Pašu pieredze ar lietošanā bijušiem/esošiem auto

Tad nu dalamies ar pieredzi un iespaidiem.

Sākšu pats.

Žiguļi :

2102
2104

Pirmā pieredze ar auto, kā tādiem un aizmugures piedziņa - bija interesanti.
Iepazinu, kas ir karburators.Tie bieži bija jātīra.

2108

Pirmā pieredze ar priekšpiedziņas auto, tajā laikā pārsēžoties uz šo ''jaunās paaudzes'' žiguli - šķita, ka ir baigais progress, kā ari ziemās varēja uzstādīt jau citus braukšanas rekordus, kā arī jautri mētāt ''pakaļu'' raustot rokas bremzi.Ievērojams benzīna patēriņa samazinājums pret iepriekšējem Vaziem.No 10-12 L uz 7-8 L /100.

Pārejas periods uz ''ārzemju'' auto.
Ilgi tam nevarēju sagatavoties, jo šķita, ka uzturēšana žiguļiem ir 100X lētāka.
Kad šai psiholoģiskajai traumai tiku pāri - liels bija mans pārsteigums, ka ''ārzemju'' auto faktiski nevajadzēja visu laiku kaut ko skrūvet klāt, kas krita nost (žigulju gadījums)

Mazda 626 Coupe 1986.g. 2.0i

Pirmais japāņu auto - sajūsma par daudz elektriskām ''fīčām'' - tādām , kā logi un taml.Braukšanas īpašības salidzinājumā ar 2108 jau krietni labākas.Klusāka.(Nosacīti) Negrab, jo salona apdarē ir mīkstāki materiāli attiecibā pret VAZ2108.(Starp citu, tā gada mazda bija vismazāk grabošā attiecibā pret tām jaunākajām, ar kurām man pēc tam dzivē ir nācies braukt)
Benzīna pateriņš ap 10-12L.Principā nekas īpaši neplīsa šim auto.Vienīgi, kad pienāca laiks mainīt lodveida balstus, tie izrādījās, jāmaina ar visu plauktu.
Pārdevu šo auto ar nobraukumu ap 300tk.Pēc kādiem 3 gadiem satiku to pašu cilvēku, kuram pārdevu - auto bija izbraucis Eiropu un bez kapitālā remonta vēl ''dzīvoja'' ar 600tk +... Nebija dauzits, bet vizuāli izskatījās, tāds ''saguris''

Saslimšana ar automātu.
Izdevās izbraukt ar Ford Scorpio un Audi100 automātiem un sapratu divas lietas:
1.Kāda velna pēc lidz šim es biju raustījis kaut kādus kloķus, ja es varu izbaudīt braucienu un koncentrēties uz ceļu? Galu galā, es tak neesmu kādam šoferis...Brauciens ar komfortu ir domāts man.
2.Sajutu vācu auto būves kvalitātes atšķirību pret japāņu.

Audi 200 2.3 turbo 1987.g. AUTOMĀTS.sedans.

Pirmie iespaidi - ļoti plaša sajūtu amplitūdas gamma.
Pēc visām iepriekšējām automašīnām šī bija tāda raķete, kad vērās turbīna, ka varēju apdzīt uz šosejas jebko un jebkā.Klusa, dinamiska, lieliska salona apdares kvalitāte.Pirmais auto, kuram bija klimata kontrole (kura drīz vien saplīsa) , daudz elektrisku ''navarotu'' - pat tādi kā audio sistēmas individuāla kontrole aizmugurē sedošajiem, iespēja pieslēgt katram savas austiņas, aizmugurējais el.aizkars un taml.Gaitas īpašibas arī bija lieliskas, jo nekas negrabēja, bija mīksta gaita.

Bet...

Par jaudu un komfortu jāmaksā - nebiju toreiz gatavs patēriņam no 14-18 un dažkārt ziemā līdz pat 20L/100 pilsetā ar visām sildīšanām un kupenu šķūrēšanām (ko Audi izpildīja nevainojami).Tehniski nekādu pārsteigumu nebija, izņemot lietošanas gala fāzē radās problēmas ar elektroniku, kura bira nost ar zināmu regularitāti.

Papildus šiem auto bija viena īpaša problēma - tajā laikā to bija iecienījuši zaglji, kuri vairrākkārt aplasīja visu auto priekšu - lampas, resti, buferi.

Ta nu nespēdams vēl īsti pie šādiem tēriņiem/patēriņiem pierast, sāku izvērtēt savas ''iespējas'' un sapratu ka auto jasamaina pret ko ekonomiskāku.Dzīvē arī bija pienācis ''krīzes brīdis''.
Tad nu maiņa iznāca dīvaina.Savā ziņā pat negribas rakstīt nākoša auto nosaukumu - ne tā vēl sapratīs.


Nissan Bluebird 2.0i twin spark hečbeks/protams automāts.1988.g.
Dalītas atmiņas...
Grabulis.Plastmasa, plastmasa plastmasa.
Zems.Neskatoties uz izmēru, samērā ietilpīgs.Pietiekoši dinamisks.
Daudz elektro ekstru, pat elektriska antena
Ļoti viegli vadāms.Patēriņš ap 10L /100

Principā nekas īpašs, taču ja neskaita to, ka dabūju saremontēt automātisko kārbu (Ls250 RAAP), kurai vēl pie tam ir elektroniska vadība, tad visādi citādi šis auto bija pārsteidzoši izturīgs - principā tam neplīsa NEKAS, atskaitot vēl pieminēto elektrisko antenu un aizmugurējo amortizatoru nomaiņu.
Tā kā atmiņas ir kā par vismazāk ieguldījumus prasošo a/m.Bet tā nevarēja dzīvot.
Atmiņas par Audi bija tik spēcīgas, ka sapratu, ka gribu pie tā atgriezties - tikai ekonomiskākā versijā.

Audi 100 2.0i automāts (nenoliedzami) sedans, priekšpiedziņa.1990.g.
Ar patiesu nobraukumu 160tk tika iegādāts šāds auto.
Salīdzinot ar A200 bija jūtama ''klases'' atšķirība, taču ar standarta el. paketi un principā ideālu tehnisko stāvokli šis auto man nokalpoja 8.gadus!!Lai cik tas dīvaini neizklausītos, iespējams es ar to vel tagad brauktu, jo savā ziņā tas bija vislabākais kompromiss starp apkalpošanas izmaksām/benzīna pateriņu un braukšanas kvalitāti.Benzīns no 11-14L/100
Taču notika tas, kam acīmredzot bija jānotiek - frontāla sadursme, kuras rezultātā auto vairs nebija jēgas restaurēt.Par šo auto es varētu stāstīt un stāstīt, taču tad mans posts izvērsīsies par garu.Īsak sakot vislabākās atmiņas un nostaļģija.Tā kā minētā Audi lietošanas periodā biju jau ari ''aptaustījis'' draugu BMW535 E34 un 740 E38 (face lift) Kaut kur sirdī tika iesēts dīglis par ''citām sajutām un neparasto BMW harizmu''

BMW530 V8 1994.g. E34 automāts.Platās nāsis.
Ta ka Audi bija sasists, bet ģimenē parādijies jauns, terknajos gados līzingots A4, tad meklējot otru a/m tika iegadāts šis BMW.Principā visi iespējamie ''navaroti'', kādi tā laika E34 varēja būt.Patēriņš no 14,5-18/100
Dinamika ok.Pašaurs vadītāja vietā - ziemā ar drēbēm, pie nolaistiem roku balstiem ir kā ir, pie tam es vēl esmu no ''kārnajiem'' eksemplāriem.Tā kā atmiņā bija E38 braukšana, tad tomēr kaut kā man tā auto gaita šķita par cietu/stīvu.Ļoti neērta piekļūšana, piemēram lampiņu maiņai, kā arī tā dīvainā kapota vēršana Varbūt modeļiem ar mazākiem motoriem šādu problēmu nav.Sabojājās stabilitātes kontrole, kas auto izsvaro pagriezienos.Citādi it kā nekādu problēmu nebija.Taču izlēmu mainīt ari šo.


BMW 520 E39 1996.g. automāts (vai tad citādi arī ir? )
Salīdzinot ar E34, gaitas ipašības ir daudz labākas, taču ne tik labas kā E38.Tomēr ņemot vērā, ka ar šo auto braucu viens, un skaņas izolācija ir labāka, bet modelis pret E38 morāli jaunāks, tad esmu apmierināts.2.0 dzinējs šim auto ir par švaku, ja grib braukt agresīvi.Jo tā galvenā problēma ir jaudas trūkums uzsākot gaitu.Ja ieskrienas līdz 50/km, tad nav nekādu problēmu, it sevišķi, ja griež no 3-5tk/rpm.Principā - vispiemērotēkais auto tiem kuri grib 5er, bet nevēlas dīzeli, jo braucot prātigi šis ir visekonomiskākais no tiem.
Manā gadījumā patēriņš ir no 11,5-14 /100.Pretēji mītiem par švako piekari - nekas man gada laikā nav bijis jāremontē.Remontēts tika kondicionieris un plastmasas detaļas lampās, taču ar šādiem defektiem jau auto iegādājos.BMW tapat ka Audi vajā daudz elektrisku sīkumu, kas ik pa laikam par sevi atgādina, taču acīmredzot tādēļ, ka to šeit ir vairāk kā citiem auto.
Principā esmu apmierināts ari ar šo auto.Bišķi pārsteidz, ka šiem auto skaitās normāli paaugstināts eļļas patēriņš pie augstiem apgriezieniem, taču tas saistīts, acīmredzot ar tehnisku atšķirību pret citiem motoriem.Varētu gan jauda būt lielāka.Taču tam lai paliek A4.Par BMW runājot, kaut kas tur ir tāds mistisks, kas pievelk, jo it kā ziemā ir problemātiskāk, taču ja iemīlējies šajā markā, tad pieciet ari šādus tādus trūkumus.Tā teikt - ''marka na ljubitelja''

Visu cieņu, ja kāds izlasīja
Centos jau kompakti.Ceru ka šāds topiks varētu būt interesants citiem.



