Darbības, kas Latvijas attīstību gremdē un pazemo!

Melns rakstīja:

Orākuls rakstīja:

Melns rakstīja:

Orākuls rakstīja:Godīgi sakot - vienalga
Cik nu esmu dzīvojis, tik maksājis, bet pretī neko neesmu saņēmis - un arī nevajag
Skaidrā naudā ir spēks, un starpnieki vērtības koriģēšanai nav nepieciešami.
Kamēr visas nozares nav līdzvērtīgos novērtēšanas principos, man ir vienalga ko tur tajā ''valstī/valdībā'' tie ''cilvēki'' lemj.
Sāp tikai divas lietas - militārisms un augļošana.
Tas arī iznīcina un degradē cilvēci.
Bet tas ir globāli.

Neatceros, kas to tika teicis, bet runa bija par nacistiem. Teksts, tipa: "Kad viņi atnāca pēc komunistiem, tad es sev teicu, mani tas neskar, jo es neesmu komunists. Kad viņi atnāca pēc židiem, tad es sev teicu, mani tas neskar... Kad viņi atnāca pēc manis, tad nebija neviena, kam mani aizstāvēt." Viensētnieciskums. Mietpilsonība. Un to izmanto VID un tie paši sliktie augļotāji, kuri netieši barojas no nodokļiem ... Kad atnāks pēc Tavas skaidrās naudas ... Būs kāds, kurš būs gatavs Tevi aizstāvēt? Jeb šakāļiem būs kārtējo reizi pilnīgi brīvas rokas uzspļaut jebkuriem likumiem attiecībā pret Tevi? Un vai Tev kkā palīdzēs Tavs princips "ideālais vīrietis + ideālā sieviete = ..."?

Redzi - Tu uzskati, ka neskaidra/skaidra nauda ir vērtība.
Un visticamāk to uzkrāj, ja reiz baidies par tās pazaudēšanu
Bet vērtīgākais cilvēks, kā jau teicu ir tāds, kurš naudu ( vērtības ekvivalentu )
ko ir ieguvis par savu darbu, novirza kāda cita apmaksai.
(nopērk no kaimiņa maizi, aiziet pie sava friziera, samaksā savam dakterim ...etc )
Tā iegūst visi, nevis tikai Tavs konts vai zeķe, par kuru Tu drebi.

Bet vērtīgākais cilvēkā ir pieredze, zināšanas un attieksme, kā arī prognozējama stabilitāte visā minētajā.
Un to neviens nekad nevar atņemt, bet par to ir gatavi maksāt jebkur/jebkā.

Tie ir maldi, uzskatīt, ka Tev ir kkas tāds, ko Tev nekad nevar atņemt. Jā, atņemt nevar, bet par bezvērtīgu padarīt var vienmēr. Gribu redzēt, kā Tu pārdosi savas nenovērtējamās prasmes ... Против смерти и тюрьмы не зарекайся. Un nonākt TUR LV nemaz nav tik neiespējami, pat, ja uzskati, ka Tevi tas nekad neskars. Unpat tad, ja zini, ka ne pie kā neesi vainīgs.

Nevajag baidīties nāves.
Vajag bīties stulbuma

Šiem 4-5 TV raidījumiem būšu skatītājs
Raidījumu laiku izcēlu ar Bold.
Info pārpublicēts no Guntis Bojars FB profila:

"Žurnālistiskā operācija Jūrmalā “Bistro Frics”.
Atklājam, kas Latvijā nogalina mazo biznesu!

Jūrmalas centrs. Jomas iela. Jauns sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums šovasar, ar nosaukumu bistro “Frics”. Iespējams, kāds no jums pat šovasar tam ir gājis garām, un, iespējams, pat pagaršojis, kā garšo “Frics superlielie frī kartupeļi ar dažādām mērcēm”. Biznesa ideja aizgūta no Rietumeiropas, kur dažādās pilsētās Briselē, Amsterdamā uz ielu stūriem ir nelielas frī kartupeļu tirgotavas.

Šajā nav nekas neparasts, jo Latvijā katru dienu gan kāds mazais bizness veras vaļā, gan arī veras ciet, neparastais ir tas, ka bistro šoreiz atvēruši Latvijas televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnālisti. Un ne tāpēc, lai piepelnītos, bet saprastu, redzētu un izjustu mazā biznesa aizkulises – birokrātiju, korupciju un biznesa perspektīvu.

Darbā tika pieņemti reāli darbinieki, kas par operāciju neko nezināja. Operācijas laikā paši žurnālisti “uzsūtīja” uzņēmuma dažādam pārbaudes un veica vēl virkni eksperimentu.
Šī ir vērienīgāka “Aizliegtā paņēmiena” operācija šī raidījuma vēsturē, iespējams, arī mūsdienu Latvijas žurnālistikā. Kopumā tā ilga vairāk nekā četrus mēnešus, iesaistīti tika apmēram 20 cilvēki, tika veikti vairāk nekā 100 slēpti ieraksti.

Galvenais apsvērums, kāpēc šajā gadījumā izvēlēts šāds žanrs, ir tas, ka cilvēki bieži žēlojas un sūdzas, cik sarežģīti ir būt mazajam uzņēmējam, taču tajā pašā laikā, kad jāatklāj konkrētas situācijas televīzijas kameras priekšā, saka, ka tomēr labāk nē. Un saprotami, viņam šajā vidē jāturpina dzīvot un sadzīvot.

