Alkonautu ikdienas gaitas, jeb kā mēs gājām PP lūkoties!

Noteikumi pavisam vienkārši,katrs drīkst ierakstīt kādu ainu no topošās lugas pēc brīvas  gribas un izvēles. Notikumiem nav jābūt saistītiem ne ar ko reālu dzīvē,kas protams gan būtu pat interesantāk.
Vai pat iknedeļas apraksts varētu šādi veidoties. Nezinu kā tas aizies.
Reizi nedeļā tiks ierakstītās ainiņas apvienotas vienā cēlienā.
Nu i kādam,kurš to var,nāksies pārējo lieko izdzēst ik pēc nedēļas.
Personāžu/aktieru saraksts ar laiku tiks papildināts.Kā arī ir welcome  lomas veidotāju stiķu/niķu papildināšana.Manas zināšanas ir balstītas tikai uz šejienes novērojumiem.Ko nekādi nevajadzētu uzskatīt par absalūto patiesību ar šīs vietas iedomu tēliem.
Jeb kāda saistība ar reāliem cilvēkiem dzīvē ir tikai šķietamība un smaga alkahola lietošanas sekas.  

Lai nebutu bardaks,katrs drīkst ierakstīt tikai vienreiz dienā.

P.S. Nekāds balvas vai OP nav un nebūs,variet kaut no ādas līst ārā...........un atpakaļ.  


Lomas pašlaik ir iedalītas tā kā viņas ir iedalītas. Jeb kādi papildinājumi/uzlabojumi ir tikai vēlami.

Sviests-Sviestnesis-Arčibalds Skujutaka. - Personības dubultošanās kvadrātsaknē. Nosliece uz dzīvošanu garažā. Aizdomīgi bieži ir galvenajā lomā iekš OrākulsTV.Krieviski dziedāt nemāk,un labi ka tā.
Orākuls.- Načaļņika noslieces,ir savs kabinets,tas manāms arī sadzīvē. Patīk čurāt uz ežiem,un tirgot akmeņus.
Kindzulis.- Ir nosliece uz jāšanos ar aizvēsturisku traktortehniku.Nāras ir kaut ko iespaidojušas. Arī dzer.
Skāde. - Garšo Kindzuļa eļļā peldināti ēdieni. Patīk pirkstainas zeķes.Danielle Steel slēpjas zem pavāra maskas.
Niknā_Pele. -Biologs,leišmales mežu pazinēja,pavāre ar iespaidīgu krūtežu,grib lai karājas.
Naziic.- Krāj naudu lieliem pupiem.Dzīvo kalnā,un gaida jātnieku bez galvas.
Dzvile.- Gasterbaiters-pisnesmenis,patīk visītis.Ir savs viedoklis par visu,pārsvarā maldīgs.
Pirmais.- Grib tāds būt,cer uz Peli vai nu uz jeb kuru kas ir gatavs ziepes dušā pacelt.
Yonas. -Vecs,ir nosliece uz plānprātību vieglā formā. Uzskata savu leišmali par pasaules nabu.
Dibii.- Pārsvarā vadā ōmi,pa starpai cenšas pārdot vaboli.
Edgars80.- Mehs.Pēdējo anaļīžu rezultātos alkaholā asinis netika atklātas.Patīk pelmeņi,un stāties seksuālos kontaktos ar Citroen regulāri. OrākulsTV producents/operātors-samaučka,dīvainā kārtā pat sanāk,ja neaizmieg ar kādu mūzikas instrumentu rokās.
Melvins.- Kārtējais iemetējs,nosliece uz mūziku.Dīvaini uzskati par dzīvi,miermīlīgs.
Ursus. -Kaut kāds jafeļmīlis,arī sens.
Jim-Beam.- Sena TV zvaigzne,kas par nelaimi ir padzisusi.Izraisa greizsirdību dāmu vidū ar savu somiņu kolekciju. Patīk bižoties par niekiem.Mūžīgi tās vienīgās mīlas(bezmaksas) meklējumos.
Rest:Art- Sievišķis kam patīk viskijs.Vieksmīgi ir izglābts no Cosmo postošās ietekmes.

Pirmā aina.