Savam aprakstam izveidoju vēl tādu kā TIMELINE vizualizāciju.
Pirmajā rindā attēlus sameklēju internetā, maksimāli pietuvinātus gan pec krāsas, gan kopējā izskata saviem bijušajiem autiņiem.
Otrajā rindā jau mani reālie autiņi.
Foto sarindoti atbilstoši stāstam par to maiņu.

1.Paaudzes CR-V, automāts.
Man vislabāk patīk apzīmējums ''cirvis''
Šķiet, ka ar to viss ir pateikts  
Graboša naglu kaste, kura ir fenomenāli uzticama.
Loģiski, pa LV ceļiem ir jāpārlasa ritošā daļa, ik pa brīdim ir kāds neliels elktrības nekontakts -
piemēram durvju slēdžos, protams japāņu zīmogs -
plāni bleķi, lēta salona apdare un slikta skaņas izolācija.Rūsē.
4x4 ir tāds pseido variants, jo aizmugure pieslēdzas tad, kad izslīd priekša.
Bet, ja nepieciešams auto, ar kuru neiestigt un vienmēr tikt uz darbu - tad tas būs īstais.
Ļoti labs klīrenss - ļauj radīt ceļu pēc saviem ieskatiem  
Man patika, kaut kur internetā lasīts izteikums par japāņiem -
ja japānis nedarbojas, tad padod uz klemmēm +/- un viss atkal rūc.
Tā Honda CR-V 1.paaudzes gadījumā šķiet taisnība.
Patēriņš - vidēji 10-14L/100km.

CR-V 2008.g. automāts.
Tāpat, kā iepriekšējām paaudzēm, joprojām man dīvains šķiet ātruma pārslēdzēju novietojuma stāvoklis.
Šai jau drusku labāk, nav aiz stūres, kā kaut kādam amerikānim.
Ja iepriekšējam modelim kārba slēdzās kā ''ar cirvi'', tad šai paaudzei viss jau notiek līganāk.
Vienīgi, ja iepriekšējam modelim ar 2.0 dzinēju it kā pietika,
šim auto jau prasījās būt dinamiskākam (subjektīvi), jo modelis ir morāli jauns.
Varbūt par smagu.
Šo auto jau varētu uzskatīt par normāla mietpilsoņa izvēli, ja vien nebūtu pilnīgs disko mērinstrumentu panelī  
Nesaprotu, kā var izveidot tādu ziemassvētku eglīšu kolāžu vadītāja acu priekšā. :lol!:
Lai vai kā, skaņas izolācija un gaita labāka.
Tehniski pāris gadu laikā nekas netika mainīts, izņemot stikla tīrītāju ūdens tvertni,
kura tika saplēsta, salā atstājot tur ūdeni.
Īsumā - ļoti labs un uzticams auto (vienmēr apledojušā sniegotā kalnā, līdzi ir kāds vergs, kurš no aizmugures pastums).

Kā nosacīti bēdīga ziņa ir jāatzīmē fakts, ka ar katru nākošās paaudzes C RV iznākšanu samazinās autiņa klīrenss.
Pirmā paaudze šajā ziņā ir līderis.

he he... CRV tas tak nekvalitatīvais japānis

lai gan par hondu un antikvalitāti grēks ko teikt- kādus gadus padsmit atpakaļ accord aerodeck(3durvīgais)- pusotru gadu laikam mocīju...

teicams auto...izbalansēts, ne pārāk ekonomisks(tajā laikā gan degviela bija baudāmās cenās),kluss, dinamisks un ietilpīgs.
visi kas vizināti- iekāpjot auto brēca- afujeķ... ku daudz civicā vietas un tad jau sekoja pārsteigums- tas tak akords!

kas vēl...

vācu širpotrebs 90to sākumā nav pat pieminams... golfi,pasāti
laikam mani dzīve saudzēja... iztiku bez krievu auto savā īpašumā- darbā ar tiem biju izspēlējies

bet nu bija auto kas patiešām rullē - franču brīnums citroen xm... patēriņš,dinamika,kvalitāte, piebāztība ar extrām
vienīgais kas trūka- 4x4

timeline nebūs-- ilgi jārok tad ir )

slinkums drukāt...

Sveiki,

Kā jau citur biju rakstījis, šobrīd parvietojos ar Civic space ship 2006. gada exe komplektācijā.
Principā esmu apmierināts, jo pa LV ceļiem nobraukti 195k km, un vēl ne reizi neesmu palicis bezpalīdzīgs uz ceļa vai kur citur.
No sliktajam lietām var pieminēt skaņas izolāciju, kas ir švaka, bet esmu nopakojis atsevišķi durvis- nu jau ir labak
Piekare- priekš LV ceļiem cieta- reizēm pieriebjās, bet toties uz ceļa stāv afigenna labi.

Iepriekš bija arī civic 96 gada- nobraucu ar viņu ap 100k km- nekas būtisks nelūza- tik cik kaut kas piekarē un rūsēja motora pārsegs- bija sista.

Vēl agrāk bija audi 90- auto pizdec... Protams- nebija pirmā svaiguma, bet biežāk remontēju neka braucu

Ilgi gatavojos, kamēr saņēmos kaut ko sacerēt

Pirmais personīgais auto bij Opel Record 82’gada, 2.0 čugunnieks..., pieredze nekāda, iegādāts ar matora defektu, pa trīs mēnešiem sastutēts (zināšanu tolaik nekādu nebij), mators griež, bet lec ļoti reti.
Uzradās vēl tik pat gudri draugi, kas ieteica standartfrāzes, ka problēma svecēs, vados utt, kā rezultātā, viens gudrīts uzstādīja žiguļa rotoriņu,, kas negriezās opeļa sadalītāja vāciņā, un svečvadu viedā parastus mājas vadus
Man, kā 17gadīgam jaunietim, nebij svarīgi, vai tā miskaste brauc vai nē – pirmais ko izdarīju – visas hromētās detaļas tapa melni matētas, un aizmugurējās lampas ieguva tonējumu. Un neiztikt bez normāla kasetnieka – svarīgāk bij to auto izmantot kā paseģelku ar biedriem

Kaut kā tika iegūta autovadītāja apliecība, un Ādažos pa 30ls tika iegādāts VAZ 21013, dzeltens, ar bmw e21 dzelzs diskiem (4x100 uz skrūvju attālumiem 4x98 ir jebļa pievilkt ), ar paplatu plauktu un 185/50/13 zemprofilenēm.
Skati, protams, negāju, tik cik apdrošināšanu pirku pa 5ls/3 mēneši.
Auto tiešām labs, tik vien, ka ar sporta ruļu (arī no bmw) un tām salīdzinoši platajām riepām, diezgan neerts, lai baranku grozītu uz vietas.
Protams, neiztika bez laba kasetnieka, radiotehnikas 30niecēm, un tonētiem logiem.
Pa starpām jams nokļuva karburatorservisā rumbulā, kur vīri piedāvāja 2 variantus:
a)nerij un neiet
b)rij un iet;
Es izvēlējos B :D:D
Sagadījās tā, ka sāka ķīlēt slavenais vaz gāzes mehānisms, kas visai drīz pārlūza, kāds „spečuks” sametināja, kā rezultātā, pedālis šad tad noķīlēja redlainā...
Es, ta piešāvos pavilkt atpakaļ, bet tas pats korefāns, kas man iepriekš minētajam opeļam vaza rotoriņu uzlika, iezgrieza rumbeles lidlaukā vazu redlainā tā, ka tas nabags sāka grabēt/klabēt, un pa 80 ātrāk negāja ;(
Bet vienalga, ar grabošu tika diezgan nobraukts, un pēcāk reibonī sasists..., trīsreiz, pret stabu..., un pārdots.

Pēc tam sekoja pusgads bez auto, ja neskaita to, ka ar Senci uz pusēm paņēmām diez gan pasvaigu (9gadīgu ) Ford Escort 1.8D bezturbo , pie tam par puscenu no lētākā iekš ss.lv
Kā pārvietošanās līdzeklis ģeldēja, patēriņš krietni zem 5l/100km, un soļķis no statoila par puscenu
Auto kopīpašumā tika lietots 4 gadus, kamēr elektroniski imobilaizera gļuki nobeidza manus un baltic motors meistaru nervus, un tas auto tika kādam vnk pa lēto iesmērēts.

