Ekonomikas barometrs

Orākuls rakstīja:Vai zinājāt, kāpēc komercsektorā algas neceļ,
bet valsts sektorā ir algu pieaugums?

Pavisam vienkārši:
valsts sektors strādā labāk kā komercsektors!

Nu jau manam apgalvojumam piekrīt arī centrālā statistikas pārvalde

..so.. tad kamdēļ visiem nestrādāt valsts sektorā?
priekš kam vispār nepieciešams tas nabadzīgais privāt-komercsektors?

es saprotu ka var visu ko, bet šitais ir labs:

https://www.ss.com/msg/lv/electronics/home-appliances/clean-and-sewing/hoovers/bihecx.html

Bieži vien ekonomiku cilvēki saredz emocionāli - no sava viedokļa, no sava faktiskā izjūtu punkta.
Taču, vai tad nav tā, ka no piemēriem arī veidojas visa lielā aina?
Nu lūk...un ko gan mums varētu vēstīt fakts; ka atrodoties mākslīgi finansiāli stimulētā būvniecības laikā,
Latvijā viena no lielākajām gāzbetona rūpnīcām izpārdod aprīkojumu uz Dienvidāfriku?
( lasi - izbeidz darbību )
Jo...izrādās, ka LĒTĀK ir atvest to pašu produkciju no Igaunijas.
Lētāk, ieskaitot visu transportu, loģistiku, degvielu.
Vai tas gadījumā nesignalizē, ka Latvijā kaut kas neštimmē ar apstākļiem?
Nodokļu, izmaksu un likmdošanas jomā.

Ir protams labi, ka kādam laicīgi pielec - ka pienāks arī "21." gads...
...taču raksts būtu stipri vērtīgāks, ja izgaismotu pircēju
....īpaši viņa finansējuma avotus

Orākuls rakstīja:Ir protams labi, ka kādam laicīgi pielec - ka pienāks arī "21." gads...
...taču raksts būtu stipri vērtīgāks, ja izgaismotu pircēju
....īpaši viņa finansējuma avotus

Ā...nu redz kur laikam tas būs

Aizdevuma līguma slēgšana ar «Akropolis Group» ilga gandrīz divus gadus, piebilda Krasts. Aizdevuma termiņš un citi nosacījumi ir komercnoslēpums.

Hmmm... ...ko gan varētu ieteikt FKTK,
kuriem visa cita starpā ir pofig uz kriptovalūtu "10.tiesas" statusu Latvijā... ??

... varbūt pie viena pārliecināties, ka zem SEB nav pavilkti pietiekoši daudz valsts struktūru konti...?

...nu...lai nav tā, ka jāglābj ....

Nākošie !


Uzņēmums arī informē, ka «līdz ar atsevišķu valsts iestāžu totālu neieklausīšanos Liepkalnu, kā vietējo Latvijas uzņēmēju viedoklī, un līdz ar atsevišķu valsts institūciju pastāvīgu uzņēmuma darbības apgrūtināšanu - daļu savas darbības pārcelsim uz Igaunijas republiku».


Ps. Izskatās, ka "valstī" kādam ļoti sagribējās uzsēsties "uz bummbiņu" Sēnītes projektā

vai man vienam šķiet, ka ''būvniecības līkne''
liecina par lieliem sūdiem...kad tā mainīs virzienu...?

īpaši fantastiski tā korelē ar rūpniecību un ''valsts'' ieņēmumiem

ps. es veiksmes stāstu ģenerētāju un propogandistu vietā būtu turējis roku uz pulsa,
lai neviens šādas līknes neredzētu....

Mēs, Hanzas Maiznīca, strādājam Latvijā un esam šeit iecienītākās maizes cepēji.
Gan klasisku rupjmaizi, gan smalku baltmaizi, arī jaunās maizes šķirnes mūsu maiznieki cep ar meistarību un atbildību.
Un tas, kurš Hanzas maizi ēdis, citu vairs nemeklē, jo tik labu garšu gribas baudīt ik dienu.

