Vieta kur parunāties pašam ar sevi.

Labvakar Aldi, saki kā Tu jūties?

Nu nezinu, puslīdz normāli.
tik viens satrauc, rīt ( šodien ) jāstrādā...

Vai Boržomi nopirki?

Jā, viena pudele man ledusskapī ir.

Nu tad jau satraukumam pamata nav?

Nu nezinu gan, varbūt tomēr iet gulēt jau tagad?

"Nedzen zirgus" davai vēl ko iekš radio Sviestc papostējam, un tad vēlāk, nu "nedaudz nolaižot", ko saki?

O.K.
Kā teiksi!

Sveiks Aldi! Kā šodien jūties?

Strādāju. Drīz boržomi beigsies , bet pārējais o.k.


p.s.
Paldies ka pavaicāji.

Nirvānu iespējams sasniegt tikai caur apgaismību!

Sveiks Aldi!
Ko labāk ēst pusdienās šodien,
kartupeļu pankūkas ar gaļu vai speķīti ar olu un rupjmaizi?

Hmm.......
varbūt metam "kapeiku"?

Orākuls rakstīja:Nirvānu iespējams sasniegt tikai caur apgaismību!

A jēga, ja tur viss ir apmācies?

It kā jau viss tev ir,
ģimene, darbs, nauda...
viss ir, bet nav labi.
Kāpēc?

Kad
nekas nav palicis tevī,
Tad paliks vairs tikai prieks.
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis,
Tas prieks, kas tavs ienaidnieks.
Kad nekas nav palicis tevī,
Tad paliks vairs tikai prieks.
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis,
Tas prieks, kas tavs ienaidnieks.

Tu tam netici, grūti tev saprast,
Ka reizēm var būt arī tā.
Kad ar sevi tik ļoti ir aprasts,
Ka tu smejies no itin nekā.

Kad tu esi ne nabags, ne bagāts,
Un nezini – laimīgs vai nē.
Tad tu smejies, jo tā laikam labāk
Nekā vaimanāt nelaimē.......

Varbūt vienkārši dumšs esi, un gribi no šī dzīves pārāk daudz?

Varbūt.
Bet mēs taču dzīvojam vienreiz, kāpēc gan negribēt visu un uzreiz?

Lēni šūpojās mirdzošās vindās
Zilas lampas tai naktī pār mums,
Koki stāvēja sarmoti rindās,
Cieši līdzās es gāju ar jums.
Puķu namu un veikalu logi,
Veikli gleznojot, uztvēra mūs,
Visi šantani, kabaki, krogi
Saldi dūca un sauca tik mūs.
Cēlās priekškari zeltaiņām skarām:
Lūdzu, lūdzu, tik mirkli še būt!
Bet mēs aizgājām pasaulei garām
Sapņu skaistumu dvēselēs gūt.....

( Jānis Ziemeļnieks ).
Un lūdzu nevaig par mani te smieties, neliekuļojiet, nu kaut pašiem sev.
un tad gan jau, spēsiet arī mani saprast...

Bet, no otras puses, tā kā ir pašlaik,kad guli labi ja 4-5 stundas, "resurs" pa pieskari iet ļoti ātri..
varbūt ir vērts padomāt, vai man to vaig?

Pamatā, manuprāt, jebkurš no mums šajā dzīvē nav nekas, ir tukša vieta, kas pārstrādā barību, ja tikai tām visām darbībām nav kāda "pievienotā vērtība",
un ja šī vērtībā pievienojās, tad jau mēs tomēr esam kaut kas,
kaut kas ģimenei, kaut kas draugiem, kaut kas ienaidniekiem, ja spējam tādus saražot un t.t.
Un tad jau mūsu eksistence vairs nav "pa tukšo", un tas jau nozīmē ka mēs ne tikai eksistējam, bet iespējams pat, ka jau dzīvojam..

Nevaig meklēt Laimi naudā bet gan "rasas pilienā ,vēja šalkās un klusumā ".
Un tad Tev viss būs, viss, ko Tu vēlies....

"Mosties, mosties reiz, svabadais gars, Celies un salauzi kalpības spaidus, Atpestī cietējus, klusini vaidus – Mosties reiz, brīvības cēlajais gars! Tumšos varmākas zemē triec, Svētos liekuļus garīdzniekus, Kuri melš krāpdami debesu niekus. Ticības māņus pie malas liec. Zemē kungus, kas lepnībā sēž, Šķērdībā putina miljonu sviedrus! Zemē kundzības draugus un biedrus, Kas savus brāļus spaida un plēš! "
Eduards Veidenbaums.


p.s.
Skolā, kad mums to "bāza" galvā, tas viss likās "tūta"...
bet tagad, kad palasi atkal un paanalizē....