Viņš Viņa Viņi Viņas jeb EGO un Pasaule

Melns rakstīja:

Pele rakstīja:

Melns rakstīja:

Tad es nesaprotu ko citu. Pēc definīcijas tādā gadījumā tonis būtu jānosaka un noteikumi jādiktē sievietēm. Tad kāpēc ir tik daudz vientuļu māšu, šķirteņu, utt.? Ceru, ka neteiksi, ka viņas pašas izvēlējās tādu likteni. Es runāju par LV.
Jā, kāpēc tik daudzas šodien dzīvo t.s. "attiecībās"? Sievietēm vairs nav vajadzīgs gredzens pirkstā un zīmogs pasē? Vīriešu ir vairākums. Diktējiet savus noteikumus!  
Ja skatāmies globāli, tad katru dienu Ukrainas austrumos iet bojā vismaz pa 5 vīriešiem precību vecumā. nav it kā daudz, bet uz pasaules taču ir arī vēl citas vietas. Afganistāna, Irāka, Somālija, utt.

Ko palīdz tas vairākums, ja lielākā daļa veči paši nezin ko grib, mētājās šurpu turpu paši pa darbiem, pa sievietēm
loģiski, ka tad labāk un stabilāk iztikt vienai pašai, nevis uzturēt kādu lupatu

Tā taču nav bijis mūžīgi. Kāpēc tāda situācija ir radusies?

Patiesību sakot, nekas jauns tas nav. Tikai sabiedrības attieksme pret to ir mainījusies.
Patin atpakaļ filmiņu uz padomju laika beigām/brīvās Latvijas sākumu, kad dzima un auga tie mūsdienu precamie. Kas tad notika daudzās ģimenēs? Tie vīrieši bija tādi, kādi bija un sievietes dzīvoja ar viņiem kopā, jo būt vientuļajai mātei bija milzīgs kauns, ja vien viņa nebija atraite un arī atraitnei daži gadi un jau jābūt jaunam vīram, ja bērni vēl mazi, citādi sabiedrība šķībi skatās. Tāpat arī būt neprecētai, ja Tev jau tuvojas 25, tas nebija iedomājams. Bija jau tāpat arī tādas, kas nospļāvās par to visu, bet lielakoties precējās ar to, kurš daudz maz likās ok un pēc tam pacieta to, ko nu apprecēja. Ar visu dzeršanu, kaušanos utt. Ko var iemācīties dēls tādā ģimenē? Ja viņš redz, ka tēvam atbildība par ģimeni tuvu nullei? Protams, bija arī pozitīvi piemēri, kad vīrieši tiešām piedalījās dēla audzināšanā, bet pa lielam vīrs mājās bija vairāk kā dekoratīvs elements - tik pat šaušalīgs, kā viss pārējais Padomju laika "skaistums" (Te nu man ienāca prātā "bagātības simbols" - tie sarkanie tepiķi pie sienas ) Iemācījās mūsu bāleliņi, ka par bezatbildību nesoda un te nu mēs esam.
Gredzens pirkstā un zīmogs pasē (Šos gan vairāk neliek) taču nedod pilnīgi neko - kas būs gājējs, aizies ar visu to. Cilvēks, kas būs gatavs uzņemties atbildību par ģimeni, darīs to arī bez kāzām. Tie laiki, kad vīrietim uzturēt ģimeni bija goda lieta, bija tik sen, ka tagad varam par tiem grāmatās lasīt. Abi pasaules kari, kad vīriešu mājās nebija, ar visu sievietei bija jātiek galā pašai, parādīja vīriešiem, ka sieviete nebūt nav nevarīgs radījums un, izskatās, ka vairums vīriešu ar to nolēma, ka kādēļ gan jācenšas, ja sieviete tāpat ar visu var tikt galā?

jim-beam rakstīja: Es ar varu pateikt nah man kāda ir jāuztur pretīm par to saņemot tikai aizrtādījumus un pārmetumus par visādām savām iegribām utt.? Tad labāk ir darīt visu pa savam un būt apmierinātam.

Kurš Tev liek precēt un uzturēt pirmo, kas pagadās? Ja Tev nebūtu tādas bailes ar sievietēm sarunāties, varētu atrast kādu, ar kuru ir +/- vienādi pasaules uzskati un dzīvot bez nekādiem pārmetumiem. Neticēsi, bet tas ir iespējams.

Rest:Art rakstīja:

jim-beam rakstīja: Es ar varu pateikt nah man kāda ir jāuztur pretīm par to saņemot tikai aizrtādījumus un pārmetumus par visādām savām iegribām utt.? Tad labāk ir darīt visu pa savam un būt apmierinātam.

Kurš Tev liek precēt un uzturēt pirmo, kas pagadās? Ja Tev nebūtu tādas bailes ar sievietēm sarunāties, varētu atrast kādu, ar kuru ir +/- vienādi pasaules uzskati un dzīvot bez nekādiem pārmetumiem. Neticēsi, bet tas ir iespējams.

A kruš ko runāja par precībām?