No secinājumiem intrigai pagaidām minēšu tikai vienu faktu. Proti, vairāk nekā divu mēnešu ilgā bistro darbības laikā tirdzniecības atļauju tā arī neieguvām, lai arī to ļoti vēlējāmies. Un vēl - prognozēju, ka dažiem ierēdņiem pēc operācijas nākšanas gaismā derētu padomāt, vai viņiem turpināt darbu attiecīgajos dienestos.
Pirmais raidījums pirmdien, 2.novembrī, LTV1, 19.30

Ar šo “Aizliegtā paņēmiena” īstenoto operāciju “Bistro Frics” aicinu arī reālos uzņēmējus dalīties savā pieredzē par šādu tematu loku, kas būs atspoguļots piecās sērijās visa novembra garumā.
Dalīties var arī anonīmi, sabiedrisko mediju portālā lsm.lv, vai guntis.bojars@ltv.lv, vai arī var rakstīt Guntim Bojāram, šeit, Feisbukā.

1.sērija. Mazā biznesa uzsākšana. Vai tiešām valsts un pašvaldības ir izdarījušas visu, lai tas būtu vienkārši, ātri un lēti? Nevajadzīgi birokrātijas šķēršļi būvvaldēs, pārtikas aprites uzraudzības dienestos. Starpnieki, kas no tā gūst ievērojamu labumu.

2.sērija. Kur ņemt naudu un cik daudz to vajag? Kādi atbalsta mehānismi pieejami un komercbanku loma mazā biznesa attīstībā. Dod vai nedod kredītus?

3.sērija. Vai iespējams tikt pie labiem darbiniekiem? Kāpēc viņiem jāstrādā par minimālo algu un kāpēc uzņēmēji tā cenšas algu maksāt aploksnē?

4.sērija. Kontrolējošie dienesti un korupcija tajos. Kāda ir sodu politika, ja mazais uzņēmējs ir kļūdījies vai ko izdarījis nepareizi? Ierēdņu vara par mazo biznesu.

5.sērija. Nodokļu politika. Cik liels vai mazs tad ir kopējais nodokļus slogs Latvijas mazajam uzņēmējam, ja salīdzina ar citām valstīm."

Ļoti interesanti!
Vienīgi pirmais jautājums, kas nāk prātā -
kur šis raidījums ņēma finansējumu?

Ja jau reiz pieķēra, tad varēja arī sarakstiņu ar uzņēmumiem kas sevi slavē, bet taisnību dzēš

Nu ko maksāsim arvien vairāk...

http://brivbridis.lv/nepatikamas-zinas-visiem-auto-ipasniekiem-latvija/

PS: kāpēc gāzes akcīzi tik dramatiski ir jāpaceļ? "...., kā arī sašķidrinātajām naftas gāzēm no 161 eiro līdz 206 eiro par 1000 kilogramiem."

jim-beam rakstīja:Nu ko maksāsim arvien vairāk...

http://brivbridis.lv/nepatikamas-zinas-visiem-auto-ipasniekiem-latvija/

PS: kāpēc gāzes akcīzi tik dramatiski ir jāpaceļ? "...., kā arī sašķidrinātajām naftas gāzēm no 161 eiro līdz 206 eiro par 1000 kilogramiem."

Tikko pamodies? http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/cels-akcizi-alkoholam-naftas-produktiem-elektroniskajam-cigaretem-un-smekejamai-tabakai.a145755/

2016. gada 10. februāris (piemēram)

Sieva:
- mums saplīsusi veļas mašīna!
vajadzētu izsaukt meistaru...

Vīrs:
- šomēnes noteikti nē!

Sieva:
- kā? kāpēc? kā lai mēs tagad mazgājam veļu?

Vīrs:
- mums šomēnes jau jāpērk 2015. gada Ziemassvētku dāvana!!!


Idiotisma kalngals - reklāmraksts par to, kā ZS brīnumu jāpērk kredītā!

Interesanti, līdz kam vēl deģīši aizdomāsies?

Nu lūk! Mācaties!
Tas jums nav nekāds kapitālisms, tas nav nekāds brīvais tirgus,
tā nav arī ierasta biznesa izpratne!



ak, jā...atvainojos...tā tomēr ir biznesa izpratne!
es filmā redzēju, ka tāds ir narkotiku pārdošanas protokols -
kad vieni vīri otriem pasaka ''kā būs''

nu..lai darījums vispār notiktu!

Es te tā padomāju...
Apskatiet manu iepriekšējo postu.

Ja reiz Orākuls nevar prognozēt, cik viņam izmaksās miskastes izvešana,
tad KĀ VNĪ var garantēt kaut kādu konkrētu ietaupījumu spainī ar cauru dibenu?

Vot izskaidrojiet muļķim!

YES! Valsts sektors uzvar komercsektoru!
Jautājums tikai....kurš tad to naudu pelnīs un strādās?

Paturpinot iepriekšējā posta tēmu...

Lai privātajā sektorā darbinieks nopelnītu minimālo algu, kas kopš gada sākumā ir 370 eiro mēnesī, darba devējam kopā ar nodokļiem ir jāizmaksā 458 eiro, no kuriem uz rokas darbinieks saņem 272 eiro. Tas nozīmē, ka gandrīz 200 eiro aiziet nodokļos. Līdz ar to, lai vienam sabiedriskā sektora darbiniekam varētu izmaksāt vienu minimālo mēneša algu ar visiem nodokļiem, vienam privātā sektora darbiniekam ir jāstrādā 2,5 mēnešus par minimālo algu. Protams, šādi tiešā veidā valsts un pašvaldību budžetā netiek paredzēti līdzekļi darbinieku atalgojumam, bet tas ir vērā ņemams salīdzinājums.

Un tad jautājums - cik lohiem, cik mēnešus ir jāstrādā,
lai nodrošinatu algu šādai būtnei???

Uzņēmēja: «Attopieties politiķi, ierēdņi un visi tie, kas tajā pusē».

Iepostētajā rakstā praktiski nekā nav... izlasiet To 10lpp vēstuli word'ā,
tas ir To vērts

Piekrītu, praktiski visam.

