Lupatas kādas labāk nevajag

Pupiem nav ne vainas
Bet tas apģērba gabals, lai kas tas būtu...ir pilnīgs stulbums!

Apģērbu pārstrādes projekts Ulmaņbikses ar savāktiem 11 eiro nesekmīgi noslēdzis kolektīvā finansējuma vietnē Indiegogo rīkoto kampaņu, kuras mērķis bija savākt 15 150 eiro, aģentūra LETA uzzināja vietnē Indiegogo.com.

Projektu atbalstījuši divi cilvēki.

Divi āksti tomēr atradās

...un tad jūs satiekat savu iedeālo - otro pusīti, ar stilīgu somu!

ar to somu vismaz nav tik briesmīgi,kā tā...eža polsterētā

orākuli tev bima bikses...piestāvētu

Krievijas vēsture

no 9. līdz 19. gadsimtam
Pēc A.K.Tolstoja

Kāds krievu hronists rakstīja
Pirms tūkstoš gadiem jau,
Ka mūsu zeme bagāta,
Bet kārtības mums nav.

Un tad mēs lūdzām varjagus: —
Kamrades, glābiet mūs!
Ja nāksiet valdīt Kijevā,
Tad kārtība mums būs.—

Drīz atnāk valdīt varjagi.
Viens otram saka:— Klau,
Patiešām zeme bagāta,
Bet kārtības te nav.—

Sāk viņi ieviest kārtību,
Pat kristīt tautu sāk,
Bet it ne velna prātīga
Jej bogu nepanāk.

Kur vien kāds bariņi salasās,
Davai pa lampu mest.
Un, tiklīdz visi piemetas,
Davai cits citu tēst.

To padzirduši, tatāri
Uz krievu zemi jož.
Pēc stepes zirgu mīzaliem
Pa kilometru ož.

Krekst veči, bārdas glauzdami,
Un saka:— Vot tje raz!
Tepat jau bija kārtība,
Bet nu vairs nav nemaz!-

Plēš hans tik trakas nodevas,
Ka mauc vai bikses nost,
Līdz Jānis Trešais paziņo,
Ka hans var pigu ost.

Prom padzīti tiek svešnieki,
Un zeme atplaukst jau,
Bet sengaidītās kārtības
Joprojām nav un nav.

Pie viena cara kārtību
Gan tauta drusku jūt.
Sauc to par Jāni Briesmīgo,
Jo maigs viņš nemēdz būt.

Daudz sievu tam un mīļāko
Un hobiju ir daudz:
Uz mietiem draugus sēdina
Un radiniekus žņaudz.

Kad, samoduja pārdzēries,
Viņš beigts no kātiem krīt,
Ir ideāla kārtība —
Vairs valstī nav ko rīt.

Pēc viņa Boriss Godunovs
Vēl cenšas glābt, ko var,
Bet tautai diez ko nepatīk
Šis saprātīgais cars.

Vai valstī, kur nav kārtības,
Kāds zin, kas labs, kas slikts?
Un poļi Viltus Dmitriju
Mums iesmērē kā likts.

Bet viltnieks, tronī uzkāpis,
Uz galvām ļaudīm kāpj.
Un saprot pareizticīgie,
Ka viņus baigi krāpj.

Vēl vakar «urrā!» saukuši,
Nu lādas tie un spļauj,
Bāž krāsnī savu glābēju
Un pelnus gaisā šauj.

Nav atkal valstī kārtības,
Kaut caru valda daudz.
Tad Pēteris pēc kārtības
Uz Amsterdamu brauc.

Drīz, grāfiem bārdas apcirpis,
Viņš parūkas tiem dod.
Prot dzert un karot Pēteris,
Un rungu cilāt prot.

Pie viņa radās kārtība
Un kāda vēl, nudien!
Bet nomirst cars, un valdīt sāk
Gandrīz vai bābas vien.

Gan resnā vācu Anniņa,
Ko Bīrons mīļi skauj,
Gan vieglprātīgā Līziņa,
Kas valstij putēt ļauj . . .

Nav kārtības par kapeiku,
Kur valstij rubļus ņemt?
Un, savu vīru žmiegusi,
Te Katrīna sāk lemt.

Ir maiga roka valdniecei,
Bet tausta, kur kas ciets.
Caur viņas guļamistabu
Iet krievu gvardes zieds.

Un, gultā praksi guvuši,
Šie ērgļi kaujā trauc.
Nav Krievu zemē kārtības,
Bet maucības ir daudz.

Klāt drūmais Divpadsmitais gads.
Cars Aleksandrs trīc,
Kutuzovs tup aiz Maskavas
Kā āpsis, alā dzīts . . .

Bet Bonaparts, viss dūmos melns,
Uz Kremļa sienas stāv. —
Adjē!— viņš saka,— Rauj jūs velns!
Tāds bardaks redzēts nav!—

Bet mūsējie drīz Parīzē!
Kas uzdzīvot šiem liegs?
Tur katrā prieka iestādē
Ir kartība, ka prieks!

Miers atkal valda Krievijā,
Un atkal zeme zied.
Bet šajā zemē dīvainā
Viss ačgārni vien iet.

Nāk valdnieki un ministri
Un gudras runas tur,
Bet vezums stāv, kā stāvējis,
Un nekustas nekur.

Nav Krievu zemē kārtības,
Bet doma spārno mūs,
Ka gan jau kādreiz kārtība
Šai valstī tomēr būs!