PS: mēs par mani nerunājam! Kā arī man nav bail! man vienkārši nav ko viņām teikt tas arī viss... (kko banālu par laikapstākļiem ārā vienmēr varu pateikt, bet tas arī ir viss kas mani varētu intresēt un kas viņai liktos aktuāls)

Rest:Art rakstīja:

Melns rakstīja:

Pele rakstīja:

Melns rakstīja:

Tad es nesaprotu ko citu. Pēc definīcijas tādā gadījumā tonis būtu jānosaka un noteikumi jādiktē sievietēm. Tad kāpēc ir tik daudz vientuļu māšu, šķirteņu, utt.? Ceru, ka neteiksi, ka viņas pašas izvēlējās tādu likteni. Es runāju par LV.
Jā, kāpēc tik daudzas šodien dzīvo t.s. "attiecībās"? Sievietēm vairs nav vajadzīgs gredzens pirkstā un zīmogs pasē? Vīriešu ir vairākums. Diktējiet savus noteikumus!  
Ja skatāmies globāli, tad katru dienu Ukrainas austrumos iet bojā vismaz pa 5 vīriešiem precību vecumā. nav it kā daudz, bet uz pasaules taču ir arī vēl citas vietas. Afganistāna, Irāka, Somālija, utt.

Ko palīdz tas vairākums, ja lielākā daļa veči paši nezin ko grib, mētājās šurpu turpu paši pa darbiem, pa sievietēm
loģiski, ka tad labāk un stabilāk iztikt vienai pašai, nevis uzturēt kādu lupatu

Tā taču nav bijis mūžīgi. Kāpēc tāda situācija ir radusies?

Patiesību sakot, nekas jauns tas nav. Tikai sabiedrības attieksme pret to ir mainījusies.
Patin atpakaļ filmiņu uz padomju laika beigām/brīvās Latvijas sākumu, kad dzima un auga tie mūsdienu precamie. Kas tad notika daudzās ģimenēs? Tie vīrieši bija tādi, kādi bija un sievietes dzīvoja ar viņiem kopā, jo būt vientuļajai mātei bija milzīgs kauns, ja vien viņa nebija atraite un arī atraitnei daži gadi un jau jābūt jaunam vīram, ja bērni vēl mazi, citādi sabiedrība šķībi skatās. Tāpat arī būt neprecētai, ja Tev jau tuvojas 25, tas nebija iedomājams. Bija jau tāpat arī tādas, kas nospļāvās par to visu, bet lielakoties precējās ar to, kurš daudz maz likās ok un pēc tam pacieta to, ko nu apprecēja. Ar visu dzeršanu, kaušanos utt. Ko var iemācīties dēls tādā ģimenē? Ja viņš redz, ka tēvam atbildība par ģimeni tuvu nullei? Protams, bija arī pozitīvi piemēri, kad vīrieši tiešām piedalījās dēla audzināšanā, bet pa lielam vīrs mājās bija vairāk kā dekoratīvs elements - tik pat šaušalīgs, kā viss pārējais Padomju laika "skaistums" (Te nu man ienāca prātā "bagātības simbols" - tie sarkanie tepiķi pie sienas ) Iemācījās mūsu bāleliņi, ka par bezatbildību nesoda un te nu mēs esam.
Gredzens pirkstā un zīmogs pasē (Šos gan vairāk neliek) taču nedod pilnīgi neko - kas būs gājējs, aizies ar visu to. Cilvēks, kas būs gatavs uzņemties atbildību par ģimeni, darīs to arī bez kāzām. Tie laiki, kad vīrietim uzturēt ģimeni bija goda lieta, bija tik sen, ka tagad varam par tiem grāmatās lasīt. Abi pasaules kari, kad vīriešu mājās nebija, ar visu sievietei bija jātiek galā pašai, parādīja vīriešiem, ka sieviete nebūt nav nevarīgs radījums un, izskatās, ka vairums vīriešu ar to nolēma, ka kādēļ gan jācenšas, ja sieviete tāpat ar visu var tikt galā?

Atbilde Tev un Pelei.
Atkal uzprasīšos uz puvušiem tomātiem un jēlām olām, bet man tomēr ir drusku citāda atbilde uz paša uzdoto jautājumu, pie tam jūsu atbildēs pagaidām nav nekā, kas liecinātu, ka mans redzējums būs kritizējams.
No mana skatu punkta izskatās tā, ka latviešu tautas uzvedības un attiecību veidošanas vēsturē pēc ulmaņlaiku (1940+) dzimušo paaudzes nospiedošā vairākuma ģimenes veidošanas modelis bija ar sievu galvenajā lomā. Tie ir tikai mani vērojumi un mana statistika, bet tomēr ... Tās paaudzes ģimenes modelis bija tāds vairākumā gadījumu. Viņu bērnu paaudze statistiski sākas pēc 25 gadiem. Tātad, 1965+ dzimušie zēni vairumā ir uzauguši pie tāda ģimenes modeļa, kur tēvs tik tiešām pilda tikai dekoratīvas funkcījas, jo ģimenes galva ir sieva (tipisks tālaika atribūts - algas atdošana sievai 100% apmērā algas dienā, ja piedāvā kādu haltūru vai pāreju darbā un citu, labāk atalgotu vietu, tad izplatītā atruna - man ar sievu jāaprunājas (lasi - atļauju jāpaprasa)). Ko izsecina šajās ģimenēs augošie zēni? Vīrišķīgs vīrietis, kurš pats ir spējīgs uzņemties atbildību par ģimenes uzturēšanu, nav pieprasīts, modē ir tikai klēpja sunīši vīrieša izskatā. Vīrietim ir jādomā ne vairāk kā par to, kā iedzīt naglu sienā vai rakstāmgaldu uztaisīt, jo vadība pieder sievietēm. Visuspēcīgais Mammis atrisinās visas problēmas, ja tādas radīsies!
Tā uzaug vesela paaudze + vēl tālaika situācija, kad es nepazinu nevienu latviešu jaunieti, kurš pie izdevības būtu atteicies no pasēdēšanas pie pudeles. Loģiski, ka situācija turpina attīstīties tai pašā virzienā, un tagad jau es personiski pazīstu vismaz 4 jaunus vīriešus, kuriem pilnīgi normāli (bez kauna, nepilnvērtības sajūtas un sirdsapziņas pārmetumiem) uztver ilgstošu dzīvi sievas/draudzenes maizē, sēžot mājās ar bērnu, kamēr sieva strādā, vai atrodoties situācijā, kad ir darbs (bakstīšanās bez normāla atalgojuma, ka tik' jādara nekas nebūtu), bet sieviete pelna nesalīdzināmi vairāk.
Tālāk būs vēl trakāk.
Kādi secinājumi? Arī sieviešu vēlme komandēt šeit nu, ne tuvu nav bez vainas, lai neteiktu vairāk.