Mani gan vairāk interesē, ko viņa ar tādu vēstuli cer panākt
Bet ok - nocitēsim te - lai vismaz Gūgle indeksē!

Labdien!

Mani sauc Linda. Vēlos dalīties savās pārdomās, kas radušās, darbojoties privātajā sektorā, vadot vidēji mazu uzņēmumu.

Kāds noteikti pavīpsnās, sakot veltīgi tērē savu laiku un nervus, kāds teiks, ka esmu stulba, jo nesaprotu, ar ko riskēju, nu un būs noteikti arī citi viedokļi, taču man gribētos ticēt, ka būs arī tādi, kas sapratīs, par ko ir šis stāsts.

Esmu ilgi vērojusi, pārdomājusi, arī izdarījusi secinājumus, no kuriem viens ir, ka nevēlos sev "uzaudzēt tik biezu ādu", lai nospļautos un pateiktu, ka man vienalga. Vēl nē.

Ir daudz ko teikt par nejēdzībām, kas notiek mūsu valstī, tiek kultivētas un uzskatītas par normu no ierēdniecības puses, runājot gan par sīkām ikdienišķām lietām, gan arī lielākām globālām.

Šoreiz par uzņēmējdarbības vidi. Nerakstīšu abstrakti, bet izmantošu salīdzināšanas metodi.

Salīdzināt valsts un uzņēmēja attiecības 2 kaimiņvalstīs - Latvijā un Igaunijā, man ir diezgan vienkārši, jo abu pilsētu galvaspilsētās esmu atvērusi identiskus uzņēmumus sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kurus šobrīd arī vadu. Tātad, nesalīdzinu kaķus ar suņiem, bet gan "dvīņu" uzņēmumus Latvijā un Igaunijā.

Abi uzņēmumi veidoti "no nulles", sākot ar uzņēmuma dibināšanu.

Latvijas uzņēmumā šobrīd nodarbināti 24 cilvēki, Igaunijas uzņēmumā šobrīd strādā 16 darbinieki.

Tātad, būtiskākā atšķirība ir valsts attieksmē pret uzņēmēju.

Latvijā bāzes sajūta, no kuras izriet visas pārējās, ja es nodarbojos ar uzņēmējdarbību, es pilnīgi noteikti apzogu valsti, nemaksāju nodokļus un daru vēl veselu virkni lietu, kas neatbilst normatīvajiem un dažādiem citādiem aktiem, kuri ļoti bieži ir novecojuši vai arī tos ir uzrakstījuši cilvēki, kuriem nav sapratnes par konkrēto industriju vai ir vāja nojausma par to.

Tātad pašos pamatos, es jau esmu vainīga ierēdņu acīs. Nesakiet, ka tā nav. Veiciet aptauju un iegūtie dati varētu pārsteigt valsts institūcijas, bet ne uzņēmējus.

Igaunijas bāzes sajūta - pēc murgiem, ar kuriem saskaros Latvijā, un uz kuriem man ir jāreaģē gribot negribot - es atgriežos šeit, Igaunijā, kā sanatorijā un valsts ir priecīga, ka es kā ārzemniece viņu valstī nodarbojos ar uzņēmējdarbību. Domāju, ka vietējiem uzņēmējiem šī sajūta varētu būt vēl komfortablāka.

Kad sāku darboties Igaunijā, vietējie uzņēmēji, grāmatveži, juristi, atbildīgo institūciju darbinieki skatījās uz mani kā uz citplanētieti, jo es tiešām nevarēju noticēt tam, cik lietas notiek vienkārši, ātri un bez liekiem sarežģījumiem, arī problēmas vai pārpratumus, kas radušies, iespējams atrisināt konstruktīvi.

Minēšu konkrētus piemērus, lai būtu saprotamāk.

GRIBI REĢISTRĒT UZŅĒMUMU?

Lai atvērtu uzņēmumu Igaunijā, nepieciešamas aptuveni 30 minūtes. Ja esat ārzemnieks - maksimums 3 stundas. Lai gan oficiāli ir noteikts, ka uzņēmuma reģistrācijas numuru piešķir 5 dienu laikā, praksē tas notiek 1 (vienas) dienas laikā, jo šeit ierēdņi ir ieinteresēti, lai uzņēmēji strādātu.
Latvijā šis process ir laikietilpīgs un ļoti birokrātiski absurds. Tie, kas ir dibinājuši savus uzņēmumus, zina, par ko es domāju, par pēdiņām nosaukumos un lielo burtu nevietā, ieskaitot.

"MORZAS ĀBECE" VAI KĀ PAŠAM SEV PALĪDZĒT?

Latvijā vairākkārtīgi lūdzām dažādu institūciju pārstāvjus restorāna tapšanas laikā sniegt konsultācijas, lai pēc iespējas visu izdarītu atbilstoši spēkā esošajām prasībām. Atteikumi, sakot, atveriet, mēs pēc tam aiziesim un paskatīsimies, pārbaudīsim, vai esat pareizi iztulkojuši to, kas rakstīts n-tajos noteikumos, prasībās un visādos citādos dokumentos.

Ko dara uzņēmējs? Tie, kuriem mazāk naudas, paši mēģina izburties cauri "morzas ābecei", kuriem vairāk - algo konsultantus.

Gala iznākums būs diezgan līdzīgs. Vienmēr atradīs, par ko piekasīties (ar lielāku vai mazāku pamatojumu), būs jāuzklausa dažādas kritiskas piezīmes (ar katru nākamo pārbaudi jau zini, ka labāk "turēt muti", piekrītoši māt ar galvu, radot ierēdnim sajūtu, ka viņš 200% zina labāk). Diskutēt ir aizliegts, jo no tā visticamāk būs atkarīgs, vai jūs tikai pabrīdinās, ka slikti ievērojat kādu no noteikumiem, vai uzliks reālu naudas sodu.