Rīts pienācis ar 3 kafijas krūzēm un garlaikotu skatu uz monitoru.
Dzvile- “Pačurāju,nomazgājos un padzēru kapižu.Vai varētu ko šodien labu izdarīt? Ai nē,labāk atkal es varētu pielikt mūli,kas būtu tik vēlams šodien.”
Parādās Sviestc,un tā mierīgi veic sitienu zem jostas vietas.
Sviests:”Vai gribi Juglā dzert?”

Sviestc aiziet.

Dzvile paliek domīgu skatu sēžot pie galda.
Beigas.

Otrā aina.

Dienas vidus. Melvina Otrās Puses vasarnīcas pagalms.

No vasarnīcas iznāk Melvins, nesot padusē 16 vecas skaņuplates.
Iznāk Melvina Otrā Puse, nesot padusē plašu atskaņotāju.
Noliek to visu pie akas, kurā Melvinam jāielien izlaist ūdeni no sūkņa.
Pie vasarnīcas vārtiem piebrauc oranža Jawa, pie stūres piesarcis Sviests, aizmugurē pietvīcis Edgars.
Edgaram rokā roratslēga.
Melvins izstiepj no vasarnīcas pagarinātāju, ieštepselē atskaņotāju un uzliek pirmo plati.
Visi sēž uz akas vāka un klausās mūziku, neviens nerunā.
Melvins uzliek otru plati, tad trešo, tad astoto...pamazām satumst.
Joprojām neviens nerunā.
Ūdens izlaišana tiek atlikta uz nākošo dienu.
Visi aktieri izklīst pa mājām.

Beigas.

Trešā aina.

Taja pašā laikā, Rīgas nomalē, Vecajā mīlas grāvī..
cilvēki ir panikā...
no vietēja garāžas kooperatīva paceļas dūmu mākonis un ir dzirdama ausīm nepanesama,skaļa graboņa...
"Kas tur notiek  "
vaicā Skāde kindzulim, kuri tuvējos kapos tikmēr lasa mušmires.....
"Iespējams, ka tur rūsē Yonasa bmw, lai gan pilnīgi par to pārliecināts neesmu"
atbild Kindzulis.

Lai nemocītos neziņā, abi nelizenzētie sēņotāji, nolemj iestumt savu ķēžu traktoru un aizbraukt paskatīties tuvāk....

Jau tuojoties garāžu kooperatīvam, bija skaidrs, ka šī nav ikdienisķa situācija, par ko liecināja
3 ugunsdzēsēju , 2 ātrās palīdzības un specvienības "Alfa" tur esošās transporta vienības.
Arī preses pārstāvju tur netrūka, pat ar helikopteriem...

un ne bez pamata...
jo pašā kooperatīvā, tieši taja laika,
liels Cilvēks, pelēkos vadmala svērkos, un līdz elkoņiem netīrs ar "otrobotku"
jau vairak kā divas stundas centās iedarbināt senu spēkratu
"Gauja 13"

kas arī brīžiem izdevas,
bet tad, no liesmām, kas izplūda no izpūtēja,
uzreiz aizdegās blakus esošie krūmi un koki...

uz visiem piedāvājumiem izbeigt šis neadekvātas darbības,
Vīrs, palēkajos vadmalas svārkos,
tikai atrauca....
"man vajag piedarbināt to mopēdu, man ir jābrauc..
man ir jābrauc...
es nevaru nebraukt,
man ir janoķer kamene ....uz šosejas .....ar pieri.
 

Ir grūti spriest, cik ilgi šis šovs vēl turpinātos,
ja taja brīdī neatbrauktu spec transports no
Tvaika ielas 2 un lēni, klusi un mieŗīgi no ta izkāpušie speciālisti,
neuzvilktu Ursim baltu, modernu halātu un izskaidrojot, ka tūlīt,
tepat netālu, atsevišķa palātā,
Šams varēs gan darbināt savu mopēdu, gan aŗī tur būs ļoti daudz un lielas kamenes.....

Turpinājums sekos...

.....kādreiz varbūt..

4.aina
visi bučojas
un ir čok čik pisdrik hujak hujaks

5.aina- sestdienas smagais rīts...

VISI pohaini... nerunīgi.
Sviestcs provē uzgriezt pagājušā gadsimta patafonu, nesanāk. skapšķi...atspere džinkst... kāds iemet viņam ar zābaku pa galvu...