Tad nu es ieguvu īpašumā audi b2, balts, četrdurvīgs sedans ar 1.8 karburatoreli.
Iegūts par velti, no vecmammas, ar skati uz 2 nedēļām.
Tā bij vasara, jūnijs, skati nemaz negāju līdz gada beigām, tb, decembrim, i ne reizi neviens polīsmens nepiesējās.
Braucu, baudīju nu jau cd atskaņotaju, un viss bij labi... Kad pienāca tā diena, kad biju beidzot atdzīvinājis visu priekšpuses orģinalskatu, ar miglām bamperī, kak zapadlo, izslīdīju līkumā, un iesipu zīmē „atkritumus šeit nemest”, un atkal miglas cūkām
Saliku atkal jaunu purnu, bet skatē izsipa par to, ka viss purns, ko mūsdienās sauc par televizoru, turās piesiets ar drātīm...

Tā nu es to audi samainīju pret opel ascona 1.6d...
Mainīju tik tapēc, ka opelim bij skate uz 3 mēnešiem, un nebij jāpārraksta.
Opels laps, tik neleca no startera, a uzstumjot leca. Pat pietika, ka es viens pats iestūmu.
Palietoju 3 mēnešus, prikola pēc izķēmoju ar disku krāsošanu, viper strīpu uzlīmēšanu utt.
Pārdevu par bargu naudu, pie kam, pircējs pat nepamanīja, ka tā lamata nelec no atslēgas

Atkal posms bez sava auto, jeb lietoju kopīpašuma Escort, un hujakš, atkal VAZ 21013 pa 30ls..., šoreiz gaiši brūns, ar TA un OctA uz 3 mēnešiem, bez pārrrakstīšanas.
Labais sāns nobāzts tā, ka durvis nevar atvērt.
Atkal ieliku sporta ruļu no bmw, un recaro beņķi no e30.
Kauts tika daudz, asfaltu gandrīz neredzēja...
2ar pus mēnešus pakāvu un pārdevu.


Tam sekoja viena no labākajām price&performance mašīnām manā mūžā – golp mk3,
Lietoju it visur – asfalts, sniegs, grants utt.
Leciens ādiņu trasē gan paņēma visus četrus amortizatorus, bet 88ls nav nauda
Ieķūnēju vēl smukus papildniekus un biju laimīgs

Lietoju pusotru gadu, un pēc tam vēl sencīts 4.5g ar jamo noripoja – tiešām labs/lēts/uzticams auto, kas gadā izmaksā līdz 200ls apkopēs...
Tieši šis zaļais ir tas, kas 80000 noripoja bez eļļas maiņas, un mainīta tika tikai tapēc, ka ziemā bij problema piešķilt ar tādu biezeni

Pēc pusotra gada golpa mocīšanas, uztaisīju čeindžu ar Sencīti, kā rezultātā sāku lietot Passat b3 Synchro g60..., man patīk plaši auto,lai gan sekss iekš audi b2 bij ērtāks , un vēl pseido pilnpiedziņa...

Ieguldīju gandrīz 1k ls,ar domu par sterilu pasātu, līdz brīdim, kad iestājos nebraucējos...

Pēcāk sekoja vēl pāris mk3golpi un b3 pasāts, bet tobrīd jau vairs pats nebraucu.


Ps – gan jau turpinājums sekos, ja vien saņemšos atgūt autovadītāja apliecību

1. Vaz 2106. -Sasists,ja pareizi atminu,kādas rezies 5as,pirms arī sapuja.
2.BMW e28 520i.-Sasists
3.BMW e28 525.
4.Ford Fiesta. Apmainīts pret BMW aķi,uzskatu par veiksmīgu dīlu.
5.Saab 9000. -Sasists.
6.BMW e32 730. Samainīts pret Saab,liela kļūda.
7.Saab 9000.-Sasists,divreiz.
8.Audi a6 c5.-Sasists
9.BMW e38 728. Kaut kur pamests Rumānijā.
10.Chrysler Grand Voyager 3.3 mk3.
11.BMW e36 328. -Sapuva
12. Jaguar xj 3.2. -Sapuva
13.Chrysler Grand Voyager 3.3 mk4.
14.BMW e38 740. Sadalīts reizinātājos,kaut kas no viņa top.
15. Jeep Grand Cherokee.
16.BMW e34 525i. -Pac nosbrāga,nepaspēju sasist.
17.Mitsubishi Pajero mk2.
18.Volvo s80 2.8 t6. -Sadalījās reizinātājos.
19.Volvo v40.
20. BMW e30 320i. Mužīgs sex,kas nekad nebeidzas.
21.Audi a6 avant. -Sagriezts gabalos.
22.BMW e39 540.
23. Mercedes cls 320.- Sasists.


Saraksts ar autiņiem ar kuriem esmu pārvietojies ilgāk nekā 3 mēneši un kuri man ir pirkti tjipa priekš sevis nevis to ko es daru pašlaik.   4 no tā saraksta ir joprojām. Apmēram tas saraksts ir secībā,iespējamas dažas kļūdas,bet nu tas vienkārši tādēļ,ka ja godīgi tad pat vairs neatceros visus kas man ir bijuši.
Nekādu aprakstu netaisīšu,katram no viņiem bija savi plusi un savi mīnusi.Nu OK,žigulis bija pats krutākais,bet tas tik tādēļ,ka tas bija mans pats pirmais par paša naudu pirkts.
Un arī bildes negribu likt,esmu pārāk slinks.Pie tam lielāko daļu nāktos baigi meklēt vai fenderēt no neta,a tas nav tas.
Savu ideālo auto vēl neesmu atradis,lai gan viens 88 gada lūznis joprojam no manis vaļā netiek.


Paldies par uzmanību@Edgars.

Labrītt!
Mans pirmais auto,tālajā 1987 gadā,bija leģendārais ZAZ 965!
Vasara bija nobraukta ar Chezet moci un tā kā pienāca rudens un sāka līt, sagribejās braukt zem jumta.
Pārdevu gandrīz jauno Cezeti un par to pašu naudu (drusku pat palika pāri) slavenajā rumbulas placī noskatīju sev šo "jauko" auto...
atceros pirmo izbraucienu ....no stāvvietas teritorijas..
ZAZ stāvēja talākā stūrī, un lai tiktu no plača ārā, nācās manevrēt starp n-tajiem moskvičiem, žiguļiem un pat volgām...
Tajā laikā auto vadītāja apliecības man vēl nebija.lai gan tiko sāku iet kursos, bet braukt gan vēl nebija sanācis..
Nu tad es,svīsdams un baiļu pārņemts,grozīju to Zaz palielienātas brīvkustības stūri tā, lai nedod dievs nepaķertu līdz kādu citu tur tirzniecībā izliktu auto, bet čoms man blakus tikmēr sauca to automašīnu logos izliktās cenas, lai ja nu galīgi nespēšu ko neaizķert, tad vismaz lai buktēju lētāko no tām...
Kaut kā no tā plača izbraucām... sargs tā dīvaini uz mums noskatījās, bet cik saprotu milicijai tomēr nepazvanīja..
Lai nelīstu pilsētā un netraumētu sevi un citus, nolēmām uz mežciemu braukt pa apvedceļu...
pirmie iespaidi par auto bija super.. rūc, iet uz priekšu.. un pat verās stikli un durvis... visas...
stikli gan , pēc pāris reižu cilāšana, iekrita durvīs un nebija vairs kustināmi ar rokturi..
bet vai tad tas spēja sabojāt braukšanas prieku ar Auto?
Pacēlu tos uz augšu un nofiksēju ar skrūvgriezi...
.. un velāk izrādījās ka tos logus nemaz cilāt nevajadzēja, jo salonā bija pietiekoši daudz caurumi, lai nodrošinātu tam perfektu ventilāciju...
Eksplutācijas procesā atklājās vēl daži auto trūkumi..
autonomā krāsniņa nestrādāja, bet arī tas nekas, ja uz ielas bija lielāks sals, tad vadājām līdz lodlampu..
reizēm mēdza skrūvēties vaļā riteņu disku uzgriežņi..
bet tā nekad nebija, ka rats nokrīt pilnībā, ja atskrūvējas trīs skrūves, tad uz ceturto rats turās, un pēc auto kratīšanās varēja saprast ka jākāpj ārā un japiegriež viss atpakaļ.. ( salonā vienmēr man bija rezerves uzgriežņi, pat astoņi gab, lai pietiek tālākam ceļam, nu piemēram pat līdz Siguldai..)
Vēl bija gadījums kad atskrūvejās abas pusasis (uz vanšu tilta pie tam ), tad gan visas skrūves bija pazudušas pa ceļam, un nācās izlīdzēties ar kurpju šnorēm (labi ka tajā brīdī Zazā bijām vairāki un sagrabinājām 4 šņores ar kurām pietika, lai tiktu līdz tuvākai vietai kur dabūt skrūves...
Vēl pēc kāda laika sanāca Zazā rīkot banketu,
ziemassvētkus laikam svinējam..
nu bija sakāpuši kādi 8 laikam cilvēki iekšā..
nu tad viens Zaķis, ar savām aukspapēšu kurpēm, kaut kā ne tā bija sagriezusies, un izblieza priekšējo stiklu..