Ir institūcijas, kas netiešā veidā pārbaužu laikā piedāvā izmantot "ārpakalpojumus", tā sacīt, mēs pārzinām visu "morzas ābeci" no sākuma līdz galam un nekādām problēmām nākotnē rasties nevajadzētu.

Pastāv nenormāls birokrātijas slogs, uz ko parazitē ierēdņi, kuriem pašiem vai pastarpināti ir uzņēmumi, kas nodrošina vajadzīgās jomas sakārtošanu par naudu.

Vai tas ir normāli?

Igaunijā, jau zinot kā bija Latvijā, domāju nu tik būs... Nezinu, pagājis gads, varbūt vēl nav sācies? Bet varbūt arī nav kam sākties, jo sistēma darbojas citādāk?

Manas bažas šeit, ne savā valstī, bija krietni lielākas, taču rezultāts negaidīts. Bija un ir iespējams sazināties ar atbildīgajām institūcijām un konsultēties pa telefonu, elektroniski vai tikties klātienē un noskaidrot atbildes uz esošajiem jautājumiem, un darboties mierīgi.

LAIPNI LŪDZAM!

Pēdējā pusgada laikā Latvijas uzņēmumā pabijuši pilnīgi visi kontroles dienesti, un ierodas ar apbrīnojamu precizitāti, katram dienestam savs intervāls apciemojumiem.

Mēs jau jokojam, ka vienīgie, kas vēl nav bijuši, ir Dzīvnieku aizsardzības biedrība. Nu laikam tādēļ, ka biedrība

Igaunijā - ne čiku, ne grabu. Neviens.

MERRY CHRISTMAS VAI VALSTS VALODAS DIENESTS

Esmu latviete, esmu lepna par to, jo mūsu nav daudz.

Jā, piekrītu, ka latviešu valodai ir jādominē komunikācijā, taču, atvainojiet, manuprāt, visam ir savas robežas.

Mūsu uzņēmumā ieradās valodas inspektors, tika sastādīts protokols, izteikts brīdinājums un uzlikts par pienākumu novākt sekojošus uzrakstus:
- uz durvīm PUSH (“Grūst”) un PULL (“Raut”)
- uz logiem MERRY CHRISTMAS! (“Priecīgus Ziemassvētkus!”)
Bonusā - jāuzklausa komentārs, ka konkrētā persona katru dienu staigā pa šo ielu un visu redz, kas notiek. Nu pilnīgi kā bērnībā, kad tētis vai mamma aizrādot, pakrata pirkstu - nu, nu, nu... - nedari blēņas, es tāpat visu uzzināšu.

Uzraksti PUSH un PULL nepamanīti bija noturējušies 3 gadus, līdz beidzot tos atrada

Saviem ārzemju draugiem un kolēģiem vienmēr esmu stāstījusi, cik forši, ka esam mazas tautas pārstāvji, jo zinām nu vēl vismaz vienu, divas, pat trīs svešvalodas. Ar šiem diviem vārdiem un “MERRY CHRISTMAS” acīmredzot ir problēmas.

Manuprāt, nevajadzētu absolūti visām normām, kas kādreiz uzrakstītas, pieiet ar tik lielu burta kalpību. Inspektori, zināt kas ir fleksibilitāte?

Ja es vēlētos pasveicināt Rīgas tūristus, izvietojot restorāna skatlogos uzrakstu "Labdien!" dažādās valodās, nu kādās 30 pieņemsim, tad tas dizainiski, manuprāt, izskatītos briesmīgi un smieklīgi, jo 51% no skatloga aizņemtu uzraksts "LABDIEN!" un 49% man būtu jāiekļauj visu pārējo valodu sveicieni.

Nu, manuprāt, absurdi.

Igaunijā par vēlējumu skatlogā "MERRY CHRISTMAS!" gan ārzemnieki, gan vietējie restorāna apmeklētāji ļoti priecājās, uzraksti PUSH un PULL stāv vēl joprojām.

Jūs jautāsiet, varbūt igauņiem vienaldzīga sava valoda vai nav Valsts valodas dienests? Nebūt ne.

No šī dienesta Igaunijā saņēmu vēstuli ar aizrādījumu par vienas normas neievērošanu. Sazinoties telefonisku, izskaidroju specifiku, vienojāmies par kompromisu, veicām papildinājumus, nobildējām rezultātu un elektroniski nosūtījām dienestam apstiprinājuma bildi, kas esam izpildījuši to, par ko vienojāmies.

DO YOU SPEAK ENGLISH?

Ja jau sāku par valodu, tad nedaudz paturpināšu citā aspektā.

Tā kā nerunāju igauniski, tad visās Igaunijas valsts institūcijās ar mani komunicē angļu vai krievu valodās. Šādu institūciju ir bijis pietiekami, lai pārliecinātos par ierēdņu valodas prasmēm un sajūtu, ka ir pilnīgi normāli komunicēt vēl kādā citā valodā, izņemot igauņu. Nav radies nekādu barjeru, nav bijis nepieciešamības izmantot tulka pakalpojumus komunikācijā.

Pats par sevi saprotams, ka Latvijā ar ierēdniecību komunicēju latviešu valodā. Interesanti būtu uzzināt, kā ir ārzemniekiem.

ESI GATAVS? VIENMĒR GATAVS!

Retoriski jautājumi par komunikācijas veidu.

Kāpēc Igaunijā 99% gadījumu komunikācija notiek elektroniski?

Ja būs nepieciešama tikšanās, tad tiks nolikts tikšanās laiks, minēts iemesls, norādīts, kādus dokumentus nepieciešams sagatavot.

Kāpēc Latvijā 99% gadījumu, kad ierēdņi vēlas tikties, kontrolēt, pārbaudīt, viņi ierodas un mums ir jābūt gataviem nekavējoties atbildēt uz jautājumiem, uzrādīt dokumentus, atcelt visas savas iepriekš plānotās darīšanas utt.?