Sviests guļ ar patafona skaļruni uzvilktu galvā, klusi dungo Drēģera "mauku mājā lukturs spīd"", pārējie stūrītī sapulcējušies un nikni uz viņu lūrēdami stiķē lētajiem aliņem...

Sestā aina.

Rīts ir miglains, nedaudz smidzina. Lauka malā milzīga savrupmāja ar 2 iespaidīgiem balkoniem.
Uz augšējā balkona žāvājoties iznāk dzvile. Vēl ir pavisam agrs.
No zemāk esošā balkona pamāj viņam Orākuls, sniedzot nelielu žūksnīti un nosakot „Par īri”. Uz ko dzvile atsaka „Paldies”. Un apjautājas „Kā tur zemāk?, viņi mierīgi”. Orākuls atrūc… „Nu kā nu kurš, nav Sestdienas saruna”.

Skanot vieglam valsim pār miglaino lauku aizdejo Kindzulis, balet-dejotājas kostīmā. Zemāk, brokastis gatavojošā Skāde tik norūc „Atkal norāvies”…

Lauka pretējā malā lēnām arī mostas ļaužu, brīv-strādnieku kolektīvs. Palielajā, prastajā dēļu būdā nedaudz voncī alko aromāts.
Mostoties pirmais, kas tiek izdarināts, tiek uzlikta kāda LP. Edgars mostoties saka „O! Es zinu”. Sviestc ilgi klausās… klausās… un saka „Nav tomēr mans. Man vajag esenci”.
Brokastis, brokastis. Gribas ēst?... aizlaižam pie Skādes?, tur tādas omletītes...
Tuvumā ierūcas mocis, sētā iebrauc Ursis sakot „Jūs ko?, vēl guļat?”… Ilgas apspriedes, jābrauc pie Skādes uz brokastīm, savādāk nebūs aršana.
Alus pēc tam, jāpaēd.
Brauc 1-mā ekipāža ar Urša transportu, no stūra izlec Melvins!!, ar tekstu „Achtung”, nodoklīti, par daudz Jūs mocī esat…
Naudas nav, visi raud… tālumā tuvojas lepns dzvile braucamais, blakus viņam Smaidīga diibii.

Bieza migla. Aizveras priekškars… Starpbrīdis.

Septītā aina.

Bieza migla. Pie Melvina ekipāžas piebrauc dzvile (ar diibii salonā). „Jūsu licenzi?”, ir pirmie vārdi… Melvins jūtami nobāl, sniedz papīreli. „Tak jau beigusies” atrūc dzvile, līdz ar to!, Jūs kungi esat Brīvi…
Ekipāža aizbrauc  uz Sestdienas brokastīm, Melvins paliek raudot…
Brokastis ir ikdienišķas, visiem galdā omleti sniedz Skāde. Ir gardi, pat Izteikti gardi. Ir arī Kindzulis, ne vēsts no baletdejošanas. Galstuks (svešvārds), utt. Smuks.

… atkāpe.
Kur mēs vispār atrodamies?
Ir kalns ir mežs.
Kalnā dzīvo naziic, nepieejama dziedniece- nimfa!, kura vilina ar saviem saucieniem sev vīrieš – sieviešus.
Meži, skaistie meži  - te mājo Pirmais un Niknā Pele
Pirmajam ir pirtiņa, bez sievietes. Savukārt Pelei ir pieklājīga krūteža. Dīvaini, un tā viņi skraida pa mežu… Meklējot sev līdzīgos.

Struktūra ir uzmesta.  Stop!
Nākamais solis.

Lūdzu, Piedalieties

Astotā aina.

Vēls vakars,pār dūmaikano Gaļimo Centru pāršalc viegls vējš.
Tik vientuļš Kindzulis soļo pa kluso ielu,tā vieglītēm pārdomājot katru soli.
Viņam vēl jāuzspēj,viņš zin,ka laika nav daudz. Ir tik daudz darāmā un tik maz laika.
Pusmūžšs iestājas tik nemanāmi ātri.

Tā nu viņš aiziet klusumā.
Nekas vairs nav dzirdams,tik klaudzoša spieķa atsitiens pret zemi vēl atgādina kur cilvēks reiz bij.

Devītā aina.