Otrs aspekts. Vai tikai ne mūsu vecāku paaudzei (un vispirms - mātēm, tai skaitā - pašu mātēm) jums, sievietēm, būtu jājautā, kāpēc tik s*dīgus vīriešus izaudzinājušas? Un varbūt būtu arī kādi secinājumi jāizdara (un kkas jāpamaina), jo ir aizdomas, ka par jūsu dēliem sievietes runās to pašu

Melns rakstīja:

Rest:Art rakstīja:

Melns rakstīja:

Pele rakstīja:

Melns rakstīja:

Tad es nesaprotu ko citu. Pēc definīcijas tādā gadījumā tonis būtu jānosaka un noteikumi jādiktē sievietēm. Tad kāpēc ir tik daudz vientuļu māšu, šķirteņu, utt.? Ceru, ka neteiksi, ka viņas pašas izvēlējās tādu likteni. Es runāju par LV.
Jā, kāpēc tik daudzas šodien dzīvo t.s. "attiecībās"? Sievietēm vairs nav vajadzīgs gredzens pirkstā un zīmogs pasē? Vīriešu ir vairākums. Diktējiet savus noteikumus!  
Ja skatāmies globāli, tad katru dienu Ukrainas austrumos iet bojā vismaz pa 5 vīriešiem precību vecumā. nav it kā daudz, bet uz pasaules taču ir arī vēl citas vietas. Afganistāna, Irāka, Somālija, utt.

Ko palīdz tas vairākums, ja lielākā daļa veči paši nezin ko grib, mētājās šurpu turpu paši pa darbiem, pa sievietēm
loģiski, ka tad labāk un stabilāk iztikt vienai pašai, nevis uzturēt kādu lupatu

Tā taču nav bijis mūžīgi. Kāpēc tāda situācija ir radusies?

Patiesību sakot, nekas jauns tas nav. Tikai sabiedrības attieksme pret to ir mainījusies.
Patin atpakaļ filmiņu uz padomju laika beigām/brīvās Latvijas sākumu, kad dzima un auga tie mūsdienu precamie. Kas tad notika daudzās ģimenēs? Tie vīrieši bija tādi, kādi bija un sievietes dzīvoja ar viņiem kopā, jo būt vientuļajai mātei bija milzīgs kauns, ja vien viņa nebija atraite un arī atraitnei daži gadi un jau jābūt jaunam vīram, ja bērni vēl mazi, citādi sabiedrība šķībi skatās. Tāpat arī būt neprecētai, ja Tev jau tuvojas 25, tas nebija iedomājams. Bija jau tāpat arī tādas, kas nospļāvās par to visu, bet lielakoties precējās ar to, kurš daudz maz likās ok un pēc tam pacieta to, ko nu apprecēja. Ar visu dzeršanu, kaušanos utt. Ko var iemācīties dēls tādā ģimenē? Ja viņš redz, ka tēvam atbildība par ģimeni tuvu nullei? Protams, bija arī pozitīvi piemēri, kad vīrieši tiešām piedalījās dēla audzināšanā, bet pa lielam vīrs mājās bija vairāk kā dekoratīvs elements - tik pat šaušalīgs, kā viss pārējais Padomju laika "skaistums" (Te nu man ienāca prātā "bagātības simbols" - tie sarkanie tepiķi pie sienas ) Iemācījās mūsu bāleliņi, ka par bezatbildību nesoda un te nu mēs esam.
Gredzens pirkstā un zīmogs pasē (Šos gan vairāk neliek) taču nedod pilnīgi neko - kas būs gājējs, aizies ar visu to. Cilvēks, kas būs gatavs uzņemties atbildību par ģimeni, darīs to arī bez kāzām. Tie laiki, kad vīrietim uzturēt ģimeni bija goda lieta, bija tik sen, ka tagad varam par tiem grāmatās lasīt. Abi pasaules kari, kad vīriešu mājās nebija, ar visu sievietei bija jātiek galā pašai, parādīja vīriešiem, ka sieviete nebūt nav nevarīgs radījums un, izskatās, ka vairums vīriešu ar to nolēma, ka kādēļ gan jācenšas, ja sieviete tāpat ar visu var tikt galā?