Kādu laiku nācās braukt bez tā..
bet nu ja silti sagērbjas, uzvelk dūrainīšus..
...nebija ne vainas.. tauta arī ielas malā ievērtēja
šo jauku skatu un māja mums ar rokām...
vispār kopumā ja ne vienmēr jautri, tad garlaicīgi gan ar to Zaz 965 nebija...
tā arī ziemu un pavasari nobraukāju....
kamēr nesanāca uzvārīt dzinēju.. un tad jau puisjauktu, par lētam naudām atdevu labās rokās...
nezinu kas notika ar to auto talāk, bet iespējams pat ka tas tika saremontēts un turpināja priecēt automīļus...

Laikam jau, sakarā ar to, ka šodien ir Saab Piemiņas Diena,man nav izvēles.. 
Tātad, mana Saabošana sākās kaut kur 90-desmito gadu vidus beigās.  
Tajā laikā, kad nebiju aizņemts ar pamatdarbu, nodarbojos visādu pavecu auto
"kupi/prodai" pasākumu..
Meklēju reklāmās ko lētāku, pieķimerēju un grūdu tālāk ar domu, lai kas paliek arī "stikla desai".
Kā gadījās, ka nē, bet kaut kādas auto maiņas situācijā, kaut kādam gruzīnam, pietŗūka 100$ ko man piemksāt..
un šams piedāvāja to vietā Saab 900 2,0 sedanu, kaut kāda 1982.gada ražojuma.
Tā kā maiņa man jau tā bija izdevīga, tad arī nedomājot piekritu, lai gan šī konkrētā automašīna, mana toreizējā skatījumā,
bija tāds "pretīgs kroplis uz riteņiem"
Un tā es tiku pie sava pirmā Saab.

Gāja laiks, un ta tas Saab arī mētājās man pie mājas, jo neviens to negribēja pirk.
Kādu dienu, kad man bija sanācis, ka nav "uz sietiena" ar ko aizbraukt pēc alus,
tomēr nolēmu tajā iekāpt.
Hmm.. pirmie iespaidi nebija nemaz tik slikti..
ērts sēdeklis, interesants paneļa dizains, kurā tā aŗī neizdevās atrast caurumu, kur ievietot aizdedzes atslēgu...
caurums atradās pēc nelielas meklēšanas, un starp sēdekļiem  
Arī braukšana līdz veikalam likās gana komfortabla, neskatoties uz to, ka ceļš bija bez asvalta seguma.
Izkāpjot pie alus bodes, pieķēru sevi pie domas, ka ta bija daudz ērtāka, nekā no visādiem Opeļiem, Audjikiem un ar ko vēl tur nebija braukt.
Kāpēc, padomāja Štirlič, jau nu nē, bet gan es..
Un tad es ievēroju, ka šim Saab modelim nav sliekšņu..    
un jau nākot no veikala un pa gabalu uz savu Saab lūkojoties, man jau šis auto nelikās vairs tik kroplīgs..
savādāks- Jā, kroplīgs vairs nē.
Savedis šo auto kārībā, nobraukāju ar ar to, gandrīz divus gadus, bet tad pamanīju problēmu, ka tā virsbūve ļoti strauji sāk rūsēt
(naktīs traucēja gulēt, korozijas process zem loga), nācās auto pārdot..
dīvaini, bet tas izdevās samēra ātri un ar peļņu.
Bet tā kā ākis bija jau lūpā, turpināju lūkoties līdzīgu Saab virzienā,
ka rezultātā tiku pie Saab 900 sedana jau 1985.gada ražojuma, bet jau ar Turbo   8 vārstu dzinēju.

Šis auto tika īpaši lolots un aprūpēts.
Tam tika RN "900", tam tika ļoti jaudīga un profesionāli uzstādīta audio aperatūra,
no kuras škiet, mani toreizējie kaimiņi, žegojas vēl līdz šīm...
vismaz viens, kuru nesen satiku, man par to pieminēja.. pēc cik nu jau gadiem...  
Ar šo auto regulāri piedalījos tādās "pussportiskās" aktivitātēs kā iauto orentēšanās ralliji, un arī citos,
kas nebija nemaz tik neloģiski, ņemot vērā ka pie salīdzinoši nelielās pašmasas, tai bija salidzinoši liela jauda un paugsts klīrens.
Šis auto mana īpašumā bija aptuveni kādus 3 vai 4 gadus, kuru laikā to nācās pat vienreiz pārkrāsot pilnībā,
jau pieminētās straujās korozijas dēļ...
Diemžēl krāsošana tika veikta nekvalitīvi,
(skopais maksā divreiz, tas taču nav nekas jauns  ) , tāpēc sapratu ka ir laiks šo auto pārdot..
auto tika pārdots divās daļās, vienam pircējam auto, otram tur esošā stereo sistēma..
un abi samaksāja vienādu summu.  
Tad nolēmu lūkoties uz ko modernāku, rezutlātā tiekot pie Saab 9000, kaut kāda 87.gada.
Šim auto bija jau 16 vārstu dzinējs un aŗī loģiski ka ar Turbīnu.  

šī gan nav mana Saab bilde,bet nu krāsa un modelis ir identisks.

Bija šim Saab 9000 daudzas priekšrocības pret Saab 900,
lielāks, plašāks salons,jaudīgāks un modernāks dizains, galu galā..
bet.. drusku tomēr pietrūka veca 900 īpašas auras kā arīcilvēki vairs nenoskatījās līdz no sab.transporta pieturām, un nemāja ar roku no blakus braucošām automašinām rādot  
bet nu kaut ka tiku tam pāri un man Saab 9000 pat iepatikās.
iepatikās tā, ka nolēmu tikt pie nākošā, modernizētāka Saab 9000 modeļa, kurus sāka ražot no 1991. gada...
Domāts-Darīts!
Vecais Saab tika pārdots un es kļuvu par
Saab 9000 92.gada 2,3 Turbo īpašnieku.( nočipota un ko tur vēl izdarīta, ar jaudu ap 200 lopiem)

Ar šo auto tika braukt daudz un krietni..
iauto ralliji, ceļojumi uz kaimiņvalstīm un kur tik vēl ne..
Kopumā biju apmierināts, gan ar izskatu, gan jaudu
(vienreiz attīstīju 200 + km uz Oškalna tilta, laikam dievs tas kungs man stāveja klāt, ka vēl pēc tā esmu te un jums drukāju)
vispār tā laikam arī bija viena no tam reizēm, kuras rezultātā lika man saprast, ka līdz ar jaudīgu auto,komplektā ir jābūt veselajam saprātam un samitrinātai cepurītei līdz...  
Gāja laiks un sāku lūkoties tālāk, Saab 9-5 virzienā.
lūkojos, lūkojos, kamēr salūkoju šo Skaistuli

Saab 9-5 2,3 Turbo 98.gada sedans.
Jā, jaunāks, izskatīgāks un ar modernākām tehnoloģijām jau pārstūķēts tas bija, bet nu opelizācija līda āra tam pa visām škirbām..
panelis, nu tāds- nekāds..
vadāmība, pilnīgs mīnuss, ar Saab 9000 salīdzinot...
no,Saabam raksturīgās, sportiskās "cietības" ne miņas
un tā jo tālāk un jo projām...
iespējams, ka ja es nebūtu iepriekš braucis ar Īstiem Saab, un ja man vispār būtu pie žetona, ar ko pārvieties no punkta A līdz punktam B,
ka mani šis opelīzētais Saab arī spētu apmierināt, kā daudzus, kuri ar tādiem brauc...
Bet diemžēl es biju braucis ar īstiem Saab un turpināju velēties ar tādiem braukt, jo savādāk sludinajumos rakātos nevis pa Saab, bet pa Opel sadaļu,
jo tajā vismaz cenas ir zemākas..  
Turklāt arī šim Saab 5-5 regulāri atgadījās visādas tehniskas ķibeles, krietni vien biežāk, nekā jebkuram Saab ar kuriem biju braucis līdz tam..
tāpēc sapratu, ka mums ir jāškirās.
Un vēl jo projām jau man arī sirdī,kaut kur dziļi,dziļi,
sēdēja brīniškīgās atmiņas par veco labo Saab 900 OG, tāpēc, saprasdams ka Latvijā tiešām LABU
šo "turbo Pīli" vairs neatrast, nu vismaz par manam saprātam pieņemamām naudām, sāku mest acis rietumu virzienā..
un tā Vācijā, Hamburgā, tika sameklēts
Saab 900 Combi Cupe Aero black 89. gada skaistulis ar 2,0 16V Turbo, 175 lopu spēcīgu dvēselīti.


ar kuru pārvietojos jau septīto gadu un esmu apmierināts ka Zilonis!  

Ko iesaku aŗī visiem citiem!