Iestājas nakts un skatuve satumst.Fonā skanot:
Naktīs šaurās Vecrīgas ielās
Dzirdu senu gadsimtu soļus,
Soļi te klaudz,
Ir staigājis ļaužu tik daudz.
Soļu tik daudz,
Bet nedzirdu tavus...(dzied Orākula apvienotais koris)
ar šausmīgu troksni tiek pārbīdītas dekorācijas,dzirdamas klusas lamas no sērijas (этот нехороший человек кинул мне батарею на ногу падла)
Koris pieklust un uz skatuves parādās dzvile.

Viņam vienā rokā ir kurpe(sieviešu) bet otrā rokā viskija pudele(iekšā tēja,jo rekvizīts)
Nesteidzoties viņš iet cauri Vecrīgai, uz Daugavas pusi, neatskatīdamies.
Uz skatuves uznāk naziic(tērpta baltā togā un vilkdama aiz sevis svarus)
dzvile apstājas un izbrīnīts jautā: "Kas Tu tāda?"
naziic vērtējoši paskatās uz dzvili,pastiepj savu rociņu uz kurpes pusi un saka: "Nav taisnības šai pasaulē! Tā mana kurpe,kā reiz iznācu meklēt!"
Paņem kurpi,atstāj dzvilem savus svarus un aiziet nezināmā virzienā...
dzvile galīgi apstulbis-vienā rokā svari otrā pusizdzertais viskijs...

Priekškars aizveras.

Desmitā aina.

Pirmdienas rīts centrāltirgū.

Tirdzniecības galdu rinda, pilns ar gruzīniem, kas slavē savus arbūzus un melones un
vidū Orākuls,sambrero cepurē (lai būtu pamanāms)
slavē savu bruģi...

"kam bruģi?
Labs bruģis, skaists bruģis, pamatīgs bruģis,
par speciālu, pirms Ziemassvētku izpārdošanas,cenu"

Blakus Orākulam rosās viņa palīgs,
Vīrietis ar Stiprām Rokām,
kurš tiem klientiem, kuri nevēlas pirkt daudz vai ir par vārgu, lai aiznestu veselu bruģa akmeni (kurš sver 2,8 kg)
tos sagriež ar fleksi mazākās daļās...

Pie Orākula letes pienāk Yonas un prasa,
"Kur strāvu ņemiet fleksim?
Kur strāvas uzskaites skaitītājs?
Kā maksājiet par tās padevi, vai korekti un laikā?"

"Kas Tu tāds esi, ka man būtu Tev jāatskaitās"
Nedaudz sašutis,pajautā Orākuls.

"Es esmu tas, kas maksā jūsu bērnu skolotājiem algu un apmaksāja 6. tramvaja galapunkta rekonstrukciju"
jau piktākā tonī turpina Yonas, paralēli, rokām drebot, atverot savu krokodilādas čemodānu,
no kura izgāžas iespaidīga kaudza ar Yonasa nomaksāto nodokļu atskaitēm un 3 kg ar izlietotiem vienreizējiem e-taloniem.

redzot ka lieta paliek nopietna, Orakuls sāk taisnoties...
"es .. es sava biznesā neizmantoju jūsu strāvu, man strāvu ražo vietējais
rokpelnis Kindzulis.
Kindzulim ir savs strāvas ģenerātors, kurš darbojas uz to soļarku, kuru Viņam atnes kannās viņa sadarbības partneris-Edgars80, no autoservisa"..  

Kamēr Orākuls sarkst un taisnojās,
Yonas jau ir paspējis sakrāmēt atpakaļ čemodānā visus savus dokumentus,
un norūcot, ne īpaši draudzīga tonī
"ah tad šitā, ja ?  

Labi, labi... pārbaudīsim, papētīsim.... "
dodas prom,dziļāk iekšā tirgū....

..priekšskars aizveras.

Vienpadsmitā aina.

Zaļām sienām krāsots dzīvoklis.
Istabā galds,pāris krēsli.
Uz galda pāris pudeles ar kaut kādu nenosakāmas markas dzeramo.
Kūp cigaretes izsmēķis,vientuļš pamests izgrieztā alus bundžā.