Atbilde Tev un Pelei.
Atkal uzprasīšos uz puvušiem tomātiem un jēlām olām, bet man tomēr ir drusku citāda atbilde uz paša uzdoto jautājumu, pie tam jūsu atbildēs pagaidām nav nekā, kas liecinātu, ka mans redzējums būs kritizējams.
No mana skatu punkta izskatās tā, ka latviešu tautas uzvedības un attiecību veidošanas vēsturē pēc ulmaņlaiku (1940+) dzimušo paaudzes nospiedošā vairākuma ģimenes veidošanas modelis bija ar sievu galvenajā lomā. Tie ir tikai mani vērojumi un mana statistika, bet tomēr ... Tās paaudzes ģimenes modelis bija tāds vairākumā gadījumu. Viņu bērnu paaudze statistiski sākas pēc 25 gadiem. Tātad, 1965+ dzimušie zēni vairumā ir uzauguši pie tāda ģimenes modeļa, kur tēvs tik tiešām pilda tikai dekoratīvas funkcījas, jo ģimenes galva ir sieva (tipisks tālaika atribūts - algas atdošana sievai 100% apmērā algas dienā, ja piedāvā kādu haltūru vai pāreju darbā un citu, labāk atalgotu vietu, tad izplatītā atruna - man ar sievu jāaprunājas (lasi - atļauju jāpaprasa)). Ko izsecina šajās ģimenēs augošie zēni? Vīrišķīgs vīrietis, kurš pats ir spējīgs uzņemties atbildību par ģimenes uzturēšanu, nav pieprasīts, modē ir tikai klēpja sunīši vīrieša izskatā. Vīrietim ir jādomā ne vairāk kā par to, kā iedzīt naglu sienā vai rakstāmgaldu uztaisīt, jo vadība pieder sievietēm. Visuspēcīgais Mammis atrisinās visas problēmas, ja tādas radīsies!
Tā uzaug vesela paaudze + vēl tālaika situācija, kad es nepazinu nevienu latviešu jaunieti, kurš pie izdevības būtu atteicies no pasēdēšanas pie pudeles. Loģiski, ka situācija turpina attīstīties tai pašā virzienā, un tagad jau es personiski pazīstu vismaz 4 jaunus vīriešus, kuriem pilnīgi normāli (bez kauna, nepilnvērtības sajūtas un sirdsapziņas pārmetumiem) uztver ilgstošu dzīvi sievas/draudzenes maizē, sēžot mājās ar bērnu, kamēr sieva strādā, vai atrodoties situācijā, kad ir darbs (bakstīšanās bez normāla atalgojuma, ka tik' jādara nekas nebūtu), bet sieviete pelna nesalīdzināmi vairāk.
Tālāk būs vēl trakāk.
Kādi secinājumi? Arī sieviešu vēlme komandēt šeit nu, ne tuvu nav bez vainas, lai neteiktu vairāk.

Otrs aspekts. Vai tikai ne mūsu vecāku paaudzei (un vispirms - mātēm, tai skaitā - pašu mātēm) jums, sievietēm, būtu jājautā, kāpēc tik s*dīgus vīriešus izaudzinājušas? Un varbūt būtu arī kādi secinājumi jāizdara (un kkas jāpamaina), jo ir aizdomas, ka par jūsu dēliem sievietes runās to pašu

Tava atbilde nebūt nav pretrunā ar manu vai RestArt atbildi, arī mēs piekrītam, ka kopīgā latviešu sabiedrības vīriešu attīstība ir stipri vien sačakarēta un aizgājusi nepareizā virzienā.

Vai kāds piedāvāja pasēdēt pie galda???

Pagaidām izskatās 1:1!

Veči uzskata ka sievietes par daudz komandē un uzstāj uz savu gribu! "Vecenes" uzskata ka veči neprotas un neizdabā kā dāmām patīk! Kā arī neviens nepiekāpjas! Nu i sanāk tas ka labāk ir dzīvot vienam nevis kopā, jo nav nekādu smadzeņu zāģēšanu.....

Melns rakstīja:

Otrs aspekts. Vai tikai ne mūsu vecāku paaudzei (un vispirms - mātēm, tai skaitā - pašu mātēm) jums, sievietēm, būtu jājautā, kāpēc tik s*dīgus vīriešus izaudzinājušas? Un varbūt būtu arī kādi secinājumi jāizdara (un kkas jāpamaina), jo ir aizdomas, ka par jūsu dēliem sievietes runās to pašu

Pag, pag, kā tad Tev (normālā..? ģimenes modelī esot) var rasties šāds jautājums?
Kāpēc tas ir jautājums tikai sievietēm?

Dēlus un/vai meitas audzina abi.
Tā kā tik nekorektu jautājumu var uzstādīt tas,
kurš pats ir distancējies no audzināšanas!

Visu jau pareizi Melns pateica...
Sievietes vēlējās To savu neatkarību - tad te nu tas IR!

Un tagad vēlas gan neatkarību, gan "vecos laikus" >>>  kad viņas burtiski kāds uztur.
Lai vīrs gan nes to vērsi (lasi - barību) mājās, gan arī pašām ļauj būt Brīvām...
Ķip!... Tu vīriņ smagi pastrādā pa dienu, par visu samaksā - pārnāc mājās, varbūt vēl ēst sev uztaisi.
Ā!, un māju sev patīri - jo es jau neesmu nekāda mājkalpotāja. Un tā taču ir Tava māja
Ā!... pareizi, drēbes savas iemet mazgāties.
(nu... a es jau mājās neņemšos te Baigi. dodos strādāt, esmu neatkarīga - lai man pašai sava naudiņa būtu, sava Brīvība).