Hellou, pastalnieki!
Vai zinājāt, ka arī šo maizi cep Igaunijā?
Bet jūs tikai pērkat!

ps. pievienoju vēl vienu sīkumiņu, kas puzles veidā raksturo apstākļus,
tieši norādot - kurā valstī apstākļi ir auglīgi ražošanai, bet kura valsts tam neder,

Es saprotu, ka mēs jau sen vairs nedzīvojam kapitālismā.
To es sapratu brīdī, kad ''valsts'' glāba komercbanku.

Ok...

Bet jo tālāk tu, cilvēks mēģini saprast kādos sūdos mēs esam, jo vairāk sāp galva...

Pamēģiniet man kāds vienkāršiem vārdiem izskaidrot SIA un VSIA atšķirības.
Tajā skaitā, ja tās darbojas vienā un tajā pašā tirgū, ar vienu un to pašu klientu loku.

Atkāpei:

Kā izskatās sia situācija -

Pamatkapitāls ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku ieguldīto līdzekļu summa.
Pamatkapitāla sadalījums starp dalībniekiem parāda dalībnieku līdzdalības proporcijas,
kas nosaka balsstiesības sadalījumu dalībnieku sapulcēs un kalpo par pamatu dividenžu saņemšanai.
Minimālais pamatkapitāla lielums ir 2 800 EUR, tomēr tas var būt mazāks,
ja uzņēmumam ir ne vairāk ka 5 dalībnieki, kas visi ir fiziskās personas.

Daļa ir dalībnieka ieguldītā kapitāla vienība. Daļas nominālvērtību dalībnieki nosaka statūtos un izsaka veselos eiro. Daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē likvidācijas gadījumā. Daļu uzskaitei ved dalībnieku reģistru, kurā norāda dalībnieku, daļas nominālvērtību, katram dalībniekam piederošo daļu skaitu un datumu, kad dalībnieki veic daļu apmaksu.

   Daļa dod tiesības saņemt dividendes.
   Katra daļa dod vienas balss tiesības sabiedrības kopsapulcē.
....un tā tālāk....


Tātad - paņemsim mums zināmo Autonomu Piecītis.
Ja čaļi, kuriem tā pieder - iegulda šajā sia savu naudu,
kas rezultējas ar peļņu, tie izņam dividendes, vai arī gulda tālāk attīstībā.
Ja neprot pārvaldīt, tad ''ierobežotās atbildības kantoris'' tiek aizklapēts un ir bankrots.

Tik tālu, rupjiem vārdiem skaidrs...

Tagad paņemsim Latvijas radio.
Šis jau ir VSIA ( valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību )
Idejiski, ja viss sakrīt ar augstāk minētajām tēzēm par sia Autonoma Piecītis,
tad faktiski - peļņas gadījumā LV iedzīvotājiem vajadzētu būt tiesībām izlemt -
izņemt dividendes vai ieguldīt tālāk attīstībā...?

Jo šajā izpratnē nodokļu maksātāju naudas dotācija 8-9 miljonu vērtībā Latvijas radio
izskatās samērā ''tricky''

Ok, tūlīt kāds pateiks - nesalīdzini autonomu ar radio.
Labi - ņemiet vienu komercradio un lieciet pretī to pašu LR.

Taču tas, ko es gribētu saprast - kas tad īsti ir VSIA?
...proletariāts var droši pārliecināties, ka šādas struktūras ir neskaitāmas,
vairākās nozarēs.

Un darbojas tajā pašā tirgū kur komersanti

Nu lūk...paņemsim ko citu...

Paskaidrojiet man, stulbajam proletariātam : Ar ko atšķiras šis ''valsts'' SIA,
piemēram pret jebkuru citu viesnīcu, kas atrodas komercsektorā?

Kāpēc 99.99 kapitāldaļām ir jāpieder Izglītības un zinātnes ministrijai?