Edgars80 domīgi pārbīda izbirušos klaviatūras taustiņus.
“Tā dzīvot vairāk nevar!” Nosaka,un strauji sastumj visus vienā čupā.
“Kapēc es gan nevarētu kļūt par ko vieglu,ar skaistiem lieliem spārniem un tiekties pret debesīm?”

"Lai sasper mani jods un čuguna enkurs,ja tulīt pat nekļūšu par Taurentiņu!"
To nosakot Edgars80 sadzird savādu sprakšķi no kaktā nomestā rūtera.
Un tavu laimi,pēkšņi sajūtas tik viegli,ka spētu pat lidot.

Aizkaram veroties ciet,vēl var sadzirdēt Edgara izmisušos bļavienos sitoties pret griestu lampu un nelabi ķērcot.
”Ne viss ir zelts kas spīd!”

Sliktais Sviestc,datora Saimniekam-Taurentiņam nemanot, pielavījās pie Viņa datora, un sadrukājā tur tādu sviestu, kas pat vairumam no jums sapņos nerādās...

Divpadsmitā aina.

Rasai mirdzot pār zaļo pļavu skrien Jims skaistā puķainā kleitā.Tik laimīgs,ar savu jauno tauriņķeramo tīkliņu rokās.
Tā nu viņš skrien palekdamies un jauki dungojot Sabrina dziesmiņas.
"Dzīve ir izdevusies,un arī es kā vienmēr esmu viens un brīvs."
Nosaka Jims,nositot mēslu vaboli,kas nodevīgi uzsēdusies uz bikšu priekšas.

Tik mauka lauķmalī skumīgi blisinās.
Kā nekā,30 lati gar degunu atkal.
"Un ko maksāt sutenerim,par ko ārstēties?" 

Aina kurā Jims noskumis sēd uz vientuļa soliņa jūrmalī tika izgriezta sakarā ar suicīda reklāmas aizliegumu. 

Trīspadsmitā aina.

Garāža.

Taurentiņš jau enpadsmito stundu,smagi cilādams spārnus, plivinās apkārt dapļa citronam un klusi bubina-"Nolāpītie ziedputekšņi,kairina nāsi!"
Grabēdama nokrīt "roratslēga" un,pavisam netīšām -tiešā trāpījumā -dusošajam Kindzulim,kurš bija sasūcies balzāmu-(lasīt nektāru) un mierīgi šņākuļoja savā nodabā.
Čīkstoņa un rūkoņa-piebrauc Daplis un,kā jau elektriķim pienākas-kreisā acs raustās un izspūris kā purva velns...
Taurentiņš paskatās ar sūru skatienu un BAMS! (viegls spārna vēziens un izspūrušais kā parādījās,tā pazuda)

Pa vidu šitam jandāliņam bīdās dekorācijas un un cēli izgriežas skatuves priekšplānā rozā tautas vāģa vabole.

Diibii ar sasarkušiem vaigiem,tiko vijoli bagažniekā iestūmusi skrien ar petīciju vākdama parakstus,par jēbajā noskatītajiem zābīšiem,kurus neviens neatcerās,bet dzvile esot apsolījis...

Garām pasteidzas Sviestc dalīdams skrejlapas ar norādēm,par svarīga notikuma atzīmēšanu pirtī...

Masu skats:
Visi skraida turpu šurpu,kam rokā skoča gabals,kam līme,kam pagrieziena lukturis,kurš klupdams krisdams nesot līmlentes kumšķus ar lipīgām roķelēm mēģina paspaidīt Peles drošības spilvenus....panika uz skatuves!


Orākuls atvainojas par tehnisku kļūmi un aizver priekškaru.

Četrpadsmitā aina.

Dažas dienas pēc pilnmēness. Vēls vakars. Pamatīga krēsla iestājusies. Gandrīz pusnakts.
Starp klusajām garāžu ēkām staigā spokainas ēnas, ko rada stiprajā vējā šūpojošies koku zari. Mazliet baisa noskaņa.