Par bērnu audzināšanu - cits stāsts

Melns rakstīja:
Otrs aspekts. Vai tikai ne mūsu vecāku paaudzei (un vispirms - mātēm, tai skaitā - pašu mātēm) jums, sievietēm, būtu jājautā, kāpēc tik s*dīgus vīriešus izaudzinājušas? Un varbūt būtu arī kādi secinājumi jāizdara (un kkas jāpamaina), jo ir aizdomas, ka par jūsu dēliem sievietes runās to pašu

Ja Tev būtu kaut kāda sajēga par bērniem, tad Tu zinātu, ka sieviete viena nevar izaudzināt paraugvīrieti. Bērns savu uztveri par to, kādai ir jābūt attieksmei pret sievieti, pret ģimeni kopumā, kopē no tā, ko viņš redz. Ja viņam nav tēva, kas rāda paraugu, ka par māti un bērniem ir jārūpējas, nav arī tādu iemaņu. Pie kam, ja tajās ģimenēs, kur viņš redz tēvus, viņam gadās redzēt vienus dīkdieņus un alkoholiķus, sieviete var izstiepties, bet nekas no tā puika nesanāks. Bērns sevi asociē ar sava dzimuma pieaugušajiem un meklē paraugu starp tiem. Ja tēvs un visi citi pieaugušie vīrieši ap viņu ir lupatas un alkaši, tad ir aplam uzskatīt, ka tā ir audzināšanas (sievietes) vaina - vēlme identificēties ar savu dzimumu un līdzināties kādam no pieaugušiem sava dzimuma pārstāvjiem, bērnam ir dabīga, to nekā nevar ierobežot - tā nu tas akmens nonāk atpakaļ vīriešu dārziņā - kādu piemēru rādat, tādi aug gan jūsu pašu, gan tuvākie bērni.

Orākuls rakstīja:

Melns rakstīja:

Otrs aspekts. Vai tikai ne mūsu vecāku paaudzei (un vispirms - mātēm, tai skaitā - pašu mātēm) jums, sievietēm, būtu jājautā, kāpēc tik s*dīgus vīriešus izaudzinājušas? Un varbūt būtu arī kādi secinājumi jāizdara (un kkas jāpamaina), jo ir aizdomas, ka par jūsu dēliem sievietes runās to pašu

Pag, pag, kā tad Tev (normālā..? ģimenes modelī esot) var rasties šāds jautājums?
Kāpēc tas ir jautājums tikai sievietēm?

Dēlus un/vai meitas audzina abi.
Tā kā tik nekorektu jautājumu var uzstādīt tas,
kurš pats ir distancējies no audzināšanas!

Par to jau arī ir runa...
Melns tieši pamatoti uzsvēra, ka ne jau vieni Vīrieši šādas "lupatas" ir uzaudzinājuši
Ka tos bērnus audzina ne tikai Tēvi, bet arī Mātes - atbildība ir vienlīdzīga.

Melvins rakstīja:Visu jau pareizi Melns pateica...
Sievietes vēlējās To savu neatkarību - tad te nu tas IR!

Un tagad vēlas gan neatkarību, gan "vecos laikus" >>>  kad viņas burtiski kāds uztur.
Lai vīrs gan nes to vērsi (lasi - barību) mājās, gan arī pašām ļauj būt Brīvām...
Ķip!... Tu vīriņ smagi pastrādā pa dienu, par visu samaksā - pārnāc mājās, varbūt vēl ēst sev uztaisi.
Ā!, un māju sev patīri - jo es jau neesmu nekāda mājkalpotāja. Un tā taču ir Tava māja
Ā!... pareizi, drēbes savas iemet mazgāties.
(nu... a es jau mājās neņemšos te Baigi. dodos strādāt, esmu neatkarīga - lai man pašai sava naudiņa būtu, sava Brīvība).


Par bērnu audzināšanu - cits stāsts

Ja ieboldēto nevar nodrošināt, tad dūre-maška, ne sieviete tādam drīkst būt

Melvins rakstīja:Visu jau pareizi Melns pateica...
Sievietes vēlējās To savu neatkarību - tad te nu tas IR!

Un tagad vēlas gan neatkarību, gan "vecos laikus" >>>  kad viņas burtiski kāds uztur.
Lai vīrs gan nes to vērsi (lasi - barību) mājās, gan arī pašām ļauj būt Brīvām...
Ķip!... Tu vīriņ smagi pastrādā pa dienu, par visu samaksā - pārnāc mājās, varbūt vēl ēst sev uztaisi.
Ā!, un māju sev patīri - jo es jau neesmu nekāda mājkalpotāja. Un tā taču ir Tava māja
Ā!... pareizi, drēbes savas iemet mazgāties.
(nu... a es jau mājās neņemšos te Baigi. dodos strādāt, esmu neatkarīga - lai man pašai sava naudiņa būtu, sava Brīvība).


Par bērnu audzināšanu - cits stāsts

Melvin, piedod, bet te nu man nekas cits neatliek, kā teikt, ka Tu esi lohs šitajā jautājumā. Ja Tava sieva mājās neko nedara, aizbildinoties, ka māja ir Tava, tad nevajag to piešūt visām. Un bērnu viņa nenopirka veikalā un neatnesa mājās kā savu kaprīzi - bērns ir divu cilvēku lēmums, līdz ar to arī divu cilvēku atbildība, neatkarīgi no tā, cik brīvības vai mantas kāds no abiem sev grib. Atbildība par bērnu ir uz pusēm. Ja nevar sadalīt jau sadzīviskas lietas, nav ko bērnu taisīt, nekas labs tur sanākt nevar.

Melvins rakstīja:Visu jau pareizi Melns pateica...
Sievietes vēlējās To savu neatkarību - tad te nu tas IR!