Braucu pats pie stūres no 1997-tā gada...
Spēkrati:
1) BMW e30, 318i - sudrabots sedans, nošķilts kādā 6-jā mēnesī pēc iegādes...
2) BMW e30, 318i - tumši zaļs sedans, aptuveni 4 gadi ir nobraukts ar šo...
3) BMW e34, 530i, M30 - melns, jaudīgs, ērts... 4 gadi nobraukts,
4) BMW e36, 318ti, M44 - dzeltens kompakts, ar ///M paku, melniem griestiem, sporta sēdekļiem un vēl viss kaut ko,
šim auto iet 9-tais gads šis būs pēdējais šī auto gads, manā īpašumā.

Vēl braukts diezgan daudz (darba auto) ar Citroen Berlingo (nav ne vainas, tik viņš lūzt), Citroen C4 (arī lūzt), Opel Astra (lūzt mazāk).
labots = par cik 2 pusei ir divi VW, tad daudz vēl braukts ar šiem: VW Golf 2 (monstrs!, nelūzt - un ja kaut kas salūzt, tad detaļas maksā kapeikas... grab nežēlīgi, naglu kaste), VW Bora (visnotaļ ērts braucamais - nelūzt).

Mans pirmais braucamais bija Opel Calibra. 1992. gada un sarkanā krāsā. Nopirku par 230ls. Toreiz likās dikti laba doma, lai gan ja tā padomā, šodien es noteikti neriskētu pirkt mašīnu par tādu summu. Nopirku, jo smuka - citu kritēriju man tobrīd nebija.  Pati jutos ļoti priecīga un lepna, neskatoties uz to, ka tāds rūsas gabals vien bija. Tiesību man toreiz nebija vēl, bet braukt ļoti gribējās. Braukt kaut cik jau mācēju, par to man jāpateicas opja žigulim, par kuru vēl šodien nezinu neko vairāk kā to, ka tas bija dzeltens.
Mans Opelis protams, bija rūsasgabals ar apšaubāmām bremzēm, bet vairāk defektus es tam nepaspēju konstatēt, jo lepnā Opeļa īpašniece biju tikai 10 dienas. Tad šis "skaistums" sadūrās ar citu auto tā, ka remontēt vairs nebija ko. Nedz Opelim, nedz tam Crysler. Škrobe man par to Opeli bija pamatīga.  
Tad nāca mana pirmā 121 Mazda. 1990. gada. Zila un skaitījās kabriolets. Šis bija ļoti īpašs eksemplārs manā metāllūžņu kolekcijā. Pirmkārt jau ar to, ka tā arī ne reizi neievedu to servisā - bija bail uzzināt, kādā stāvoklī tad īsti tas brīnums ir. Jau pie pirkšanas man tika piekodināts: "Tikai nedzen pa bedrēm!". Jā, protams, protams. Atšķirībā no pārējiem maniem transporta līdzekļiem, arī uz mazgātuvi šo te es neriskēju vest. Krāsa jau tāpat lobījās nost, bail bija, ka pēc mazgātuves, par transportlīdzekļa krāsu uzzināšu tikai no tehniskās pases. Skates arī nebija, bet apdrošināšana gan uz veselu gadu.  Svarīgāk par tehniskā stāvokļa savešanu kārtībā bija magnetolu nomainīt. Loģioski, ka nevar taču visu laiku braukāt klausoties tikai Skonto   Mašīnas vispār komiska - tāds autobusa skatījums uz dzīvi, bet beņķi ērti. Vēlāk uzzināju, ka šis bija ļoti īpašs eksemplārs arī ar to, ka tam bija stūres pastiprinātājs. Vēlākā pieredze rāda, ka tāda ekstra šīm te nav īpaši raksturīga. Neskatoties uz to, kāds lūznis bija šis eksemplārs, es ar to nobraucu kādu pus gadu. Tad mazulītei kaut kas sagāja grīstē, bet man bija skaidrs, ka jēgas remontēt nav. Laiks pirkt nākamo metāllūzni. Nodevu šo te metālos un ieguvu par to 75ls. Daudz, rēķinot, ka svars tam brīnumam bija tālu zem tonnas.
Nolēmu, ka Opelis man patika labāk, jo stabilāks, bet tā kā naudas bija cik bija, izvēlējos Vectra - 1990.gada, jo jaunākas nebija pa kabatai. Saka, ka neesot tās draņķīgākās mašīnas, bet man paveicās - dabūju pašu sliktāko eksemplāru, kādu vien var piemeklēt. Rūsas praktiski nebija, bet stūres pastiprinātāja arī ne. Normāls traktors. Man kā gargabalniekam, šī te nianse neapmierināja, tāpat kā tas, ka ātrumi sākās tikai no trešā. Pēc nedēļas man jau bija piegriezies un šis te brīnums tika nomainīts pret nākamo Mazdu.
Pēc ilgas galvas kasīšanas un dīvainu jautājumu uzdošanas pārdevējiem, par manu nākamo upuri krita zila Mazda 323F. Precīzi neatceros, bet arī kaut kāda no 90to sākuma. Man patika tā fīča ar tiem lukturiem, kas cilājas.  Pārējais gan bija apmēram tā - radiators caurs, benzīna rādītājā disko, spidometrs diezgan aptuvens un izpūtējs caurs - attiecīgi skaņa kā Boingam. Šo atdevu prom pēc dažām nedēļām, jo parādījās iespēja paņemt tādu pašu, tikai, šķietami labāku. Šķietami labākā man bija diezgan ilgi. Vispār man viņa patika. Neko īpaši neplīsa, ja neskaita nelielu "gļuku" ar degvielas padevi un vienu lukturi - tam kaut kur nebija kontakta, tāpēc pa laikam gaisma pazuda. Problēma bija risināma tādā pašā veidā, kā panāk, lai rādītu krievu televizors - ar dūri. . Nu, vēl varēja izbraukt cauri kādai bedrei - tas arī palīdzēja. Šo te es gandrīz pēc gada pārdevu - vēl "uzvārijos", jo pirku es viņu par 200ls, bet pārdevu par 300. Pārdevējs pats uzprasījās, ka grib pirkt manu auto - pienāca klāt pie benzīntanka un tā arī pajautāja :"Cik Tu par šito gribi?".
Tikusi pie "tādas naudas mašīnai", nolēmu, ka jānopērk kaut kas civilizētāks. Nu ja, nu ja. Protams. Tā nu mana izvēle krita par labu 1992.gada Mazda MX6. Patiesībā diezgan iegrābos. Šo gan itkā pirku jau prātīgāk un pirms pirkšanas pat servisā iedzinu, bet tur man neko gudru nepateica, tā nu nopirku otru lielāko mēslu, kāds man bijis. Toties smuka no ārpuses  Sportisks auto, neko teikt. Salona apdare turējās uz ļoti sportiskiem "samoreziem", izpūtējs caurs, ko pārdevējs nodēvēja par "sportisku skaņu". Pieņemsim. Motora pārsegs atverams ar sportisku alumīnija stiepli. Citādi likās normāls auto. Nu jā. Pirmā jautrība izlīda jau pa ceļam uz mājām - ģenerators knapi lādē, knapi tiku līdz mājām. Tikai dažas dienas vēlāk sapratu, kā šo te novērst. Vēl pēc divām dienām nojuka visa centrālās atslēgas padarīšana un auto aizslēdzams vairs nebija. Brīnos, ka neviens tā arī magnetolu nenospēra, jo tāda pati neaizslēgta mašīna stāvēja arī tik drošās vietās, kā Maskavas priekšpilsēta naktī. Pēc dažiem mēnešiem mans pacietības mērs bija pilns un es arī šo daili nodevu metāllūžņos. Par labu šādam lēmumam nosliecos pēc tam, kad vienā servisā man apjautājās, vai tad man tiešām dzīvot apnicis, ja ar tādu braucu. Nodomāju, ka viņam būtu bijis jāredz manu 121 Mazdu, bet no šīs tomēr tiku vaļā  
Pēc šīs te nolēmu, ka jābeidz ākstīties ar metāllūžņiem un jānopērk normāla mašīna. Pēc ilgstošas zīlēšanas kafijas biezumos, kosmosa pielūgšanas, šamaņu piesaistīšanas un citām procedūrām, kas veicina pareiza lēmuma pieņemšanu, iegādājos 1996. gada Mazda MX3. Vizinājos ar to 2 gadus, nekādus īpašos ieguldījumus neprasīja. Rūsēja jau nu gan ne sliktāk, kā tautā izdaudzinātie Opeļi, bet tas tad arī bija vienīgais, par ko nācās domāt. Ēda nepieklājīgi maz. Vizinātos vēl tagad, bet sasitu..  
Kopš tā laika man ir Toyota Celica. Sākumā likās baigais kosmosa kuģis, bet pieradu. Stabilākā mašīna, kāda man ir bijusi. Braucu jau gandrīz divus gadus un nesūdzos. Pēc mazās Mazdas šķiet nedaudz rijīga, bet nav tik traki Vienīgi šobrīd tā ir nedaudz sapļeckājusies, tāpēc šobrīd nākas izmantot lielu un jaudīgu transportlīdzekli - autobusu.  

varu pārkopēt no iauto,bet pagaidām slinkums.
īsumā nekā labāka par AUDI nezinu(AUDI 100,gan cigārs,gan C4) !

pārējie rAUDI vien ir.