Un šī prakse man vienmēr ir likusies dīvaina.

Nu vai tiešām Latvijā uzņēmējus uzskata par tik stulbiem, slinkiem, nevīžīgiem un vēl nezin kādiem, lai "darbotos pēc standartiem" tikai brīžos, kad notiek pārbaudes?

Atbildiet man, lūdzu, kāds valsts sektora pārstāvis, kas būtiski mainītos, ja ierēdņi pieteiktu savas vizītes 3 vai 5 darba dienas iepriekš?

Es jums atbildēšu, kā uzņēmēja, kas mainītos man. Es ieplānotu Jūsu vizīti, noteikti personīgi mēģinātu būt klāt un sagatavotu bez steigas dokumentāciju, kuru vēlaties redzēt vai pārbaudīt. Un šādas tikšanās būtu daudz produktīvākas, konstruktīvākas un aizņemtu mazāk laika.

Šobrīd mēs esam nevienlīdzīgās pozīcijās. Ierēdņi zina par to, ka tiekas ar mums, jo viņi taču ierodas, bet mēs to uzzinām tikai tad, kad viņi ir ienāk pa durvīm uz tikšanos, kura mums nav ieplānota.

Nu gluži kā padomju laikos pionieriem, kuriem vienmēr bija jābūt gataviem, tā jābūt arī mums!

VAI TEV IR FISKĀLO ČEKU KRĀTUVE?
Pirmo reizi ar fiskālā čeka neesamības varbūtības teoriju es saskāros pirms vērām vaļā restorānu Latvijā. Kases sistēmu bijām iegādājušies no Eiropas kompānijas, kas uzstāda speciālas sistēmas restorāniem. Mēs ilgi viņiem nevarējām izskaidrot, kas ir fiskālais čeks. Toreiz vēl ļoti nobrīnījos, kā tad tā? Uzstāda sistēmas dažādās valstīs un nezina neko par fiskālo čeku?

Otro reizi es paliku mēma uz brīdi un pat mēģināju igauņiem paskaidrot, ka viņi kaut ko nesaprot. Izrādās, ka nesapratu es.

Igaunijā neeksistē fiskālais čeks.

Man nav jākrāj milzu papīru kalni, lai kaut kādā brīdī Valsts ieņēmumu dienestam pierādītu, ka es neesmu zaglis. Igaunija uzticas tam, cik lielu apgrozījumu uzņēmums uzrāda katru mēnesi. Pietiek ar apgrozījuma uzskaiti vienkāršā formātā.

Latvijā man šāda fiskālo čeku krātuve ir! Nemaz nerunājot par to, ka ir dokumenti, kas jākrāj no 5 līdz pat 10 gadiem! Starp citu, lai būtu, kur novietot visus dokumentus, kas jāuzglabā, šogad noīrējām papildus telpu. Nu, par saviem līdzekļiem, protams!

MĒS UN JŪS

Parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu. (Nedaudz ironijas - tik lielas celtnes un autoparka Tallinā nav nevienā vietā, pat lidosta ir mazāka.)

Salīdzinājumam.

VID 2014.gadā strādāja ap 4100 darbinieki Latvijā, Igaunijas Nodokļu un muitas departamentā uz 2013.gada 1.martu bija 1545 darbinieki.

Būtu interesanti salīdzināt uzņēmumu skaitu, kas darbojas abās valstīs, ieņemtos nodokļus un citus datus, kas ļautu mums izdarīt secinājumus un salīdzināt abu kaimiņvalstu darbības efektivitāti šajā sektorā.

Igaunijā uzņēmumu apkalpo grāmatvede ar 20 gadu pieredzi, tāpat arī Latvijā. Bez mūsu uzņēmumiem tiek apkalpoti arī citu sfēru uzņēmumi, līdz ar to kopaina ir reāla.

Šo 20 gadu laikā Igaunijas grāmatveža apkalpotajos uzņēmumos Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvji ieradušies 1 (VIENU) reizi. Un, ticiet man, tas nav bijis slinkuma dēļ, sistēma darbojas savādāk.

Visa komunikācija notiek elektroniski, nepieciešamie dokumenti pārbaudēm tiek iesūtīti elektroniski. Notiek sadarbība, nevis nemitīga kontrole, pārvietojoties no viena uzņēmuma uz otru, patērējot milzīgi daudz lieka laika un līdz ar to arī resursus.

Īsumā par to, kāda bija mūsu pēdējā saskarsme ar Valsts ieņēmumu dienestu Latvijā.

Divi ierēdņi ierodas uzņēmumā, pieprasa uzrādīt veselu virkni dokumentu, tajā skaitā fiskālos čekus, kas tiek salīdzināti ar kontrolpirkumu čekiem, kas sakrāti ilgākā laika periodā.

Tiek fotografēti darba grafiki, jo noteikti taču šeit ir jābūt nodarbinātiem nelegāliem darbiniekiem, vai darbavietā atradīsies kāds, kurš nav grafikā, vai vēl velns viņu zina kas!

Tiek veiktas darbinieku aptaujas - kādas alga, kā izmaksā, cik garas stundas strādā. Mīļā valsts, Jūs nekad neesat padomājuši, ka ar šādām savām darbībām jūs mani kā uzņēmuma vadītāju degradējat manu darbinieku acīs?

Tātad pēc visas izrādes uzņēmumā, es tieku izsaukta uz VID viņu norādītā laikā. Vai kāds no ierēdņiem kontrolētājiem ir kādreiz padomājis, ka ierēdņiem vajadzētu pielāgoties uzņēmēju iespējām tikties, nevis otrādi.