Un tagad vēlas gan neatkarību, gan "vecos laikus" >>>  kad viņas burtiski kāds uztur.
Lai vīrs gan nes to vērsi (lasi - barību) mājās, gan arī pašām ļauj būt Brīvām...
Ķip!... Tu vīriņ smagi pastrādā pa dienu, par visu samaksā - pārnāc mājās, varbūt vēl ēst sev uztaisi.
Ā!, un māju sev patīri - jo es jau neesmu nekāda mājkalpotāja. Un tā taču ir Tava māja
Ā!... pareizi, drēbes savas iemet mazgāties.
(nu... a es jau mājās neņemšos te Baigi. dodos strādāt, esmu neatkarīga - lai man pašai sava naudiņa būtu, sava Brīvība).


Par bērnu audzināšanu - cits stāsts

Tu te apraksti goldingeru vēlmes, ne normālu sieviešu

Rest:Art rakstīja:

Melns rakstīja:
Otrs aspekts. Vai tikai ne mūsu vecāku paaudzei (un vispirms - mātēm, tai skaitā - pašu mātēm) jums, sievietēm, būtu jājautā, kāpēc tik s*dīgus vīriešus izaudzinājušas? Un varbūt būtu arī kādi secinājumi jāizdara (un kkas jāpamaina), jo ir aizdomas, ka par jūsu dēliem sievietes runās to pašu

Ja Tev būtu kaut kāda sajēga par bērniem, tad Tu zinātu, ka sieviete viena nevar izaudzināt paraugvīrieti. Bērns savu uztveri par to, kādai ir jābūt attieksmei pret sievieti, pret ģimeni kopumā, kopē no tā, ko viņš redz. Ja viņam nav tēva, kas rāda paraugu, ka par māti un bērniem ir jārūpējas, nav arī tādu iemaņu. Pie kam, ja tajās ģimenēs, kur viņš redz tēvus, viņam gadās redzēt vienus dīkdieņus un alkoholiķus, sieviete var izstiepties, bet nekas no tā puika nesanāks. Bērns sevi asociē ar sava dzimuma pieaugušajiem un meklē paraugu starp tiem. Ja tēvs un visi citi pieaugušie vīrieši ap viņu ir lupatas un alkaši, tad ir aplam uzskatīt, ka tā ir audzināšanas (sievietes) vaina - vēlme identificēties ar savu dzimumu un līdzināties kādam no pieaugušiem sava dzimuma pārstāvjiem, bērnam ir dabīga, to nekā nevar ierobežot - tā nu tas akmens nonāk atpakaļ vīriešu dārziņā - kādu piemēru rādat, tādi aug gan jūsu pašu, gan tuvākie bērni.

Asociē vai neasociē - atbildīgi ir abi
Ja jau šādi runājam... tad nevajadzēja tādu "lupatu" dīkdieni un alkoholiķi precēt!,
kur nu vēl kopīgu atvasi radīt...

Bērns ir abu vecāku "kopējais Spogulis" - atbildība nav sadalāma...
Nav variantu - es te Tā labiņā, bet tas Viņš!... nu tāds mērglis?
Tāpēc jau man bērns slikts izauga!

Rest:Art rakstīja:

Melvins rakstīja:Visu jau pareizi Melns pateica...
Sievietes vēlējās To savu neatkarību - tad te nu tas IR!

Un tagad vēlas gan neatkarību, gan "vecos laikus" >>>  kad viņas burtiski kāds uztur.
Lai vīrs gan nes to vērsi (lasi - barību) mājās, gan arī pašām ļauj būt Brīvām...
Ķip!... Tu vīriņ smagi pastrādā pa dienu, par visu samaksā - pārnāc mājās, varbūt vēl ēst sev uztaisi.
Ā!, un māju sev patīri - jo es jau neesmu nekāda mājkalpotāja. Un tā taču ir Tava māja
Ā!... pareizi, drēbes savas iemet mazgāties.
(nu... a es jau mājās neņemšos te Baigi. dodos strādāt, esmu neatkarīga - lai man pašai sava naudiņa būtu, sava Brīvība).


Par bērnu audzināšanu - cits stāsts

Melvin, piedod, bet te nu man nekas cits neatliek, kā teikt, ka Tu esi lohs šitajā jautājumā. Ja Tava sieva mājās neko nedara, aizbildinoties, ka māja ir Tava, tad nevajag to piešūt visām. Un bērnu viņa nenopirka veikalā un neatnesa mājās kā savu kaprīzi - bērns ir divu cilvēku lēmums, līdz ar to arī divu cilvēku atbildība, neatkarīgi no tā, cik brīvības vai mantas kāds no abiem sev grib. Atbildība par bērnu ir uz pusēm. Ja nevar sadalīt jau sadzīviskas lietas, nav ko bērnu taisīt, nekas labs tur sanākt nevar.

Es taču neaprakstīju savu modeli...