Tā kā Orākulam interesēja:
Tā kā kādreiz bija ļoti labas iespējas izmantot darba auto 24/7 režīmā tad arī tā laika darba auto varu uzskatīt gandrīz par savējiem ( pieminēšu gan tikai tos ar kuriem bija ilgākas attiecības par pāris mēnešiem, jo arī vienas doienas braucamo nebija mazums  ).
1. 2006.gadā uz vairāk kā pusgadu manās rokās nonāca 2000 km noripojis Renault Clio 1,4, benzīns, nekādu īpašu niķu viņam nebija, tik vien kā nestabils uz grantenes un pēc tā pusgada grabēja kā nelaime, šim bilde nebūs
2.Ar 2007.gada 2.janvāri sāku braukt ar VW Golf IV Variant 4motion 1,9 TDI, 2001. - patiesībā izcils auto neskatoties uz to, ka pirms tam bija nojāts līdz kliņķim un spēju tikai stiept viņu uz servisu un remontēt, pie kam serviss, kurā no darba varēja vest, bija MARKUS tobiš tas pats kas latbema   Lielākais, kas nojuka - turbīna, bet nu tā kā darba auto, tad arī tas tika sataisīts. Beigās neilgi pirms manas aiziešanas no tā darba nojuka arī 4motion sistēma, bet to vairs nepaspēju sataisīt. Nesen prasīju draudzenei, kura tur strādā, vai vēl dzīvs - jā, joprojām turpinot braukt un esot daudz labāks par visādām jaunsapirktajām meganēm u.c. štruntiem.
Patēriņš ar 6pakāpju kārbu - 4-5 l vidējais, mēnesī tika nobraukti apmēram 6tk km. Uzrāviens bija pietiekams, stabilitāte pat ļoti ok. No tādiem īpašākiem bonusiem bija - recaro sēdekļi, autonomā apsilde. Bildei kaut kur jābūt, vakarā varbūt atradīšu.
3. 2008.gadā nomainīju darbu, kurā darba auto drīkstēja lietot tikai darbam, kādu brīdi kamēr domāju ko un kā man vajag, izmantoju brāļa auto - BMW e39 vai VW Passat un tad 2008.gada septembrī tika atrasts un nopirkts mans pirmais un pagaidām vienīgais auto -2000.gada septembra BMW 320ci coupe, benzīns, 170 ZS, automāts, gaišas ādas salons   - Ar sevišķi sliktu uzvedību neizceļās, vienīgi tā rūsēšana :hohol:bet nu tagad atrisināts ir šis jautājums.  Pārējais viss ir sīkumi, neuzskatu, ka pāris simti gadā priekš remontiem būtu liela nauda, nekādu neatrisināmu problēmu vai īpašu niķu nav ;)Cerams, ka beidzot būs pienācis brīdis, kad tiks saprasts kāpēc viņš aprij aķīti  
Ir doma vēl kādu gadiņu ar šo nobraukāt un pamazām saprast, ko es gribu un ko man vajag tālāk
Kāpēc toreiz izvēle krita uz šādu auto - brālim bija BMW, lielākajai daļai draugiem un paziņām bija BMW, - visi bija baigi apmierinātie ar šādiem auto, algai bija tendence palikt lielākai un lielākai, tā ka remontu izmaksas un degvielas patēriņš bija pēdējās lietas, par ko tika domāts, pilnīgi noteikti biju pārliecināta, ka auto nedrīkst būt nekāds mazs knapi velkošs motors, jābūt pietiekami stabilam uz ceļa, jo daudz tālie gabali jābraukā un tā kā atrast nenojātu e36 bija neiespējami, tad izvēle krita uz e46.

Nu tā, skaļi nesmejiet , neesmu rakstnieks!

Mana auto pieredze sākās ar otro Golfu 1.8 ,gadu gan neatceros,man liekas 85?! pirka toreiz pa 1800 dolāriem, nobraucu gadu , pat paspēju apskādēt, sasist ,bet tas taču pirmais auto , tad nākamais bija Audi kupeja(vecais modelis), tā bija fantastiska mašīna , man tad- 19 gados likās- ka es kā princese savā auto ar sarkanu ādas salonu un tādu jaudu . Pēc šī auto nāca cits brīnums - Audi kupeja, saukta par "burbuli", pretīga mašīna , ar kuru man attiecības beidzās dēļ tā ,ka Jelgavā noskrūvēja- nozaga visu purnu , spoguļus, tad tā tika nopārdota. Nākamā , ja mani atmiņa neviļ , bija Toyota celica - nu ir ok , bet ...nav man! Tālāk sekoja Audi 90 B4 , pabraucu neilgu laiku, bezpersonisks auto un tad iegādāts tika E30 , kā es mīlu E30 , nobraucu ar šo auto ilgu laiku , kamēr paliku stāvoklī, piedzima dēls un mazais auto kļuva par mazu , nācās iegādāties lielāku- BMW 540 E34, tourings un mehānika  , ar to tika braukts arī vairākus gadus , līdz tika pārdots , jo man dzimenē uzdāvināja Lexus is, nu ko es varu teikt- dāvinātam zirgam zobos neskatās, bet sūds no sūdiem! Tad sekoja vesela rinda ar Subaru imprezām, gan wrx , gan sti, viens tika norakstīts pēc sadursmes ar traktoru . Ar to japāņu ērai tika pielikts trekns punkts.
Nospļāvos uz visiem un tika iegādāts buss Chevrolet Chevy Van, forši , ērti, bet tas patēriņš  
Nāca drusku labāki laiki un glaunāka mašīna iegādāta-BMW E60 , piedodiet, bet tas nav BMW! Nobraucu gadu- izdega šofera sēdeklis no apsildes, turbīna noklājās, tas viss tika saremontēts un mašīna tika pārdota.
       Kritu galējībā, bija doma pat vaboli iegādāties , taču šoreiz sagribējās mašīnu- ķiveri pamēģināt - AudiTT pilnpiedziņā. Sajūta tiešām kā ķiverē! Pēc diviem gadiem mašīna tika iemainīta pret BMW E39, ļoti patika šis auto, daudz labāks par E60 (tikai, nebļaujiet,tas ir viedoklis no manas pieredzes).Mašīna veiksmīgi man nokalpoja 3gadus, līdz man par labu cenu piedāvāja BMW X5 2006 gada, E39 tika pārdots un nu jau otro gadu braucu ar X5, patīk! Vēl ir auto visam gadijumam- Audi Coupe , un manam sirdspriekam, protams, E30 kabris. Pagaidām neko mainīt neplānoju , nu vienīgi, varbūt  Crafteri vajadzētu , lai moci vieglāk pārvadāt
Protams , braukts ir arī ar ex vīra mašīnām(Subaru Forester, vēl Impreza, rallija Impreza, Golf3,Audi S2, Mitshubishi Pajero, Mitshubishi3000GT...), darba mašīnām(Mercedes acainais Eklase, Opel Zafira, Crafters, LT...) , bet tas jau neskaitās
P.S. pavisam aizmirsu par VAZ , bija arī tas - kapeika, iegādājāmies ar draudzeni uz pusēm , jo braucām sieviešu ralliju ar to

Audi A6 2002.gada modelis, 2.5 TDI automāts, quattro 132 kw jeb 180 zs
Āda, daudz podziņu un patīkamu lietiņu.








Iesākumam - mans fail - pērkot nepamanīju, ka karstam gaudo stūres pastiprinātājs.
Tas tika salabots - bija jārestaurē ''reika'' un jāmaina sūknis.
Vēl bija bojāts āra temperatūras devējs un bremžu signāla slēdzis, kas zem pedāļa.
Ir nomainītas visas iespējamās siksnas un eļļas.
Tagad skatīsmies kā kalpos.

Par gaitas īpašībām - šķiet ka biku paciets.
Dinamika ļoti laba. Drusciņ pietrūkst pašā sākumā, taču ja lieto ''sporta'' režīmu, tad der.
Degvielas patēriņš pilsētas režīmā (Rīga) man sanāk no 11.5 - 14,5 L/100 (ziema/sastrēgumi)
(kompis nez kāpēc uzskata, ka vairāk...bet tā nav )
Dīzelis ir skaļš - drusku neierasti priekš Audi skaņas izolācijas.
Kāds internetā bija rakstījis, ka skaņa atgādinot V8.
Absolūtas muļķības - tukšgaitā atgādina šujmašīnu, paātrinoties kādu sadzīves priekšmetu - piemēram kafijas dzirnaviņas

Turpinājumā:
(pusgada lietošanas laikā)

Diezgan daudz piesaka sevi elektronika.
Bet man tas nebija pārsteigums, jo nav pirmais audi.
Vēl ir mainīti: gāzes pedālis ( elektroniskais risinājums atšķiras modeļiem - murgs )
kloķenes jeb holla devējs un pagriezienu rādītāju relejs.

Gada lietošanas laikā vēl tika novērstas visas eļļas sūces nomainot jaunas blīves.
Vienmēr esmu ieteicis RAAP, kā sakarīgu servisu kur pilnībā mainīt eļļu AT kārbās.
Arī šis autiņš tika tur aizdzīts pēc nopirkšanas, un pirmo reizi jāizsaka publisks fui!
Viņu mainītā kartera vāka blīve pēc pusgada sāka sulot līdz eļļas pilēšanai!
Labi ka laicīgi tas tika pamanīts...saka kam negadās, bet nu...