Lai paņemtu līdzi visus dokumentus, ko pieprasa VID, nepieciešams līdzi ņemt vismaz vienu spēcīgu vīrieti, kurš to visu var aizstiept līdzi norādītājai vietai.

Tikšanās laikā aptuveni 1 stundu tika salīdzinātas uzņēmumā ienākošās pavadzīmes ar darba grafikiem. Vai pavadzīmes ir parakstījusi persona, kas tajā dienā uzrādīta darba grafikā kā nodarbināta uzņēmumā.

(Piebildīšu, ka Igaunijā gan paraksti uz pavadzīmēm, gan darba grafiki tiek uzskatīti par uzņēmuma iekšējās komunikācijas dokumentiem.)

Ja kādu interesē, kā es jutos šo stundu, tad es varu atbildēt vienā vārdā. PAZEMOTA.

Lieki piebilst, ka neko neatrada, jo mēs savā uzņēmumā Latvijā tērējam milzum daudz laika, lai visas šīs absurdās prasības ievērotu.
PAZEMOTA par to, ka man neuzticas, ka urķējas, meklē, atļaujas izteikt komentārus, kurus man pat grūti atkārtot un komentēt.

Jūs droši vien atceraties to sajūtu skolā, kad sēžat klasē, kurā ir kapa klusums, jo neviens nevēlas būt izsaukts tikai dēļ kādas neveiklas kustības. Klases priekšā pie galda sēž neapmierināta skolotāja, pāršķirsta burtnīcas ar tikko izlabotiem kontroldarbiem un izmet pa kādam "viedam" komentāram vai "jociņam". Tur - VIDā - es to sajūtu dabūju atpakaļ. Atmiņas par skolu

Par VID šobrīd droši vien varētu rakstīt un rakstīt, runāt un runāt. Protams, bez šiem sīkumiem, ir jau vēl arī LIELIE JAUTĀJUMI.

Nu un kā tad tā var būt, ka tie, kas ir šmaukušies par miljoniem, kur it kā pierādījumi savākti, turpina strādāt... Vai tad to nevar uzskatīt par tirgus kropļošanu?

Vai lielie miljonu parādnieki, kuriem ļauj turpināt darboties, ir vienlīdzīgāki par tiem, kas dara visu iespējamo, lai nomaksātu nodokļus?
Nu un tā, lūk, ir mūsu sistēma. Man līdz galam nesaprotama.

KĀPĒC VISI GRIB ZINĀT VISU?

Vesela virkne dokumentu, kas mums tiek pieprasīti uzrādīšanai vispār un uzrādīšanai latviešu valodā, Igaunijā tiek uzskatīti par iekšējās komunikācijas dokumentiem. Tie nav jāuzrāda un nav obligāta prasība tiem būt igauņu valodā.

Tiem ir jābūt darbiniekiem saprotamiem. Respektīvi, var tikt izmantota jebkura valoda, arī japāņu, ja darbinieks saprot.

Ja nesapratīs ierēdnis, viņš uzdos konkrētu jautājumu par interesējošo tēmu un saņems atbildi.

Latvijā mums ir jāiztulko absolūti viss, lai saprastu ierēdnis, receptes un ēdiena gatavošanas gaitu ieskaitot.

KĀPĒC PELNĪT LATVIJĀ?

Igaunijā nav peļņas nodoklis.

Ir 20% nodoklis, ja kompānijas īpašnieki vēlas izņemt dividendes. Ja peļņa paliek uzņēmumā, tiek novirzīta uzņēmuma vajadzībām vai attīstībai, nodoklis nav jāmaksā.

E-...?

E-paraksts ir viennozīmīgi interesanta tēma.

Igaunijā viss labi un viss darbojas visos sektoros. Valsts ir atradusi veidu, kā iedzīvotājiem izmantot rīku, kura izveidē investēti miljoni. Bez e-paraksta Tevis Igaunijā nav.

Kā ir Latvijā? Miljoni ir investēti. Pagaidām čiks vien sanācis.

Un tā, diemžēl, ir noticis ar daudzām lietām.

Šo sarakstu es varētu turpināt vēl un vēl un vēl. Par absurdām lietām, kas notiek nepārtraukti.

Kad beidzot uzņēmēji ar ierēdņiem Latvijā samainīsies lomām? Kad valsts sāks sadarboties ar uzņēmējiem? Kad ierēdņi aptvers, ka dzīvo no nodokļiem, kurus mēs maksājam? Par maz naudas? Mainiet sistēmu, samaziniet ierēdniecību, un lūdzu ļaujiet strādāt!

Lūdzu, aizdomājieties.

Kad piegriezīsies pavisam, uzņēmīgi cilvēki sev nodarbošanos atradīs arī ārzemēs, ko pierāda kaut vai mans piemērs. Bet ko darīs tie, dēļ kuriem viss šis cirks uzņēmis apgriezienus? Vai nebūs tā, ka cirks aizbrauks un klauni paliks?

Diemžēl mūsu ierēdniecība pati ir panākusi situāciju, kad mēs atrodamies nepārtrauktā kara stāvoklī divās pretējās frontēs. To ļoti spilgti raksturoja arī mana pēdējā vizīte VID-ā. Kad norādītajā kabinetā mēs (es un uzņēmuma administratore) bijām apsēdušās katra savā galda pusē, VID darbiniece ļoti izbrīnījusies teica… Citēšu: "Kā tad jūs te esat sasēdušās? Mums jābūt vienā pusē, jums otrā!" No ko gan vairāk piebilst? Tā arī dzīvojam… Tikai cik ilgi Latvijas uzņēmēji izturēs šo ņirgāšanos?

Varbūt valstij ir vērts parēķināt, cik izmaksā neuzticēšanās Latvijas pilsoņiem, iedzīvotājiem un uzņēmējiem?