Melvins rakstīja:

Rest:Art rakstīja:

Melns rakstīja:
Otrs aspekts. Vai tikai ne mūsu vecāku paaudzei (un vispirms - mātēm, tai skaitā - pašu mātēm) jums, sievietēm, būtu jājautā, kāpēc tik s*dīgus vīriešus izaudzinājušas? Un varbūt būtu arī kādi secinājumi jāizdara (un kkas jāpamaina), jo ir aizdomas, ka par jūsu dēliem sievietes runās to pašu

Ja Tev būtu kaut kāda sajēga par bērniem, tad Tu zinātu, ka sieviete viena nevar izaudzināt paraugvīrieti. Bērns savu uztveri par to, kādai ir jābūt attieksmei pret sievieti, pret ģimeni kopumā, kopē no tā, ko viņš redz. Ja viņam nav tēva, kas rāda paraugu, ka par māti un bērniem ir jārūpējas, nav arī tādu iemaņu. Pie kam, ja tajās ģimenēs, kur viņš redz tēvus, viņam gadās redzēt vienus dīkdieņus un alkoholiķus, sieviete var izstiepties, bet nekas no tā puika nesanāks. Bērns sevi asociē ar sava dzimuma pieaugušajiem un meklē paraugu starp tiem. Ja tēvs un visi citi pieaugušie vīrieši ap viņu ir lupatas un alkaši, tad ir aplam uzskatīt, ka tā ir audzināšanas (sievietes) vaina - vēlme identificēties ar savu dzimumu un līdzināties kādam no pieaugušiem sava dzimuma pārstāvjiem, bērnam ir dabīga, to nekā nevar ierobežot - tā nu tas akmens nonāk atpakaļ vīriešu dārziņā - kādu piemēru rādat, tādi aug gan jūsu pašu, gan tuvākie bērni.

Asociē vai neasociē - atbildīgi ir abi
Ja jau šādi runājam... tad nevajadzēja tādu "lupatu" dīkdieni un alkoholiķi precēt!,
kur nu vēl kopīgu atvasi radīt...

Bērns ir abu vecāku "kopējais Spogulis" - atbildība nav sadalāma...
Nav variantu - es te Tā labiņā, bet tas Viņš!... nu tāds mērglis?
Tāpēc jau man bērns slikts izauga!

Reizēm tik ļoti gribas izlasīt otras puses stāsta versiju...
Nu...lai pilnībā saprastu ainu

Pele rakstīja:
Tu te apraksti goldingeru vēlmes, ne normālu sieviešu

Nē
Goldingeres meklē turīgu veču paspārnes - nevis tādu, kuri pēc darba neiet uz restūzi, bet paši gatavo sev ēst.
Vēl vakarā ņem rokās putekļu sūcīti un savas apakšbikses met veļas mašīnā mazgāties

Tādu ģimenes modeļu ir gana daudz
Tās ir šīs emancipācijas sekas...

Es pat teiktu:
1) ir Goldingeres,
2) ir šīs emancipētās Sievietes, kuras nupat jau mūsdienās cenšas - tam otram uzkraut par daudz,
jo redz... egoismu neviens vēl Sievietēm nav atcēlis
Mīlestība vispār!... mūsdienu Pasaulē ir samērā "pieklājīgs" retums - pārsvarā viss reducējas uz seksu.

Melvins rakstīja:
Ja jau šādi runājam... tad nevajadzēja tādu "lupatu" dīkdieni un alkoholiķi precēt!,
kur nu vēl kopīgu atvasi radīt...

Padomju laikos, kad dzima tie, ar ko mums tagad jāprecās, 25 gadus vecai sievietei būt neprecētai bija kauns un negods. Meitas audzināja ar tādu "neko labāku jau tāpat nedabūsi, priecājies, ka vispār ir". Ja sievietei 25 gadu vecumā nebija vīra un bērna, viņa tika uzskatīta par nenormālu. Tāpat, ja viņa bija precējusies, bet bērna nebija, vīram bija visas tiesības viņu pamest - laulības mērķis taču visiem skaidrs. Tas bija tas tizlais moments, kad sabiedrības skatījums uz sievietes atbildību ģimenē bija palicis vēl no veciem laikiem, bet no vīrieša atbildība, abu karu rezultātā, bija jau nokratījusies.

Melvins rakstīja:

Es taču neaprakstīju savu modeli...

Bet Tu reāli esi vienīgais, no kura dzirdēts, ka sieva mājās kārtību neuztur, jo nav taču viņas dzīvoklis.

Orākuls rakstīja:

Melvins rakstīja:

Rest:Art rakstīja:

Melns rakstīja:
Otrs aspekts. Vai tikai ne mūsu vecāku paaudzei (un vispirms - mātēm, tai skaitā - pašu mātēm) jums, sievietēm, būtu jājautā, kāpēc tik s*dīgus vīriešus izaudzinājušas? Un varbūt būtu arī kādi secinājumi jāizdara (un kkas jāpamaina), jo ir aizdomas, ka par jūsu dēliem sievietes runās to pašu

Ja Tev būtu kaut kāda sajēga par bērniem, tad Tu zinātu, ka sieviete viena nevar izaudzināt paraugvīrieti. Bērns savu uztveri par to, kādai ir jābūt attieksmei pret sievieti, pret ģimeni kopumā, kopē no tā, ko viņš redz. Ja viņam nav tēva, kas rāda paraugu, ka par māti un bērniem ir jārūpējas, nav arī tādu iemaņu. Pie kam, ja tajās ģimenēs, kur viņš redz tēvus, viņam gadās redzēt vienus dīkdieņus un alkoholiķus, sieviete var izstiepties, bet nekas no tā puika nesanāks. Bērns sevi asociē ar sava dzimuma pieaugušajiem un meklē paraugu starp tiem. Ja tēvs un visi citi pieaugušie vīrieši ap viņu ir lupatas un alkaši, tad ir aplam uzskatīt, ka tā ir audzināšanas (sievietes) vaina - vēlme identificēties ar savu dzimumu un līdzināties kādam no pieaugušiem sava dzimuma pārstāvjiem, bērnam ir dabīga, to nekā nevar ierobežot - tā nu tas akmens nonāk atpakaļ vīriešu dārziņā - kādu piemēru rādat, tādi aug gan jūsu pašu, gan tuvākie bērni.