Kopš elektronika ir savesta kārtībā, pret motoru un kārbu pretenziju nav.
Vienīgā lieta, kas kaitina - dinamikas trūkums pašā gaitas sākumā.
Prasītos vairāk Vispārējais degvielas patēriņš vidēji aprēķināts - 12,9
Pamatā Rīga un daži izbraukumi lauku virzienos.

Finalizējot - nekādas pretenzijas pret automātisko kārbu un dzinēju,
ko visi nolād ( acīmredzot, visiem ir pieredze ar miljonu nobraukušiem auto )
BET - elektronika - spēj tik tos draņkus pa riņķi periodiski mainīt

UN...kopš man bija patīkama pieredze ar audi100 jeb ''cigāru'',
es biju ļoti vīlies rūsēšanas ziņā....
...nav kā BMW, kas rūsē kā opeļi,
bet durvju apakšas pie moldingiem,
pa kādai pumpiņai uz spārniem, pie bagāžnieka durvju stūriem...

...tas man drusku pabojāja vīziju par Audi...bet protams, nepatraucēja atkal uzkāpt uz šī paša grābekļa
...turpinājums sekos

Šitie Audi baigi labie. Ir arī doma ieķert, tikai 08-09 gada. Pasen bija 04. gada, bija labs. Ne velti laukos pilns ar viņiem   Laukos zin ar ko jābrauc.

Labi, tad es ar:

1. Opel Vectra 1.7 TD, nopirku 2003. gadā. Neatceros ne izlaiduma gadu, ne nobraukumu, jo tolaik tādas lietas nelikās svarīgas :DPirmais auto vistiešākajā nozīmē, jo auto pat vecāku ģimenē nebija bijis vispār. No autiņiem tolaik zināju kur jālej degviela un logu šķidrums. Kad servisā pateica , ka jāmaina arī eļļa, bija   Pērkot paņēmu līdzi čomu, kurš izbrauca un pateica ka viss OK :mhihi:Tika noformēts RD līzings, maksājums bija ~ 170 ls/mēn. Tā nu pamazām apguvu auto pasauli - ņemot līkumu par strauju, uz apmales pārsitu riepu, pret ielas malā stāvošu kravinieku nolauzu labo spoguli, ievilku dirsā vienam pagriezienus nerādošam loham. HVz kāpēc tam auto bija uzbāztas kkādas sporta atsperes, bija ciets kā zirga rati.
Tagad  neatceros kādā sakarā aizbraucu uz servisu un tur man pateica - Čali, tavam turbodīzelim nemaz nav turbīnas! Virsū stāv zagluška! Izrādās, ka pārdevējs bija mani pamatīgi apjājis. OK, tika noorganizēta turbīna, un tad es sapratu ar kādu mironi esmu braucis. Protams, uzreiz tika izmēģināts cik no tās lamatas var izspiest uz jūrmalenes - 175 km/h.
Kādu laiku tas auto pacieta nežēlīgo bezapkopju ekspluatāciju un kuģu dīzeli, bet tad pateica - pietiek! Vispirms noklājās degvielas sūknis, tika nomainīts un tas auto palika pavisam žiperīgs :DNākošais bija ģenerators - izbeidzās ziemā, pie Jēkabpils, pa ceļam uz Rīgu - gaismas sāka palikt blāvākas, radio klusāks un apkure vēsāka. Bļa, tas bija ekstrēmi - sapratu, ka noslāpēt nedrīkst. Iesēdos vienam astē, jo ārā nakts, bet gaismu nav un klabošiem zobiem vilku līdz Rīgai. Pie mājas pat aizslēgt nevarēja ar centrālo, jo aķis bija galīgi sauss
Punktu draudzībai ar šo auto pielika piruete uz apledojuša ceļa, kad 3x smuki apgriezos ap savu asi un eleganti ieslīdēju grāvī. Tad nu pār mani nāca apskaidrība - uz riepām taupīt nedrīkst un vajag pilnpiedziņu!!!
Ieliku zemāko cenu ss un pārdevu 30 min laikā perekupam. Pārdodot priecājos.



2. Audi A4 2.8 Q 1999. g izlaidums - nopirku 2005. gadā, no privāta pārdevēja. Koža, manuālis, kvatra, 193 hp :love:Pēc sūda opeļa likās pilnīgs kosmoss. Visiem čomiem skauda,  krāna garums palielinālās ievērojami :DPiereģistrējos Audi-style, uzzināju daudz jauna :DGrūdu naudu tanī auto nežēlojot - apkopes kā pēc pulksteņa, mūzika likta iekš InCar utt. Audi-style vēl biju rakstījis, cik esmu iekš auto esmu sagrūdis gada laikā, bija ievērojama summa.  Pat tas, ka paiekarē bija kaut kas jāmaina ar apbrīnojamu regularitāti, nemazināja manu mīlestību uz šo auto. Bet tad es izdarīju kļūdu - uzliku tam auto gāzi iekš autogaze.lv. Sākās problēmas, vibrācijas tukšgaitā, smirdoņa salonā un novērst to nevarēja pat citos gāzes kantoros. Tad kādu dienu, pēc pasmagas slimošanas braucu pakaļ sievai un ar savu palēnināto reakciju ieliku pakaļā vienai losei :shura:Purns tika pamīcīts diezgan labi. Slinkuma dēļ aizdzinu uz servisu netālu no mājas, kur sataisīja sūdīgi. Tad es nospļāvos un sāku to auto izmantot vienkārši kā pārvietošananās līdzekli, netaupīju nemaz. Neilgi pirms pārdošanas tā vecā mauka tika jāta tā, ka pat beigts suns apdirstos(TM) :DUz ceļa ar to auto nepaliku ne reizi.
Ieliku par zemāko cenu ss un pārdevu 3 h laikā perekupam(pēc 2 h jau bija atpakāl ss'ā ar -45k km un +500 eur) Vienīgais auto par kuru sāpēja sirds pārdodot



3. Audi A6 3.0 Q, automāts, avants, 220 hp, 2002. g izlaidums, nobraukums 156 k km(bija notīti kādi 40 k, atradu servisa grāmatiņu) - nopirku 2007., jo pieteicās sīcis. Auto labs un ērts, koža, tipa navigācija, kvatra, protams. Pirku Rumbulā, duraks
Pēc nopirkšanas aizdzinu nomainīt eļlas un siksnas. Servisa veči brīnījās - kad tecinājuši veco eļļu, arā nākusi kaut kāda bieza zampa. Protams, pec laika iedegās eļļas spiediena lampiņa un spiedienu nevarēja atgriezt pat eļļas sūkņa nomaiņa un 800 ls. Pateicu, ka poh, lai atvieno eļļas lampu un braukšu, kamēr noķīlēs.  Nobraucu 5 gadus bez problēmām :DVēlāk vēl atklājās, ka bija pamatīgi degusi pravodka, kas pa roku galam bija satīta "lai būtu". To man zem klajas debess savāca padsmitgadīgs brīnumbērns no Audistaila, Gi-Unit, paldies viņam. Uzliku oriģinālās navigācijas vietā Pioneer, lai būtu DVD un USB, uzbāzu gāzi un cīnoties ar tās sekām nobraucu līdz pārdošanai. Uz ceļa paliku 2x - nopuvuša plus vada un nosprāguša ģeneratora dēļ. Piekarē tam auto vajadzēja likt pavisam minimāli, dzinējam vēlāk vajadzēja nomainīt aizdedzes spoles. Ar šo auto ieliku piekabes āķī džipiņam ar numurzīmi "SKUDRA", jo telefonā bakstīju Poweru :DMeitene, kas bija pie stūres, paskatījās, ka auto nav nekādu bojājumu un palaida mani tāpat :DTā nu tas auto mēreni pisa smadzeni visu ekspluatācijas laiku, bet braukt varēja. Ieliku ss par zemāko cenu un pārdevu nedēļas laikā. Bez nožēlas.



4. Audi A4 2.0 TFSI, manuālis, 2006.g., 200 hp, kvatra, protams. Pirku Audi centrā ar nobraukumu 96 k km., jo sapratu, ka pietiek spēlēt loteriju. Maksāja gan krietni dārgāk, kā vidēja cena iekš ss, bet ir to vērts. Reti uzticams auto, 5 gadu laikā esmu tikai mainījis eļļu, vienu vārstu turbīnai pa 30 ls un vienu parkingsensoru. Ir kokaināks un skaļāks nekā bija veicais A4, bet ar A6 salīdzinot - zirga rati :DPāršuvu salonu uz gaišu ādu, sieva vēl tagad brauc un priecājas.  Ā, šim auto nedēlu pēc nopirkšanas viegli ielika pakaļā viens losis, kurs sastrēgumā bakstīja telefonu :DTā kā manam auto arī nebija bojājumu, palaidu puisi tāpat (karma darbībā)



5. Audi A6 Allroad 3.0 TDI, automāts. 239 hp., 2009. g., 159 k km, pats par sevi saprotams, ka kvatra. Arī pirku Audi centrā, atdzina no Drēzdenes Audi centra. Lietošanā nav vēl pat gadu. Viss zbis, viss apmierina. Jaudas pietiek, čips neprasās. Vidējais patēriņš 9 l. Ir interesanta fīča - automātiskās tālās gaismas, pašas pārslēdzas. Naudas ieguldījumus nav prasījis. Ir bijuši divi elektro gļuki - vienreiz pazuda radio skaņa, kas atjaunojās pēc restarta, otrreiz nepūta gaisu salonā, arī atjaunojās pēc restarta. Drīzumā taisīšu apkopi, nomainīšu arī eļļu automātā...