Kad darbinieks uzņēmumā ir neapmierināts ar vadības stilu, mikroklimatu, atalgojumu, kad viņš sastopas ar mobingu, emocionālu teroru un tamlīdzīgām lietām, viņš maina darbavietu un mēdz būt, ka iesūdz darba devēju tiesā. Saprotami. Paskatieties uz valsti kā uzņēmumu un saņemsiet atbildes, kāpēc cilvēki aizbrauc no Latvijas, nevēlas atgriezties, kāpēc uzņēmumu darbības tiek pārnestas uz citām valstīm, kāpēc Rīgā tik daudz automašīnas ar citu valstu numuru zīmēm un vēl un vēl un vēl...

Kādā no reizēm, kad devos no Tallinas uz Rīgu, mani uz robežas apturēja Latvijas robežkontrole. Jā, šad un tad tā tur ir, šad un tad aptur automašīnas ar ārvalstu numuriem un, jā, braucu ar auto, kuram ir Igaunijas reģistrācijas zīmes. Pēc dokumentu uzrādīšanas saņēmu jautājumu, kas mani uz mirkli apstulbināja: "Kāpēc braucat ar Igaunijā reģistrētu mašīnu?" Es pat nezinu, vai to drīkst jautāt vai nē, vai tas bija formāli vai nē, taču momentāli galvā iešāvās atbilde: "Tādēļ, ka lētāk". Labi, ka noklusēju šo atbildes daļu, diez vai mani saprastu.

Neviens jau nav perfekts un, visticamāk, likumi ir izdomāti, lai tos pārkāptu, dzīve bez tiem droši vien nebūtu tik interesanta un pietrūktu adrenalīna, taču būtu jauki, ja mēs varētu dzīvot un strādāt veselā saprāta robežās. Un es nedomāju, ka tas ir par daudz prasīts.

Es mīlu savu zemi, un man ir žēl noskatīties, kā mēs izpostām to, kas mums vēl ir palicis. Un daudz jau nekā vairs nav. Lūdzu, attopieties politiķi, ierēdņi un visi tie, kas tajā pusē!

Orākuls rakstīja:Mani gan vairāk interesē, ko viņa ar tādu vēstuli cer panākt

Kā ko??,
Orākul!... Tu mani šodien pārsteidz

Linda cenšas panākt pilnīgi To pašu, ko Tu! - lai cilvēki aizdomājas...
(Tu neaizdomājies?... ne mirkli, ne min?...).

Man šis citāts patīk:
"Kad norādītajā kabinetā mēs (es un uzņēmuma administratore) bijām apsēdušās katra savā galda pusē, VID darbiniece ļoti izbrīnījusies teica… Citēšu: "Kā tad jūs te esat sasēdušās? Mums jābūt vienā pusē, jums otrā!" No ko gan vairāk piebilst?"

Melvins rakstīja:

Orākuls rakstīja:Mani gan vairāk interesē, ko viņa ar tādu vēstuli cer panākt

Kā ko??,
Orākul!... Tu mani šodien pārsteidz

Linda cenšas panākt pilnīgi To pašu, ko Tu! - lai cilvēki aizdomājas...
(Tu neaizdomājies?... ne mirkli, ne min?...).

Man šis citāts patīk:
"Kad norādītajā kabinetā mēs (es un uzņēmuma administratore) bijām apsēdušās katra savā galda pusē, VID darbiniece ļoti izbrīnījusies teica… Citēšu: "Kā tad jūs te esat sasēdušās? Mums jābūt vienā pusē, jums otrā!" No ko gan vairāk piebilst?"

Man vairāk rodas jautājums kāpēc vispār tiek iets uz VID, ja mūsdienās viss notiek elektroniski. Tā ir cilvēku pašu stulbība, ka neuzticas elektroniskajām sistēmām un tās nelieto, visas atskaites var iesniegt un piereģistrēt elektroniski. Es pa šiem gadiem, kad esmu reģistrējusies VID ne reizi pati tur neesmu bijusi.

Drīzāk vajadzētu aizdomāties katram pašam par to, kāpēc negrib pieņemt bezkontakta sakarus ar iestādēm, bet steberē uz iestādi kā padomjlaikos stāvēt rindā

Diez kāpēc vēstules autore tad pati nelieto to e-parakstu? Iestādes ļoti labprāt ņem pretī elektroniski parakstītus dokumentus, jo tie nav jākrauj čupās arhīvā, bet uzreiz ieiet lietvedības sistēmās, tikai neviens jau nesūta elektroniski parakstītas vēstules

Melvins rakstīja:

Orākuls rakstīja:Mani gan vairāk interesē, ko viņa ar tādu vēstuli cer panākt

Kā ko??,
Orākul!... Tu mani šodien pārsteidz

Linda cenšas panākt pilnīgi To pašu, ko Tu! - lai cilvēki aizdomājas...
(Tu neaizdomājies?... ne mirkli, ne min?...).

Tad nepareizi dara.
Vienīgais pareizais solis ir publicitāte un mediji.
Tu zini, cik vispār ''valsts sektors'' saņem žēlabas un pretenzijas?
Un ja viņiem uz tām nav jāatbild likumā noteiktā kārtībā ( un uz vispārinājumiem nav )
tad visiem ir piedrāzt

Jāstrādā ir ar sevi, vai konkrētu personu.
Vai arī jātaisa publisks šovs...ja gribās uzmanību

ps. man nav personiski nekas pret Lindu, kā tādu
es runāju par to, ka cīņas metode ir pilnīgi garām

Pele rakstīja:

Melvins rakstīja:

Orākuls rakstīja:Mani gan vairāk interesē, ko viņa ar tādu vēstuli cer panākt

Kā ko??,
Orākul!... Tu mani šodien pārsteidz

Linda cenšas panākt pilnīgi To pašu, ko Tu! - lai cilvēki aizdomājas...
(Tu neaizdomājies?... ne mirkli, ne min?...).