Asociē vai neasociē - atbildīgi ir abi
Ja jau šādi runājam... tad nevajadzēja tādu "lupatu" dīkdieni un alkoholiķi precēt!,
kur nu vēl kopīgu atvasi radīt...

Bērns ir abu vecāku "kopējais Spogulis" - atbildība nav sadalāma...
Nav variantu - es te Tā labiņā, bet tas Viņš!... nu tāds mērglis?
Tāpēc jau man bērns slikts izauga!

Reizēm tik ļoti gribas izlasīt otras puses stāsta versiju...
Nu...lai pilnībā saprastu ainu

Bet Tu taču visu laiku te lasi veselu 2 otru pušu versijas - Pele, Rest:Art.
Kur problēma?
(es gan sapratu, ka Tev bērnu vēl nav (cerams, nemaldos).
Pelei arī vēl savu nav - tātad?... "tukša runa".
Rest:Art - vēl 1-mais gads mazajam nav aiz muguras... vēl paši pirmsākumi
ir tāds gudrs teiciens - tukša muca tālu skan
tā kā...).

Melvins rakstīja:

Pele rakstīja:
Tu te apraksti goldingeru vēlmes, ne normālu sieviešu

Nē
Goldingeres meklē turīgu veču paspārnes - nevis tādu, kuri pēc darba neiet uz restūzi, bet paši gatavo sev ēst.
Vēl vakarā ņem rokās putekļu sūcīti un savas apakšbikses met veļas mašīnā mazgāties

Tādu ģimenes modeļu ir gana daudz
Tās ir šīs emancipācijas sekas...

Es pat teiktu:
1) ir Goldingeres,
2) ir šīs emancipētās Sievietes, kuras nupat jau mūsdienās cenšas - tam otram uzkraut par daudz,
jo redz... egoismu neviens vēl Sievietēm nav atcēlis
Mīlestība vispār!... mūsdienu Pasaulē ir samērā "pieklājīgs" retums - pārsvarā viss reducējas uz seksu.

Redz, te jau ir tas, ko es teicu par to, ka abiem jābūt vienādā attīstības līmenī ( neiet runa par materiālo, jo ja attīstības līmenis ir viens, tad materiālais automātieski pievelkās līdzdzīgs), esot vienādā attīstības līmenī šādas Tavas aprakstītās problēmas nerodas

Melvins rakstīja:

Bet Tu taču visu laiku te lasi veselu 2 otru pušu versijas - Pele, Rest:Art.
Kur problēma?
(es gan sapratu, ka Tev bērnu vēl nav (cerams, nemaldos).
Pelei arī vēl savu nav - tātad?... "tukša runa".
Rest:Art - vēl 1-mais gads mazajam nav aiz muguras... vēl paši pirmsākumi
ir tāds gudrs teiciens - tukša muca tālu skan
tā kā...).

Man pamatā nav nekādu domstarpību ne ar Peles, ne Restart viedokļiem
Par mani kļūdies - es jau rakstīju; palīdzēju izaudzināt kādu, kuru cits mammis izpisa,
tā kā ... tas ir vēl drusciņ sarežģītāk
Par tukšu runu - tas tad jau laikam tomēr attiecināms uz to,
kuram ''neizdodas'', nevis uz tiem, kam pietiek prāta visu izprast,
pirms pieņemt izšķirošu lēmumu, kas turpmāk izmaina viņu dzīvi.

Rest:Art rakstīja:

Melvins rakstīja:

Es taču neaprakstīju savu modeli...

Bet Tu reāli esi vienīgais, no kura dzirdēts, ka sieva mājās kārtību neuztur, jo nav taču viņas dzīvoklis.

(Tu pārgāji uz personālijām).
Jā. Tā ir... pārsvarā māju tīru es.
Bet mani mājās gaida vnm izmazgātas drēbes
Ediens tiek pagatavots, vairumā gadījumu... + ir pat vairāk!, tiek nopirkta pārtika, samaksāts kāds rēķins - ja kādu mēnesi ir kādi Lielāki pirkumi.
Mans modelis nebūt nav slikts
Un ir diezgan tālu no manis sarkastiski aprakstītā

Iztirzājam tagad Tavējo sadzīves modeli

Rest:Art rakstīja:

Melvins rakstīja:
Ja jau šādi runājam... tad nevajadzēja tādu "lupatu" dīkdieni un alkoholiķi precēt!,
kur nu vēl kopīgu atvasi radīt...

Padomju laikos, kad dzima tie, ar ko mums tagad jāprecās, 25 gadus vecai sievietei būt neprecētai bija kauns un negods. Meitas audzināja ar tādu "neko labāku jau tāpat nedabūsi, priecājies, ka vispār ir". Ja sievietei 25 gadu vecumā nebija vīra un bērna, viņa tika uzskatīta par nenormālu. Tāpat, ja viņa bija precējusies, bet bērna nebija, vīram bija visas tiesības viņu pamest - laulības mērķis taču visiem skaidrs. Tas bija tas tizlais moments, kad sabiedrības skatījums uz sievietes atbildību ģimenē bija palicis vēl no veciem laikiem, bet no vīrieša atbildība, abu karu rezultātā, bija jau nokratījusies.

paga paga bet tad tikuntā tu paliec pie tā ka vīrieši tagad ir lupatas jo tos tā audzināja?

Savukārt sievietes ir tomēr izaudzinātas pareizi?