Pašā tālākajā laukuma stūrī redzams ugunskurs. Pietuvojoties tam redzams, ka līdžas tam stāv divi sievišķi, īsti nav saprotams kas tās tādas ir - drēbes melnas, mežģīņotas, kājās šņorzābaki, mati uzkasīti, acis melnas, melnas. Abas intensīvi sačukstas.
Viņas pagriežas, un tikai tagad izkrāsotajos ģīmjos var saskatīt Nazīc un Dibī vaibstus. Viņas sāk lēnām iet uz tumšāko skatuves stūri, kur tup sasieti Dzvile un Sviesc ar izbailēs sašķobītām, bālām sejām. Skuķi sagrāb Dzvili un sāk vilkt viņu uz ugunskura pusi, viņš pat nepretojas. Atskan spalgi brēcieni: "Prostitūta! Staigulis! Kur mani zābaki?!?"

Pēkšņi saceļas nenormāla vēja brāzma. Dzvile tiek palaists vaļā un nokrīt uz zemes. Visi mēģina aizsegt acis un sargāt matus no vēja. Vējš norimst.
Uz zemes nolaižas Skāde uz milzīgas slotas. Un sitot ar slotaskātu pret zemi nobļaujas: "Atkal ķērušās pie vecajiem niķiem?!"
Dibī un Nazīc baksta viena otru, lai kāda kaut ko paskaidro.
Skāde nevarot sagaidīt atbildi, uzkāpj atpakaļ uz slotaskāta domīgi nosakot : "tieciet paši te skaidrībā, man jāpaspēj pie Orākula pēc bruģa" un paceļas tumšajās debesīs, līdz izzūd skatieniem.
Pa to laiku ugunskurs ir izdedzis un lēnām dziest. Skatuve iegrimst tumsā.

Kas ir šie visi ļaudis?...
Ko viņi te dara?

piecpadsmitā aina

diibii apsēžas pie galda, kur mētajas dažas lapiņas.. ielēgta naktslampiņa, kaut gan āra vēl gaišs.. un raksta vēstuli:
"A.god. Dzvīli,
sakarā ar vakardienas notikumiem man laikam vajadzētu atvainoties. Pieļauju domu, ka arī naziic to vēlētos, bet viņai nav drosmes.
karoč, Dviiļuk, vai nu sūti man zābakus vai mēs šķiramies..."
nolaiza aploksni, uzlīmē marku un zvana 29765434
-hallo
- čau, tēvs.
- čau, meitiņ
- atbrauksi ? man Tev kaut kas jānodod, lai Tu nodod tālāk
-atkal kāda vestule?
-jā, tieši tā
- nu paklausies, vai es kāds pastnieks vai??
- nu atbrauc




brrr brrr brrrrrr puk puk
pieripo pie mājas sarkana jawa. Sviesc novelk ķiveri un izpurina galvu ( nu kā filmās rāda, kad dāmas ar gariem matiem tā dara)
ienāk, klusējot paņem vēstuli, uz kuras uzrakstīta ārzemju adrese , atver somu, ieliek. Tur ir vēl dažas vestules. aizver somu. aiziet.
uzliek ķiveri.
brr brbrbrbbrb

aizbrauc

Sešpadsmitā aina.

Asajā vējā, šausmīgi čīkstot, virinās neaizvērtie vārtiņi,kuros stāv Diibii un klepojot(jo tā Magone kūp kā vells) māj tālumā izzūdošajam Sviestcam...
Kautkur tālumā kāds pārlaižas pāri noplukušajai pļavai,kur manāmas vēl ugunskura izdedži...
Diibii notrauš no vaiga asaru un saprot-vells pret stenderi!! (tuša notecējusi un izsmērēta pa visu vaigu)-Top skaidrs,kāpēc Tēvs sniedzis mutautiņu ar vārdiem :" Tu tikai nerīvē acis,gan paspēšu līdz pasta kantorim!"


Putekļu mākonis palēnām nosēžas un paveras dīvains skats-Orākuls stumda nesaprotama rakstura čupiņu-šurpu turpu...Ja tā ieskatās,ko arī Yonas dara,ejot garām ar striķītī piesietu gotiņu,kam raustās viena acs(jo Yonasam tak ir elektriskais gans)skaidri var redzēt,ka tā nav vis parasta čupiņa,bet gan glīši sakrautas paletes.Orākuls pukst un stumj...
Yonas tik nosmej-"5 lati par paleti lepnais pilsētniek!"uzšauj gotelei un aiziet tālāk...
Fonā skan meldija: "mani draugi tagad ceļa stabi...."

Lēnām nolaižas priekškars.