Man šis citāts patīk:
"Kad norādītajā kabinetā mēs (es un uzņēmuma administratore) bijām apsēdušās katra savā galda pusē, VID darbiniece ļoti izbrīnījusies teica… Citēšu: "Kā tad jūs te esat sasēdušās? Mums jābūt vienā pusē, jums otrā!" No ko gan vairāk piebilst?"

Man vairāk rodas jautājums kāpēc vispār tiek iets uz VID, ja mūsdienās viss notiek elektroniski. Tā ir cilvēku pašu stulbība, ka neuzticas elektroniskajām sistēmām un tās nelieto, visas atskaites var iesniegt un piereģistrēt elektroniski. Es pa šiem gadiem, kad esmu reģistrējusies VID ne reizi pati tur neesmu bijusi.

Drīzāk vajadzētu aizdomāties katram pašam par to, kāpēc negrib pieņemt bezkontakta sakarus ar iestādēm, bet steberē uz iestādi kā padomjlaikos stāvēt rindā

Diez kāpēc vēstules autore tad pati nelieto to e-parakstu? Iestādes ļoti labprāt ņem pretī elektroniski parakstītus dokumentus, jo tie nav jākrauj čupās arhīvā, bet uzreiz ieiet lietvedības sistēmās, tikai neviens jau nesūta elektroniski parakstītas vēstules

Pag Tu laikam tad To vēstuli tomēr neizlasīji...
Viņai ir 2 uzņēmumi - viens Latvijā, otrs Igaunijā.

Tiek tieši uzsvērts, ka Igaunijā viss tiek darīts/paveikts elektroniski, nekur neejot Ko arī viņa dara!
Tur pretī Latvijā tas praktiski nav iespējams.

Orākuls rakstīja:

Melvins rakstīja:

Orākuls rakstīja:Mani gan vairāk interesē, ko viņa ar tādu vēstuli cer panākt

Kā ko??,
Orākul!... Tu mani šodien pārsteidz

Linda cenšas panākt pilnīgi To pašu, ko Tu! - lai cilvēki aizdomājas...
(Tu neaizdomājies?... ne mirkli, ne min?...).

Tad nepareizi dara.
Vienīgais pareizais solis ir publicitāte un mediji.
Tu zini, cik vispār ''valsts sektors'' saņem žēlabas un pretenzijas?
Un ja viņiem uz tām nav jāatbild likumā noteiktā kārtībā ( un uz vispārinājumiem nav )
tad visiem ir piedrāzt

Jāstrādā ir ar sevi, vai konkrētu personu.
Vai arī jātaisa publisks šovs...ja gribās uzmanību

ps. man nav personiski nekas pret Lindu, kā tādu
es runāju par to, ka cīņas metode ir pilnīgi garām

Nu kā?... bet šis (šī vēstule, vēstījums) ir nonākusi līdz mēdijiem
Mēs jau šo lasam un cepamies tāpēc...

Domāju, ka personīgu šovu viņa ap sevi nevēlas - rezultāts manuprāt ir sasniegts.
Kur vēl vairāk - manuprāt ir Ok.

Melvins rakstīja:
Pag Tu laikam tad To vēstuli tomēr neizlasīji...
Viņai ir 2 uzņēmumi - viens Latvijā, otrs Igaunijā.

Tiek tieši uzsvērts, ka Igaunijā viss tiek darīts/paveikts elektroniski, nekur neejot Ko arī viņa dara!
Tur pretī Latvijā tas praktiski nav iespējams.

jā, neizlasīju, pārbraucu ar acīm pāri, jo nespēju lasīt žēlošanos un ņerguļošanu bez faktiem, pie kam zinot to, ka visu var izdarīt elektroniski, un jau gadiem var
Tā vēstule ar autores problēmām vairāk izskatās pēc "lohiem lohu problēmas"

Jaunais ceļu nodoklis

Ja tas protams nav 1. aprīļa joks....

Ko mēs varam gribēt, ja gandrīz katrs indivīds uzskata par savu nepieciešamību dzīvot uz parāda?
Katrs domā, ka ir kungs un ''var atļauties'' tējkannu, ledusskapi, auto iegādāties parādā.
Bet tā nav - kas nav nopelnīts, tas nepienākas!
Jo pretējā gadījumā - ja šādu indivīdu savācas tuvu pie pāris miljoniem,
kas sevi dēvē par ''valsti'', kopējās attīstības un kultūras līmenis uz šo brīdi ir šāds:



...un te pat lieki būtu runāt par vienotu vērtību sistēmu izpratni,
vai pat naivu cerību uz pensiju - kā redzat...

Te jau ir runa par ko citu -
ja esi miljardiem kādam parādā, Tava valsts sen vairs nepieder Tev.
Tu vari būt cilvēks ar pašiem labākajiem nodomiem,
iet ''valdībā'' un cīnīties par kādu vienu mērķi...
Taču Tu atdursies pret to, ka apstākļi uz šo brīdi ir tādi,
ka ''valsts'' ir parādā...un ir jāpilda augļotāju iegribas.

Tā lūk. Bez tankiem, bez bumbām.

Un tas viss sākas no indivīda neizglītotības un pārspīlēta pašnovērtējuma.
Tas viss sākas no viena ego.
Un savācoties kopā daudz tādiem,
ir tādi sūdi, kādi nu tagad ir.

Es vēl saprastu, ka 1x neizdrāž.
Bet ja CSDD to uztver kā pašsaprotamu lietu ...

Vispār jau laikam iepriekšējais posts tāds sīkums vien ir
Mana neizpratne par odometru rādījumu koriģēšanu,
nespēju tam gadiem piemērot kriminālatbildības konsekvences,
ir viena no csdd drošības kampaņas sastāvdaļām...

Steidzamības kārtas skapis