Tas gan nav jautājums par atšķirību starp VSIA un SIA, bet jau principā...

Redz...vajadzēja tak jau sākumā izlasīt, ko čaļi ar nopietnu seju uzvalkā saka!



Izrādās - sia, vsia, ks, un vas struktūras, kuras darbojas tajā pašā tirgū,
kurā atrodas pārējie komerc-neveiksminieki, kuriem nepienākas valsts dotācijas,
resursi vai likumos ierakstītas privilēģijas vienkārši novērš tirgus nepilnības!



Paldies.

ps. kāpēc man nāk vēmiens?
laikam tāpēc, ka visi izglītotie domā ka es esmu alkoholiķis....

Nu ko? Paanalizēsim tālāk... kādu citu ''valsts'' nozari?

Privatizācijas aģentūrai 100% pieder šāda ''SIA'' rotaļlieta:



tikko izlasījāt instrukciju, kam rotaļlieta paredzēta...

so... jautājums; kuri no šiem nekustamo īpašumu objektiem atbilst
ar sarkano pasvītrotajai galvenajai misijas tēzei ? :
( otrs pasvītrojums jau attiecas uz jautājumu šī ziņojuma noslēgumā )









?

Atkal tas pats jautājums : ko šis PA surogāts dara tajā pašā tirgū,
kurā komercsektoram ( citām nekustamo īpašumu kompānijām ) ir pilnīgi citi noteikumi?




dārgie draugi tas viss notiek jūsu acu priekšā!

Valsts valstī!
Izredzētie un slaucamie!

Es te tagad tā aizdomājos par to visu bezpriģelu, ko mums valsts spļauj acīs...
...nu, par piemēru - VID ideja, ka kriptovalūta ir prece...

Nu tad tā - paņemsim piemēram klienta konsultāciju, kuru jūs tam pārdodat.

Es tad piedāvāju to arī definēt kā preci.
Neliksim tad IIN, neliksim tur sociālo nodokli un taml.,
jo galu galā - dators veica matemātiskas darbības,
kuru rezultātā klienta interese par idejas gala rezultātu pieauga daudzkārtīgi!

ps. un ejiet pierādiet, ka tā tiešām nav ... galu galā, datoram bija pieeja pie informācijas,
kuru, iespējams vajadzēja tikai klasificēt, sakārtot un noformēt viegli saprotamā failā

Kura nozare vēlas izmantot ''preces'' definīciju vēl?

Pieļauju, ka šāds likmdošanas regulējums daudziem atvieglos dzīvi Latvijā

Vai tik tur nebůs tas pats kas vienměr.
Kaměr tie coini ir tikai cilvěka iztělě,tikměr tã prece.
Kolîdz kăds izdomas to preci pãrvěrst einãros tã bůs nodoklis klãt.
LV bankăm tak jãziňo par 10k+ plûsmu kontã?

Dzvile rakstīja:Vai tik tur nebůs tas pats kas vienměr.
Kaměr tie coini ir tikai cilvěka iztělě,tikměr tã prece.
Kolîdz kăds izdomas to preci pãrvěrst einãros tã bůs nodoklis klãt.
LV bankăm tak jãziňo par 10k+ plûsmu kontã?

Ar to starpību, ka precei ir citi nodokļi, bet lohiem kuri strādā pilnīgi citi!
Bet mans mērķis patiesībā ir vērst uzmanību uz letarģiski ilgu atteikšanos noteikt regulējumu.
Lai visiem viss ir skaidrs!

ps. ...vai varbūt vēl visi ''valsts'' darboņu darījumi nav izpildīti tā, ka jānorēķinās neradzami?

Man škiet, vismaz iepriekš cik manîju.
Attiecîbã pret visadiem norekinu lîdzekliem, plůsmai, kredîtiem etc valsts loti maz ko dara.
Bankas izdomã, kă viňas no tä var vãrîties......... Un nepãrspîlëjot nedelas laikă valsts pienem likumu, ka tas esot parezi.
Věl neesmu redzějis, ka kaut kas darbotos otrãdãk.