Par 95% procentiem esmu pārliecināts, ka nākošais auto arī būs Audi un kvatra, protams .....

AUDI 100(C4) 2.0 115 zs 1992 gada decembrī dzimis.

Lietošanā bija gandrīz 10 gadus(pietrūka 2 nedēļas).

Īsumā ,ļoti labi aprīkots .Elektrikie logi(visi),elektriskā lūka,elektriskie spoguļi(ar apsildi).Kondicionieris.
-pilnais-panelis,apsildāmās logu mazgājamās sprauslas,miglas lukturi. Par ABS,centrālo atslēgu un stūres pastiprinātāju neminēšu(kaut izrādās IR !!! komplektācijas bez ABS,bez centrālās).

No trūkumiem,varu minēt tikai un vienīgi kondicionieri. Tikai sākoties problēmām,noskaidroju,ka viņu vācieties ir uzstādījis vēlāk.
Un ja tas nav -oriģinal- tad jau ir sāpes,ar remontu un defektu novēršanu.

Mašīnai nekādu defektu nebija visu ekspluatācijas laiku. Vnk ērta un priekš manis pietiekoši dinamiska. Ar vidējo patērīņu ap 8.2/100 . Neesmu es -gonščiks-,bet -sēņotājs- arī nē.

Jaunajam īpašniekam pa -pilsētu- esot mazāk par 10/100,neesot precīzi fiksējis.

Eļļas patēriņš šiem AAD tipa dzinējiem ir ap 1.5 lirs uz 15.000km. Tāds bija arī iepriekšejam AUDI 100(C4) 1991 gadā dzimušam,tikai ar -nabagu- komplektāciju.

Kāpēc 1991 gadu apmainīju pret 1992? AUDI 1991 gadam es uzliku gāzes iekārtu,gribēju atbrīvoties no šīs nelaimes(gāzes iekārtas).

1991 gada AUDI 100 ,vēl trīs gadus Liepājā kalpoja par TAXI. Rēķinu ka noripojis bija vismaz 1.000.000 km ,un liels taxi     šofera izbrīns bija,ka es teicu ka motoru neesmu remontējis ,kaut uz pārdošanas mirkli objektīvi bija vismaz 600.000 km noskrējis.(pērkot uz odometra 134.000 km ko droši var reizināt x3).

Tā ka AUDI 100 ,ir reti uzticams braucamais. Laiks dara savu,un viņu laiks jau ir beidzies.

Vienmēr esmu gribējis neiespējamo.

Nopirkt JAUNU ap 1992-1995 gada ražotu AUDI 100(der arī -cigārs- 1988-1990 gada) ,un braukt gadus 20-30 bez bēdu Bet šī frāze ir jau no pasaku grāmatām.

Šim gan nav nekāda sakara ar mūsu forumu.
Un stāsts kā sievietei - sākot ar viedokli par autiņiem,
auto izvēli pēc nozīmes - salīdzinot absolūti nesalīdzināmas lietas,
un beidzot ar sarkano krāsu

Bet...es kaut kā visā stāstā saklausīju ko citu -
kā cilvēks ir notrallinājis fātera dāvanu līdz pāris šrotiem.
Nez kāpēc šitie stāsti par jauniem autiņiem, kuriem riepas dārgas un degvielu par daudz tērē,
nekad nenāk no tiem, kuri paši līdz šādiem vāģiem ir izauguši

Tātad, nedaudz par Saab 9-3 2,2 Tid, 2004. gada.


Tāds manā īpašumā bija nepilnus 5 mēnešus,kuros auto nekādus ieguldījumus neprasījas, kā mēdz teikt "sēdies un brauc".
Protams, ka šis auto vairs nav nekāds "tīrasiņu" Saab bet "opelizējies" vismaz uz kādiem 60-70%, bet tomēr salīdzinot ar viņa "lielāko" brāli
Saab 9-5, šim ir ne tikai sportiskāka gaita un vadāmība, bet arī, manuprāt, baudāmāks dizains, gan interjers gan eksterjers.


Neskatoties uz mazo jaudu ( 95KW ), mana skatījumā auto bija gana ņiprs, bija normāls uzrāviens un arī spēja operatīvi savākties.

Nepatika tas, ka šim konkrētam dīzelītim, ļoti lēni uzsila salons,tā kā strādāju 15 minūšu braucienā no mājām, tad tā arī automašinā sasildīties nesanāca.

Priecēja degvielas patēriņš, pilsētā 7-8 litri, šošeja nedaudz virs 5 litri uz 100 km.  
Nu daudzās lampiņas panelī arī izskatījās baudāmi, tik uznāca smiekli kad man Draudzene paprasīja
"bija tev vecais Saab, tam bija kādas piecas lampiņas, un tas brauca,
šitam ir kādas 40 lampiņas, un brauc tāpat, kāpēc tad vajadzējā lieki tērēties?"



Kopumā jau +/- lietojams aperāts un ja būtu nevis ar dīzeļdzinēju bet bendzīnnieks ar Turbo,
iespējams ka man tas pat iepatiktos tā, ka es negribētu to pārdot.  

Vēl kāda lieta, kuru velētos piebilst,
laikam sakarā ar to, ka Saab vairs neražo un daudziem ir bail no tā, ka drīzumā nebūs pieejamas arī rezerves daļas,
šiem auto ļoti strauji krītas cenas,
ja pagājšgad oktobrī/novembrī Latvijā zem 3000 euro tādus nevarēja "ar uguni" atrast, nu cilvēcīgā stāvoklī, protams,
tad tagad, jau ir pilna reklāma.
Tā kā, ja nav bail no nosaukuma Saab, tad es šo auto varētu pat ieteikt, kā nedārgu un komfortablu transporta līdzekli ikdienas lietošanai.

Par cik sviescs pateicoties neticamai veiksmei ticis vaļā,man ir viens sakāmais. 2.2tdi ir viss neveiskmīgākais opel dzinējs,ko bijušais saimnieks skaudri izjuta,tas ko izjuta esot lielas īpašnieku galvas sāpes,un grūti izskaidrojums,jo viss esot kārtībā.

Sanāca 2 diennaktis palietot Dodge RAM 1500 5.7 l koši sarkanā krāsā



Kopumā ļoti patīkams auto, tika ekspluatēts diezgan ekstrēmi - Autofotoorientēšanās pasākums. Vidējais patēriņš pēc kompja 29 l vai 80 l gāzes uz 200 km Pa granteni iet kā gulbis, mīksti un patīkami. Motors atsaucīgs, bet nav tik foršs kā mans 3.0 audi dīzelis, 5.7, imho, varēja tās 2.5 tonnas kustināt daudz labāk, bet daļa vainas noteikti ir gāzē. Ideāli šitādam autiņam būtu kāds ~ 4 l vācu dīzelis. Salons nostrādāts kvalitatīvi, daudz ekstru, pat sēdekļu ventilācija bija. Braukt gan kaifs - respekts un apbrīna Pat ja brauktu ar kādu Porsche, es domāju, ka tik daudzi neatskatītos
Vispār sev es šitādu pat gribētu

Nu tad tā
Jau dažas nedēļas esmu pārsēdusies no bembja uz spaiņa krāsas 2002.gada VW Passat
1.9 TDI, manuālis, 96 kW, sedans

Pirmā lieta, ko novērtēju - var uz ilgu laiku aizmirst par benzīntanka apmeklējumu
Otrā - izskatās, ka saudzīgi lietotu eksemplāru ir izdevies atrast, TA izgāja neaizķeroties, pirms tam nekādi remonti netika veikti
Protams, grūti aizmirst bembim pašsaprotamās ekstras - skaņas sistēma, lūka, tomāts, ādas salons, multistūre, bet nu kaut kā jau iemācīšos bez šitā visa iztikt, jo izvēles pamatojums ir, atgūties no naudas iegrūšanas degvielā/remontos

To, kā ies tālāk, tad jau manīs

Šausmas!

Nē, nu tas auto ir labs, bet no bembja uz tādu? un tikpat vecu?

jā būtu vismaz uz B7 modeli  pārkāpusi bet uz to B5....

Visas trūkstošās ekstras gan jau ka var arī dabūt VW Passat.... Piekares remonti būs dārgāki nekā BMW E46....

PS: es ar nopirku auto pa 400.-Eur un TA izgāju tai pašā vakarā ar dažiem vieneniekiem! Tas par to auto stāvokli ir maldīgs priekštats, atsaucoties tik uz TA....