Radio Sviestc XII

Un šo "Skaistuļu" orģinālās plates vispār maksā kosmosu, zem 50 euro neko nedabūt!

Psec! Kurp gan mēs ejam?

Ar Labunakti Rīga! Ar Labunakti Latvija!

Eh, Tu, krējuma atlieka... neko sirsnīgu neuzliki Georgam vārda svētkos!! Proties jel!

Orākul, man ne viens vien Juris/Georgs draugos/paziņās, tāpēc -

u154 rakstīja:Eh, Tu, krējuma atlieka... neko sirsnīgu neuzliki Georgam vārda svētkos!! Proties jel!

Radio klausītāju vēlmes = likums studijā strādājošam DJ!




P.S.
Un arī samnieku karogs fonā, nu lai Gaviļnieks neaizmirst, kam ir kalps.

Nu, izskatās, ka Tu tomēr esi Cilvēks. A savādāk būtu savtīgāk šo jautājumu pavērsis un ielicis šo te:

Labrīt Rīga, Labrīt Latvija!

Labrīt Labie Cilvēki ( uz nelabiem šis sveiciens neattiecas )!

Turpināsim ar mierīgu nakts mūzikas noskaņu,
lai tiem kam ir vēlme sist, durt, spridzināt un t.t. slepkavot,
tā, kaut nedaudz mazinātos, varbūt...

Labrīt Rīga! Labrīt Latvija!

Pareizs laiks Studijā - vienmēr ir Pareizs!

Atsaucoties uz neskaitāmajiem Mūsu radio klausītāju lūgumiem, šodien mēs parunāsim par
Jāņa Zābera daiļradi.

Jānis Zābers ir dzimis 1935. gadā Meirānu pagasta zemnieku saimniecības "Vecais ceplis". Īpašnieka Oskara Zābera un un viņa sievas Emmas ģimenē. Jau mazotnē spēlēja flautu pikolo, tad cītaru Zāberu ģimenes mūzikas kapelā. Mācījās Meirānu pamatskolā, apguva klavieru un ģitāras spēles pamatus, dziedāja skolas korī, sarīkojumos arī solo. 1953. gadā sāka mācīties Lubānas vidusskolā, kur dziedāšanas skolotāja Mirdza Tetere mudināja tālāk izkopt balsi.Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā (pedagogi Jānis Čaušanskis, Ksenija Trempanovska, 1954-1957). 1957. gadā viņš sāka studijas Latvijas Valsts konservatorijas vokālajā nodaļā pie Aleksandra Viļumaņa.

1960. gadā, mācoties 3. kursā, dziedātājs kļuva par Operas un baleta teātra solistu. Debija uz lielās skatuves bija Nerabots Riharda Štrausa operā Salome, kam sekoja Fausts Šarla Guno Faustā, Gatiņš Felicitas Tomsones Pūt, Vējiņi, Vladimirs Aleksandra Borodina Kņazā Igorā. Pēc studiju beigām 1961. gadā viņš turpināja strādāt Operas un baleta teātrī, piedalījās Sergeja Prokofjeva operas “Karš un miers” izrādē, dziedāja Bazilio lomā V.A. Mocarta Figaro kāzas, Anatolija lomā Ivana Dzeržinska Cilvēka līmenī.
Zābers 1964. gadā dziedāja Itālijā iestudētās Rūdolfa un Kavaradosi lomas (1964), tad piedalījās latviešu autoru oriģināldarbu iestudējumos — Antiņa lomā operā Arvīda Žilinska operā Zelta zirgs (1965).

Vēlāk izpildīja Alfrēda lomu Džuzepes Verdi operā “Traviata” (1968), Turida lomu Pjetro Maskanji operā “Zemnieka gods” (1967), Pinkertona lomu Pučīni M-me Butterfly (1966) un Hermaņa lomu Pētera Čaikovska operā “Pīķa dāma” (1966), Klaida lomā Vitauta Klovas operā “Amerikāņu traģēdija” (1969). Zābers sniedza arī atklātus koncertus, uzstājās radiopārraidēs un piedalījās kā solists Latvijas PSR delegācijas sastāvā 1967. gada starptautiskajā izstādē EXPO Monreālā, 1968. gadā Latvijas kultūras dienās Somijā, 1969. gadā Latvijas kultūras dienās Rostokā, VDR. Par pēdējo tenora lomu Rīgas operteātrī kļuva Andrejs Hovanskis Modesta Musorgska operā “Hovanščina” 1970. gada decembrī.

1973. gada 25. martā miris no smadzeņu audzēja.

Tā lūk...
Un ir labi, ka mēs atceramies...

Turpināsim ar klasiku, nu visiem zināmo.




P.S.
Caurais Spaini, Tu taču dzīvo Siguldā?
Iespējams ka tikai tagad man radās izpratnes brīdis par to, no kurienes man ir Estonia mūzikas atskaņošanas komplekts.