Visinteresantāk izskatās šis...
...jo ja tiešām nonāks līdz bankas licencei, tad ir fundamentāls jautājums;
kā tas izskatīsies starp citām bankām.
Un vai ''preču'' bankām būs viena likumdošana, komercbankām cita,
un protams, visādiem ''valsts'' uzņēmumiem un apšaubāmiem augļotāju starpniekiem, kas salipuši kaut kādā pļekā,
kuras zīmola atpazīstamība saucas ''Altum'', vēl cita

Vai kāds ir pievērsis uzmanību jaunajām gāzes cenām?
Apsveicu tos, kuri precīzi maksā ikmēneša izlīdzinātā maksājuma summu

Es neesmu.

Man vienā dzīvoklī patēriņs zem 4 kubikmetri mēnesī, otrs tukšs, tur jau gadu pārmaksāts par 3 kubikmetri mēnesī.
Domāju, ka izmaiņas tarifos pat nemanīšu.

Tas svarīgāk tiek, kas uz gāzi silda būdas, ūdeni utt.

Es kopš te esmu apstājies maksaju precīzi ~36 pensus vairāk par degvielu nekā 13 gadus atpakaļ.
Ko man tagad uz zirgu pārcelties?

Edgars rakstīja:Es neesmu.

Man vienā dzīvoklī patēriņs zem 4 kubikmetri mēnesī, otrs tukšs, tur jau gadu pārmaksāts par 3 kubikmetri mēnesī.
Domāju, ka izmaiņas tarifos pat nemanīšu.

Tas svarīgāk tiek, kas uz gāzi silda būdas, ūdeni utt.

tad uz Tevi attiecas tikai sadaļa ''pārmaksāts''
Tur Tu vairs pēc pārrēķina daļēji vai vispār nebūsi pārmaksājis

Tiesa, es neredzu nekādu pamatu optimistiskai nostājai,
ka resurss uz kura balstās arī uzņēmējdarbība/ražošana sadārdzinās

Un kā viens no sadārdzinājuma iemesliem,
kārtējo reizi ir piegādātāja sadalīšana starpnieku un liekēžu reizinātājos.

Latvijas pelnošāko nozaru sadalījums pērn;

1. Tirdzniecība

Peļņa 2017.gadā: 461,51 milj.eiro

2. Finanses/apdrošināšana

Peļņa 2017.gadā: 380,98 milj.eiro

3. Resursi - elektroenerģija, gāzes/siltumapgāde

Peļņa 2017.gadā: 347,32 milj.eiro

4. Apstrādes rūpniecība

Peļņa 2017.gadā: 330,51 milj.eiro

5. Lauksaimniecība/mežistrāde

Peļņa 2017.gadā: 299,75 milj.eiro

Savā ziņā labi, ka mums nav valdības.
Gatavojot dokumentu aprites formas,
nav vismaz jājājas ar jaunām nodokļu izmaiņām

Vienlaikus Latvijā koka mēbeles pērn ievestas 69,015 miljonu eiro vērtībā,
kas ir kritums par 16,8% salīdzinājumā ar 2017.gadu.

Vai tā būtu tieša atbilde, ka ikea produkti nav koka mēbeles?

Gāzējam, neguļam...gāzējam, neguļam!
...jeb latvietis bez kunga nevar!

šis vispār labs:

Fiskālās disciplīnas likumā noteikts, ka valsts parāda apmērs var būt 60% no IKP

ja hipotekāro kredītu cilvēkiem parasti dod max 40% no ikmēneša ienākumiem,
tad valsts, izskatās ir vērtīgāks aktīvs, kā strādājošs cilvēks + viņa palienētais īpašums

...vai arī...šāda aizdevuma laikums izskatās absolūti bezatbildīgs