подхожу к нему, и говорю:

- Извините! Не подскажете сколько время? При этом я ПОКАЧИВАЮ ДВУМЯ ПАЛЬЦАМИ ВОЗЛЕ РТА, будто прошу сигарету.

Не думал что можно услышать, как у человека скрипит мозг. И тем более понять это по глазам. Бедный мужик секунд двадцать хватал ртом воздух, словно выброшенная на берег рыба. Пытаясь совместить эти две просьбы! Наконец, мужик протянул мне открытую пачку "Кэмела" и подумав, добавил…

- Часов десять.

_________________
Kvorums un saturs! Super

VMR

Aries Number of posts : 869
Foruma reputācija : 3917
Join date : 06.03.13
Age : 38

Apskatīt lietotāja(-u) profilu

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Ieradumi, zināšanas, kultūras mantojums vai kods

Post  Melns on Pirmdiena 22 Jūnijs 2015, 21:54

Orākuls rakstīja:Mēs visi pārņemam kādus ieradumus, kurus pieņemam kā pašsaprotamu sistēmu.
To saknes parasti meklējamas senču vēsturē, mentalitātē un pieredzē.

Piedāvāju tēmu diskusijai par dažādām lietām, kas ikdienā mums šķiet pašsaprotamas,
bet iespējams mēs pat nezinām, kāpēc vispārpieņemtais ir tieši tā.


Pirmais par ko es aizdomājos ir kreisās un labās rokas kustība satiksmē.
Saīsināti dēvēta par LHD un RHD.

Mums, kā kreisās rokas ieradumu pēcnācējiem ''pareizā šķiet'' kreisā.
Bet Anglijā vai citās valstīs uzskata ka labā.

Kā tad ir patiesībā?
Iedomāsimies vienu un to pašu ceļu.
Kur no punkta A būtu jāaizbrauc līdz punktam B un jāatgriežas sākuma punktā.



Un ko mēs varam konstatēt?



Ka patiesībā RHD jeb labās rokas kustība ir atbilstoša pulksteņu rādītāju virzienam.
Tātad faktiski pareiza Priecigs

Interesanti, kura no satiksmes kustībām, kur un kad dzima pirmā? Priecigs

Saule, skatoties no zemes mūsu platuma grādos, mūs apriņķo pulksteņa rādītāju virzienā.

Melns

Number of posts : 446
Foruma reputācija : 3094
Join date : 14.12.13

Apskatīt lietotāja(-u) profilu

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Ieradumi, zināšanas, kultūras mantojums vai kods

Post  u154 on Pirmdiena 22 Jūnijs 2015, 22:09

Melns rakstīja:
Ka patiesībā RHD jeb labās rokas kustība ir atbilstoša pulksteņu rādītāju virzienam.
Tātad faktiski pareiza Priecigs

Tu gadienā netaisies uz deputātiem? Tur ar līdzīgiem bulšitiem argumentē. EMO

_________________
Hejsan hoppsan lillebror!

u154

Sagittarius Number of posts : 1164
Foruma reputācija : 4676
Join date : 12.12.14
Age : 101
Dzīvesvieta : u154

Apskatīt lietotāja(-u) profilu

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Ieradumi, zināšanas, kultūras mantojums vai kods

Post  Melns on Pirmdiena 22 Jūnijs 2015, 22:23

u154 rakstīja:
Melns rakstīja:
Ka patiesībā RHD jeb labās rokas kustība ir atbilstoša pulksteņu rādītāju virzienam.
Tātad faktiski pareiza Priecigs

Tu gadienā netaisies uz deputātiem? Tur ar līdzīgiem bulšitiem argumentē. EMO

Taisos Smile Balsosi par mani?

Melns

Number of posts : 446
Foruma reputācija : 3094
Join date : 14.12.13

Apskatīt lietotāja(-u) profilu

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Ieradumi, zināšanas, kultūras mantojums vai kods

Post  u154 on Ceturtdiena 10 Septembris 2015, 21:49


_________________
Hejsan hoppsan lillebror!

u154

Sagittarius Number of posts : 1164
Foruma reputācija : 4676
Join date : 12.12.14
Age : 101
Dzīvesvieta : u154

Apskatīt lietotāja(-u) profilu

Atpakaļ uz augšu Go down

Apskatīt iepiekšējo tematu Apskatīt nākamo tematu Atpakaļ uz augšu

- Similar topics

 
Permissions in this forum:
Jūs nevarat atbildēt tematos šajā forumā