Augsts kalns,lielas egles noaugušas gar sāniem.
Tik pašā augšā ne miņas no dzīvības vai zaļuma. Tik vientuļa ēka stāv.
Logs vaļā,un pa logu sērīgi izliekusies Naziic lūkojas tālumā.
Jau ilgi tā lūkojas.
Nodevīgas grumbiņas jau iemetas pie acīm no ciešā skata.Kāds sirms mats patrāpas. Tik ilgu tirpas nepāriet.
Gan atjās mans jātnieks,tāds stiprs,liels,bagāts(kā nu savādāk pie balta zirga tiksi),muskuļots tāds.Vai nu savādāk zirģeli pastiepsi,ja nogurs.
Un visādi savādāk ar labu metamu mietu gar sānu.

Tik jāgaida gan ilgi,bet nekas.Ir bijuši grūtāki laiki.
Nu ja arī nesagaidīšu i nekas,tomēr tālāk par citiem redzu.
Tā nu Naziic gaidīja kaķi glaudīdama līdz nodevīgs vecums iestājās,un visi vilcieni aizgāja.Arī tas kas uz Valku.
Tik vārnas ķērc,nav vērts,nav vērts!.

Te pēkšni parādās cerību pilnas skaņas:

puk puk brrr brrr

puk puk brrr brrr

...Nazīc ieklausās; jā! tās tuvojas!!!  

puk puk brrr brrr puk puk brrr brrr ...jau dzirdams aiz trejdevītā kalna...
...varbūt tas ir Sviests?
ai, nu kaut vai Sviests (Nazīc nodomā) un metas šiverēt pie pavarda!
(kartupeļi jāuzcep ) saimnieciski pie sevis nosaka Nazīc!


puk puk brrr brrr

...jau pavisam tuvu!!! tūlīt jau parādīsies pie kalna, aiz lielās egles!!  

te pēķšni, pat neatklājot cerētā precinieka aprises, aiz pēdējās egles atskan skaļš

Spudūkš!

 

Zālē tiek ieslēgta gaisma.
Drāmas starpbrīdis.
Izveidojas rinda pie bufetes un sieviešu tualetes.

Manuprāt šī izrāde jau ir kļuvusi tāda mazliet panīkusi, laiks atdzīvināt  

Skatuve noformēta kā zaļa pļava ar skaistām ziedošām puķītēm, skatuves malā pāris krūmi.pļaviņa tāda ar uzkalniņiem un nāgāzītēm.
Pa pļavu vieglītēm lēkā un dejo Brangais Trusis baltā, pūkainā flīsa kostīmā, ar smuku ļipu un mīlīgām austiņām.
Pēc laiciņa viņam pievienojas 2 studentītes (diez kuras mums te jaunākās, kas varētu puslīdz izskatīties pēc studentītēm un tādas notēlot  ). Brangais Trusis cienā studentītes ar sulīgu burkāniņu un čaukstošu kāpostiņu. Visi jautri rotaļājas pa pļaviņu.
Pēkšņi zvēriņu jautrās rotaļas pārtrauc briesmīgs troksnis un zili melnu dūmu mākonis. Zvēriņi bailēs trīcēdami noslēpjas aiz krūma.
Kad dūmi nozūd, kļūst manāmi Sviestc un Ursis uz Magones aiz tās striķītī velkot vēl vienu tādu pašu mistisku braucamo un izmisīgi meklē pareizo ceļu uz kārtējo viesu namu.

Pa to laiku, kamēr tracis rimstas, uzkalniņā paceļas dūmu mutulis!
Ja tā labi ieskatās, var redzēt, ka abas studentītes iekūrušas ugunskuru un paralēli asina milzīgu iesmu.
Brangais Trusis nojausdams ko nelabu, mēģina slēpties aiz Urša.
Sviests sakārto brilles un nosaka, ka viņam atkal jāstrādā, kamēr citi izklaidēsies.
Tad Sviests iedarbina mocikletu un pukšķinādams pazūd no redzesloka.
Atstādams vien divas izsalkušās studentes ar milzīgo iesmu pie sakurtā ugunskura,
un divus milzeņus, kuri pamīšus viens aiz otra mēģina paslēpties.

Starpbrīdis (pusdienlaiks)

nē, nu man tā Pele patīk..., un Orākuls ar